Dzīve & stils / Vēsture
Demogrāfam un piecu grāmatu par latviešu uzvārdiem autoram Ilmāram Mežam izpēte aizņēma vairāk nekā 10 gadus. Viss sākās ar interesi par savas dzimtas vēstures iepazīšanu – sākot ar tuvinieku aptaujāšanu un beidzot ar iedziļināšanos arhīvos un baznīcas grāmatās. "Jāmeklē lauku tantes, kas kaut ko vienmēr zina," pirmo soli, ar ko sākt pētīt savu dzimtas saknes, iesaka demogrāfs.
1919. gada 3. novembrī uzsākusi pretuzbrukumu no Bolderājas puses, Latvijas armija 1919. gada 11. novembrī sakāva Bermonta spēkus Pārdaugavā un sāka tos atspiest no valsts teritorijas. Tā bija nozīmīgāka uzvara Neatkarības karā, kuru Latvijas armija izcīnīja pašas spēkiem.
Vēstures avotos Pulvertornis jeb kā senāk to sauca – Smilšu tornis – pirmo reizi minēts 1330. gadā, kad rīdzinieki pēc zaudētas kaujas, piekāpjoties Livonijas ordenim, dala ietekmes zonas pilsētā un atdod Smilšu torni. Par būves vēsturi un to, kas ir mīti, un kas – patiesība, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāsta vēsturnieks Dainis Poziņš no Kara muzeja.
Latvijas valsts nebūtu iespējama bez uzvaras Neatkarības karā. Šķietami bezcerīgā dažu simtu vīru atkāpšanās uz Kurzemi, uz Liepāju 1919. gada janvārī pēc Sarkanās armijas iebrukuma turpmākajos gada mēnešos vainagojās ar izšķirošām uzvarām. Tās pamatā bija Latvijas armijas karavīru varonība, sabiedroto palīdzība un drosmīgāko politiķu ticība, ka 1918. gada 18. novembris nav nejaušība.
Zilaiskalns pie Valmieras jau izsenis ir apveltīts ar dažādām leģendām un ir arī tūristu iecienīts, tomēr ilgāku laiku bijis novārtā. Tagad šeit sākusies rosība – pateicoties Eiropas projektiem, vieta sāk atdzimt, tiesa gan, uz senkapiem. Tas bažīgus dara vietējos entuziastus, kuri satraucas, ka nule atraktie cilvēku kauli varētu tikt pārabpedīti citā vietā, kurai tie nav piederīgi. Tikmēr vietvarā izskata vairākus rīcības variantus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
1291. gada 8. novembrī toreizējā Venēcijas republikas vara noteica, ka stikla pūtēju darbnīcas, kas radīja ugunsgrēka briesmas, pārceļamas uz Murano saliņām Venēcijas lagūnā. Tas kļuva par atspēriena punktu unikālajai Murano stikla ražošanas tradīcijai.
7. novembrī ir Latvijas Republikas Saeimas simtgade, jo, ievēlēta 1922. gada 7. un 8. oktobrī, pirmā Saeima pulcējās savai pirmajai sēdei 1922. gada 7. novembrī. Tolaik bija gandrīz neierobežotas iespējas jebkuram pieteikt savu sarakstu vēlēšanās un arī tikt ievēlētam nebija pārāk sarežģīti, līdz ar to starpkaru periodā Saeimas veidojās ļoti saskaldītas, bija grūti pieņemt lēmumus, Latvijas Radio raidījumā "Šīs dienas acīm" vērtēja vēsturnieks Valters Ščerbinskis.
Berlīnes Vācu opera, jaunākais no trim šobrīd pastāvošajiem izcilajiem Vācijas galvaspilsētas operteātriem, savu priekškaru pirmo reizi vēra 1912. gada 7. novembrī.
Lejaskurzemes robežu jautājums ir sarežģīts. Lejā dzīvot nozīmē dzīvot pie jūras, bet tik šaurā nozīmē Lejaskurzemi neaplūko, jo tas tad būtu vien kāds gabals pie jūras no Rucavas vai Nīcas. Savukārt 18. gadsimtā un pat vēl senāk Lejaskurzeme varēja būt viss, kas ir uz rietumiem no Lielupes. Arī Vēsturisko zemju likumā tās robežas nav novilktas, Latvijas Radio raidījumā “Stūru stūriem” skaidroja vēsturnieces.
Karš un agresija pret kaimiņu reģioniem nekad nav pazudusi no Krievijas ārpolitikas instrumentu kopuma. Tā secinājuši vēsturnieki, kuri šajās dienās starptautiskā konferencē vērtē Krievijas ekspansiju Eiropā vēstures gaitā.
Šogad aprit 200 gadi kopš pirmās avīzes iespiešanas latviešu valodā. Par godu "Latviešu Avīzēm" Jelgavā atklāta izstāde.
Mērķtiecīgi iemūžināt sava pagasta mājas un veidot kartotēku – šādu uzdevumu pērnā gadsimta 70. gados sev noteica agronoms un novadpētnieks, Rendas pagasta iedzīvotājs Voldemārs Ozols. Publiski viņa veikums pieejams Rendas pagasta bibliotēkā divos albumos. Šobrīd unikālā kolekcija iegūst jaunu elpu. Tai klāt ķērušies interesenti no platformas historia.lv.
18. gadsimta britu politiķis un domātājs Edmunds Bērks tiek uzskatīts par vienu no konservatīvisma klasiķiem. Viens no viņa izcilākajiem darbiem ir "Pārdomas par franču revolūciju", kas nāca klajā 1790. gada 1. novembrī.
Oktobrī varam lasīt garu nesen dr. art. ieguvušā Oļģerda Grosvalda aprakstu par Pirmo baltiešu arheologu kongresu Stokholmā, tāpat par Frīdriha Grosvalda piedalīšanos pasākumos, kā arī viņa parādīšanos satīriskā žurnāla "Dadzis" karikatūrās. Oktobrī dzimšanas dienas nosvinējušas Līna, Margarēta un Mamiņa, no kurām pirmo gaida brauciens uz Parīzi kopā ar Džo. Jau esot pusceļā, Jāzeps raksta brālim, izklāstot tālākos plānus un priecājoties par īso pieturu Berlīnē. Pa ceļam tiek apemeklēta arī Londona, lai pasūtītu jaunu elegantu drēbju kārtu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
