Rundāles pils pulksteņa melodijas katrā apaļā stundā saplūst ar strūklakas šalkām. Pils priekšā esošo zaļo zonu, baroka dārza partera daļu – cirptus bukšu krūmus un zālājus ornamentālās formās – ierāmē īsta krāsu simfonija. Brīdī, kad Latvijas Radio tikās ar šī dārza sīpolpuķu un pavasara puķu pārzini Zani Sporāni, laiks gan bija apmācies un ziedlapas sakļāvušās, bet, uzspīdot saulei, pavasara dārzs staroja tik spilgtā krāšņumā, kā, iespējams, vēl nekad.
Sporāne atzina, ka šogad izdevies radīt pārsteiguma efektu, kas redzams jau no liela attāluma. Kopumā sastādīti 17 000 sīpolpuķu.
No pieticīgām ziemcietēm heihērām līdz svaigi stādītām, bet arī 18. gadsimtā, kad celta Rundāles pils, populārajām sīkziedu atraitnītēm. No vēsturiskajām baltajām "dzejnieku narcisēm", kas gadsimtiem augušas arī Latvijas dārzos, līdz neparastām viensezonas Holandes tulpju šķirnēm, kuru sīpoli iedēstīti tikai novembrī, kad jau nedaudz salst rokas, labākai pārziemošanai pēc pirmā sala uzberot kūdras kārtu. Krokusi jau noziedējuši un arī citu ziedu platībās situācija katru dienu mainās, bet, pieturoties vēsam laikam, visu maiju šeit vēl būs, ko redzēt, prognozēja Sporāne, viena no trim darbu vadītājām 11 dārzniekiem.
"Baroka uzdevums ir pārsteigt ar neredzētiem krāsu salikumiem. Ir tieši pretkrāsas, spilgtas krāsas, raibs," viņa raksturoja ainavu.
Izrādās, impulss tik koša pavasara dārza veidošanai rasts pils iekštelpās, biljarda zālē. "Iedvesma smelta no hercoga Pētera portreta un arī neliela iedvesmas daļa ir no viņa sievas portreta," skaidroja Sporāne.
Dārzā godina hercoga 300. jubileju
Rundāles pils cēlāja Ernsta Johana Bīrona dēlam, pēdējam Kurzemes hercogam Pēterim, šogad 15. februārī bija 300. jubileja. Rundāles pils dārznieki ar košo dārza partera rotu godina šo notikumu.
Pēteris dzimis 1724. gadā Jelgavā, bet portrets, kura krāsu gamma patlaban atviz pavasara ziedu stādījumos, gleznots 1775. gadā. Tā autors ir Frīdrihs Hartmans Barizjens. Zināms, ka portrets senlaikos karājies hercoga Pētera troņa zālē Jelgavas pilī, un Rundālē izstādīta gleznas kopija, bet oriģināls glabājas Polijas Nacionālajā muzejā Vroclavā.
Otra glezna – ar Pētera sievu, hercogieni Doroteju, un meitām Vilhelmīni un Paulīni, kas tā paša mākslinieka izpildījumā tapusi gadus desmit vēlāk, gan palikusi Latvijā. Rundāles pils to deponējusi no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja.
Ziedu motīvus arī Rundāles pils interjerā acīgs vērotājs var atrast no vienas vietas, kaut vai biljarda zālei blakus esošajā ēdamzālē, uzmanību vērsa Rundāles pils sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Kusiņa:
"Tā saucamā Kurzemes servīze, viens no no slavenākajiem Berlīnes karaliskā porcelāna manifaktūras klasicisma modeļiem. Šeit ir krāšņi attēloti ziedi – atraitnītes, anemones, magones. Šis modelis tika radīts ap 1790. gadu pēc hercoga Pētera pasūtījuma Frīdrihsfeldes pilij. Joprojām šī servīze tiek ražota un to var arī iegādāties mūsdienās."
Savukārt gleznu oriģinālus, no kuriem dārznieki gan noskatījuši ziedu salikumus, gan raduši informāciju par vēsturiskajiem ziediem, var uzmeklēt pils Zilajā zālē. Kusiņa norādīja, ka tā ir viena no vērtīgākajām pils muzeja kolekcijām. Vienviet tajā apskatāmas krāšņas klusās dabas ar ziedu motīviem, galvenokārt 17. gadsimta flāmu gleznotāju darbi.
Liela daļa pils dārzā redzamā šogad ir Salaspils botāniskā dārza dāvinājums – latviešu selekcionāru radītās tulpes. Viens no selekcionāriem, Juris Švarcs, ir aktīvs sīpolu dāvinātājs muzejam, turklāt 2009. gadā radījis dzelteni ziedošu šķirni "Rundāles pils".
Tūrisms pamazām sāk atdzīvoties, bet viesu varētu būt vairāk, sacīja pils darbinieki, atgādinot, ka šogad ieviesta īpaša sezonas biļete tieši dārza apmeklējumiem, kas par 20 eiro ļaus tajā viesoties neierobežotu reižu skaitu – var kaut vai braukt pētīt ziedus katru dienu!
