Dzīve & stils / Vēsture
Pirms 83 gadiem, 1939. gada septembra beigās, PSRS piespieda Baltijas valstis parakstīt "Savstarpējās palīdzības līgumus", kas noteica Sarkanās armijas vienību izvietošanu Baltijas valstu teritorijās. Militāro bāzu izvietošana radīja daudzas problēmas, kuras bija steidzami risināmas. Vienlaikus bāzu izvietošana ievadīja arī Latvijas un pārējo Baltijas valstu okupācijas sākumu. "Radio Naba" raidījumā "Kas tad bija?" šī perioda notikumus skaidroja vēsturnieki Kārlis Dambītis un Ainārs Lerhis.
1883. gada 4. oktobrī savā pirmajā braucienā no Parīzes uz Stambulu devās Austrumu ekspresis, domājams, visu laiku slavenākais vilciens un daudzu literāru darbu sižeta elements.
Nākamais Romas impērijas diktators Gajs Jūlijs Cēzars savus izšķirošos panākumus kaldināja, dažos gados pakļaudams Galliju – milzīgu un resursiem bagātu teritoriju. Pēdējais cēliens šai cīņā bija gallu sacelšanās ķēniņa Verkingetorīga vadībā, kas beidzās ar gallu padošanos 3. oktobrī, 52. gadā pirms mūsu ēras.
Lai teritoriju starp Vidzemi un Latgali, kur dzīvo noslēgti, bet spītīgi un lepni cilvēki, kas lauž valodu, gatavo profitroļus, lepojas ar bānīti un garākajām ziemām Latvijā, nejauktu ar mazu Malienas pagastu Alūksnes novadā, tekstos tiek lietots Malēnijas vārds, Latvijas Radio raidījumā "Stūru stūriem" stāstīja malēnieši – rakstniece Māra Svīre un ģenētiķis Jēkabs Raipulis.
Antropoloģiskās ekspedīcijas, kurās savulaik cilvēkiem mērīja ķermeni, tostarp galvaskausu, un rūpīgi pierakstīja acu un matu krāsu, 20. gadsimta 20. un 30. gados notika visā Latvijā, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā".
1791. gada 30. septembrī Vīnē izrādīja spilgto un idejiski daudzšķautņaino Volfganga Amadeja Mocarta operu "Burvju flauta".
Jāzeps mēneša sākumā nododas pārdomām par pagājušo gadu – ko tas viņam devis (jo īpaši, kļūšana par labu jātnieku), no kā savukārt nācies atteikties (praktiski nav gleznots). Septembra vidus pagājis, gaidot eksāmenu karadienestā, kas šķitis kā zemē nomests laiks, vienīgais, kas sagādājis prieku, bijušas domas par drīzo atgriešanos Parīzē. Tam sekojis pats eksāmens, kas bijis daudz grūtāks, nekā domāts, taču Džo, par laimi, bijis viens no nedaudzajiem, kam izdevies to nokārtot. Drīz pēc tam beidzot devies prom no Vilkavišķiem. Jāzeps pirms došanās uz Franciju mazliet pabaudījis dzīvi Rīgā, vēl staigājot ar "smuko uniformu".
Izrādot pienācīgu cieņu un klātesot Nacionālo bruņoto spēku kapelānam Ilmāram Kravalim, trešdien, 28. septembrī, Rīgas Garnizona kapos pārapbedītas 99 cilvēku mirstīgās atliekas, kas tika atrastas Brasas tilta pārbūves laikā. Taču būvdarbi, visticamāk, vēl nesīs arī citus atradumus.
Pavārgrāmatas stāsta ne tikai par ēdieniem – to pagatavošanu un pasniegšanu, bet arī par virtuves iekārtošanu, viesību rīkošanu, ēdienu dekorēšanu, galda klāšanu un uzvedības kultūru. Līdzās praktiskajai informācijai rodami ieteikumi, kā piešķirt dzīvei spožumu, demonstrēt pārticību un statusu.
1822. gada 27. septembrī Grenobles Universitātes pasniedzējs Žans Fransuā Šampiljons iepazīstināja Parīzes Uzrakstu un daiļliteratūras akadēmijas auditoriju ar saviem atklājumiem, atšifrējot uzrakstu uz tā sauktā Rozetas akmens. Tas pavēra ceļu uz turpmākiem pētījumiem par senēģiptiešu rakstību un vēsturi.
Grupas "The Beatles" albums "Abbey Road," kas nāca klajā 1969. gada 26. septembrī, ir pēdējais, kuru kopīgi radījusi leģendārā britu rokgrupa, un izcils viņu darbības vainagojums.
Piebalga ir kultūrvēsturiskā teritorija Vidzemes augstienē, kas izsenis slavena ar saviem amatniekiem un tirgotājiem, bet vēlākos laikos ar lielu skaitu rakstnieku, dzejnieku un citu radošu ļaužu. Tā kā 19. gadsimtā šeit daudz bija turīgu zemnieku, viņi sūtīja savu bērnus skolās un atļāvās vairāk kā tajos laikos citos novados. Arī amatniecība un teātris ir tradīcijas, kas gadsimtiem nodotas no paaudzes paaudzē un saglabājušās Piebalgā vēl šodien, Latvijas Radio raidījumā "Stūru stūriem" stāstīja novadpētniece Vēsma Johansone un Piebalgas muzeju apvienības "Orisāre" vadītāja Līva Grudule.
Lai stāstītu par vienu no svarīgām lapaspusēm Latvijas vēsturē, Kuldīgas novada Kabiles pagasta mežā izveidota nacionālo partizānu kustības izziņas vieta. Savulaik tur bijis Kabiles grupas priekšpostenis. Latvijas un Igaunijas kopējo militārā mantojuma karti šis objekts papildinās ne tikai ar ziņām par grupas centieniem atgūt Latvijas neatkarību, bet arī visas kustības vēsturi un iespēju sajust, kādi bija apstākļi, ilgus gadus uzturoties mežos.
Piemiņas plāksne Rīgā, Elizabetes ielā 21, veltīta Mātei Marijai (krievu: Мать Мария, franču: Mère Marie). Īstajā vārdā Jeļizaveta Piļenko, Māte Marija bija 1890. gadā Rīgā dzimusī krievu / franču dzejniece, publiciste, mūķene, Pretošanās kustības dalībniece un svētā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
