Dienas ziņas

Latvijas-Lietuvas pierobežā atzīmē Baltu vienības dienu

Dienas ziņas

Pētījums: sarūk Latvijas iedzīvotāju mobilitāte

Kabiles mežā – nacionālās pretošanās kustības izziņas vieta

Kabiles mežā izveidotā nacionālo partizānu piemiņas vieta papildina Latvijas un Igaunijas kopējā militārā mantojuma karti

Lai stāstītu par vienu no svarīgām lapaspusēm Latvijas vēsturē, Kuldīgas novada Kabiles pagasta mežā izveidota nacionālo partizānu kustības izziņas vieta. Savulaik tur bijis Kabiles grupas priekšpostenis. Latvijas un Igaunijas kopējo militārā mantojuma karti šis objekts papildinās ne tikai ar ziņām par grupas centieniem atgūt Latvijas neatkarību, bet arī visas kustības vēsturi un iespēju sajust, kādi bija apstākļi, ilgus gadus uzturoties mežos.   

Iebraukts ceļš ved dziļāk mežā, un tikai gar tā malām izvietotā informācija liecina, ka te savulaik notikuši spraigi notikumi. Kad bija skaidrs, ka pēc Otrā pasaules kara Latvija ir zaudējusi savu neatkarību, bija daudz cilvēku, kas ar to nesamierinājās un turpināja cīņu pret okupantu varu. Šodien mēs to saucam par nacionālo partizānu kustību.

Kabiles mežā bija vieta, kur atradās Kabiles grupa. 1946. gada 1. janvārī nedaudz tālāk, pie Āpuznieku mājām, notika kauja ar čekas vienību, no kuras bojā gāja 50 uzbrucēju.

Leitnanta Roberta Rubeņa vārdā nosauktā "Rubeņa fonda" valdes loceklis Andrejs Ķeizars skaidroja: "Pieauga Kabiles grupas autoritāte, un tas bija viens no cēloņiem, kāpēc, izveidojoties nacionālo partizānu apvienībai "Kurzeme", viņi kļuva par štāba grupu."

Ilgu laiku par vēsturiskajiem notikumiem vēstīja vien divas kapu kopiņas.

Tomēr astoņu gadu laikā beidzot izdevies šo vietu izveidot par apmeklētājiem un vēstures interesentiem saistošu – gan teorētiski, gan praktiski izzinošu. Piemēram, var ieiet mežabrāļu mītnes vietā – slietenī, kur nereti bija drošāk uzturēties nekā bunkurā, uzbrukuma gadījumā to izmantojot arī kā ierakumus un labāk aizsargājoties.

Izveidotā memoriālā siena atklāj tikai aptuveni pusi – 294 apvienības "Kurzeme" dalībnieku vārdus un segvārdus.

"Mēs zinām, ka viņš bija Melnais, mēs zinām, ka viņš bija Potītis, zinām, ka viņš bija Vecais Putrasleitis. Te ir pavisam 17 grupu partizāni, no dažām grupām zināms viens vai divi, no dažām zināmi gandrīz visi," sacīja Ķeizars.

Šī nacionālo partizānu vieta ir iekļauta arī Latvijas un Igaunijas kopējā militārā mantojuma kartē. Šobrīd tajā ir vairāk nekā 600 dažādu objektu, kas aptver laiku no Pirmā pasaules kara līdz pat abu valstu neatkarības atjaunošanai.  

Kurzemes plānošanas reģiona Militārā mantojuma projekta vadītāja Kurzemē Jana Kalve norādīja: "Šie objekti kā nacionālo partizānu kauju vieta pie kādreizējām Āpuznieku mājām, Nacionālās pretošanās kustības muzejs ir viens no būtiskiem četriem periodu aspektiem. Šīs mežabrāļu nacionālās pretošanās kustības reprezentē šo periodu, kurš īstenībā ir diezgan vāji pārstāvēts abās valstīs."

Latvijā bija vairāk nekā 20 000 nacionālo partizānu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt