Dzīve & stils / Vēsture
Kauja pie Aizkraukles starp Lietuvas dižkunigaiša Traideņa armiju un Livonijas krusta karotāju spēkiem 1279. gada 5. martā nesa krustnešiem smagu sakāvi. Tomēr tā nemainīja vispārējo spēku samēru Baltijā, kur ap šo laiku bija iestājies zināms līdzsvars starp ekspansiju īstenojošo Livonijas ordeni un Lietuvas valsti.
Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienā 2. martā ierasti godinām tos Latvijas brīvības cīnītājus, kuri pēc Otrā pasaules kara ar ieročiem rokās pretojās otrreizējai padomju okupācijai. Arī kapteiņa Pētera Čevera nacionālo partizānu grupa Talsu novada Vandzenes pagastā spēja ilgstoši turēt saspringumā padomju okupācijas varas iestādes un izvairīties no čekas represijām. Ja grupas dalībnieku kopskaits sasniedza 20 cilvēku, tad gandrīz trīs reizes lielāks bija viņu atbalstītāju skaits, kuri nereti dārgi samaksāja par uzupurēšanos līdzcilvēku labā.
Kalifāts – visus musulmaņus vienojoša garīga un laicīga valdnieka kalifa vara pastāvēja teju kopš islāma pirmsākumiem. Kopš 16. gadsimta sākuma kalifu statuss piekrita turku Osmaņu sultāniem, bet drīz pēc Turcijas pārtapšanas republikā tas beidza savu pastāvēšanu. Attiecīgu lēmumu Turcijas Nacionālā asambleja pieņēma 1924. gada 3. martā.
Interesanti, aizraujoši, bet arī ļoti laikietilpīgi – tā varētu raksturot dzimtas koka veidošanas procesu. Latvijas Nacionālajā arhīvā pieejami dažādi dokumenti, sākot no 13. gadsimta. Eksperti gan norādīja, ka savas dzimtas vēsturi visdrīzāk izdosies izpētīt līdz 18. gadsimtam, ar ļoti retiem izņēmumiem arī senāk.
Vai zini, ka vismaz divās vietās ārpus Latvijas latviskās izloksnēs runājoši cilvēki sevi par latviešiem neuzskatīja? Vienā no šādiem ciemiem dzīvoja kursenieki, seno Kuršu kāpu iedzīvotāji. Līdz pat Otrā pasaules kara beigām kuršu kāpu ciemos – Nidā, Pervalkā un Preilā – kursenieki mājās sarunājās latviešu izloksnē, bet par latviešiem sevi neuzskatīja. Tie bija senie izceļotāji no Kurzemes. Lielākā daļa no viņiem Otrā pasaules kara laikā vai tūlīt pēc tā izceļoja uz Vāciju.