Ukrainas Bruņoto spēku pārstāvji paziņoja, ka Harkivas apgabalā dislocētie Ukrainas aizstāvji turpina atvairīt Krievijas iebrucēju mēģinājumus veikt ofensīvas darbības un virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā. Ukrainas spēki izvērsa aizsardzības operācijas pierobežas rajonos, kas faktiski atradās tā dēvētajā pelēkajā zonā – netālu no apmetnēm Streļičja, Piļnija, Borisivka, kā arī Oļeiņikova un Ogurcova. Tāpat Ukrainas karaspēka aizsardzības operācijas izvērstas Harkivas apgabalā esošo Lipcu un Vovčanskas virzienos.
ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi tikmēr norādījuši, ka Krievija, mēģinot īstenot ofensīvas operācijas gar Harkivas apgabala robežu, visticamāk, cer panākt Ukrainas karaspēka atvilkšanu no tiem Austrumukrainas apgabaliem, kuriem Maskava plāno uzbrukt tuvākajā nākotnē.
Krievija īsteno ierobežota rakstura uzbrukumus Harkivas apgabala ziemeļiem, taču to mērķis ir panākt stratēģisku efektu – Ukrainas karaspēka un tehnikas novirzīšanu no citiem kritiskiem frontes sektoriem Ukrainas austrumos, raksta domnīcas analītiķi.
Viņi arīdzan prognozē, ka nākamajās dienās Krievijas karaspēks, visticamāk, izmantos savas taktiskās pozīcijas Harkivas apgabala ziemeļos, lai pastiprinātu uzbrukuma operācijas. Tas, visticamāk, tikšot darīts, lai atspiestu Ukrainas karaspēku no robežas ar Krievijas teritorijā esošo Belgorodas apgabalu un ar mērķi pavirzīties uz priekšu – līdz attālumam, kas ļautu ar artilēriju sasniegt Harkivu. Tomēr šī brīža Krievijas uzbrukumu operāciju raksturs neliecina, ka tiktu veikta plaša mēroga ofensīva, lai ielenktu un ieņemtu Harkivu, atzīmē domnīcas analītiķi.
"Kara izpētes institūta" vērtējumam piekrīt ukraiņu militārais eksperts Ihors Romaņenko, norādot, ka Krievijas iebrucēju dzīvā spēka resursi ir nepietiekami, lai īstenotu plašas ofensīvas darbības Harkivas virzienā. Tāpat Romaņenko paudis, ka Krievija, īstenojot uzbrukumus Harkivas apgabalā, cenšas panākt Ukrainas karaspēka atvilkšanu no Austrumukrainā esošā Doneckas apgabala pilsētas Časivjara.
"Ienaidnieks tur redz labas un būtiskas perspektīvas priekš sevis. Pagaidām tur notiek cīņas un viņiem ir taktiskā līmeņa progress. Ja viņi izlaužas dziļāk cauri aizsardzības līnijai šajā virzienā, tad viņiem paveras šāda veida darbības perspektīvas. Tieši tas, par ko viņi cīnās. Bet mēs redzam, ka kārtējo reizi viņu plāni – ieņemt Časivjaru līdz 7. vai 9. maijam – nerealizējās", intervijā telekanālam "FREEDOM" sacīja Romaņenko.
Ukraiņu militārais eksperts arīdzan atzīmējis, ka, ņemot vērā šī brīža situāciju frontē, Ukrainas armijai paātrinātā veidā jāpievēršas aizsardzības sistēmas nostiprināšanai tajos virzienos, kur vērojama aktīva Krievijas iebrucēju darbība.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
