Dzīve & stils / Vēsture
Plecu pie pleca arheologi, vēsturnieki, ģeologi un ķīmiķi šķetina noslēpumus, kurus sevī slēpj arheoloģiski artefakti. Spilgts piemērs tam ir Londonas un Glāsgovas zinātnieku pētījums par kādu senu romiešu monētu, kas ilgi tika uzskatīta par viltojumu. Pētījumā tika izvirzīta hipotēze, ka monēta tomēr varētu būt īsta, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" norādīja Glāsgovas universitātes Elektromikroskopijas centra vadītāja Liene Spruženiece.
Gluži pamatoti daudzi no jums uzskatīs, ka senākā iespiedtehnika ir kokgrebums vai vara gravīra. Tā nebūs taisnība. Sietspiede, kas no vienas puses ir viena no jaunākajām attēla pavairošanas tehnoloģijām, sakņojas vissenākajā attēla jeb silueta pārneses metodē – trafaretdrukā.
1240. gada 6. decembrī mongoļu iebrucēji ieņēma un nopostīja Kijivu – kādreizējo Krievzemes galvaspilsētu un nozīmīgāko civilizācijas centru.
Čehijā notikusi ikgadējā Austerlicas kaujas rekonstrukcija. Organizētāji ar lepnumu norāda, ka sākotnēji ne pārāk nozīmīgais militārās vēstures entuziastu saiets izaudzis par lielāko šāda veida pasākumu Eiropā.
Pēdējā no četrām slavenajām senās Romas oratora Marka Tulija Cicerona runām pret Katilīnu, kuru viņš Romas Senātā teica 5. decembrī 63. gadā pirms Kristus, iezīmēja viņa uzvaru pār savu politisko pretinieku. Tiesa, tas nebūt nenozīmēja Cicerona aizstāvēto republikas ideju uzvaru.
20. gadsimta otrajā pusē Rietumos iznāca liels skaits latviešu laikrakstu un žurnālu, bet diemžēl liela daļa no tiem darbojās īslaicīgi, jo finanšu resursus iegūt nebija viegli. Lielākoties laikraksti dokumentēja latviešu dzīvi trimdā, Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" skaidroja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Viesturs Zanders.
Lībiešiem 20. gadsimts bijis sarežģīts. Lībiešu krasts, kas ilgi sargāja lībiešu kultūru, kara laikā kļuva par frontes zonu, bet padomju okupācijas laikā par pierobežas zonu, kā rezultātā lībieši bija spiesti pamest savas mājas, Latvijas Radio raidījumā "Stūru stūriem" norādīja Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs, dzejnieks Valts Ernštreits. Vienlaikus tieši tur joprojām vislabāk redzams lībiskais mantojums – ciemos, karogos, kapsētās.
5. decembrī pulksten 18 Stūra mājā tiks atklāta politiski represētajām sievietēm veltīta izstāde "Rožu iela". Sieviešu ieguldījums pretošanās kustībā padomju režīmam ir nozīmīgs, tomēr mazāk pētīts un zināms. Izstāde stāstīs par sievietēm, kuras pašaizliedzīgi veltīja savu dzīvi pretošanās kustībai Latvijā un par to izcieta sodu. Izstādes kuratore ir vēsturniece Viktorija Pivena, bēgle no Ukrainas, kura šobrīd strādā Latvijas Okupācijas muzejā.
Novembris aizrit Parīzes zīmē – Džo kopā ar māsu Līnu ieradušies mākslas un kultūras metropolē. Mēneša pašā sākumā gan viņš vēl brālim smalki apraksta pieredzēto Berlīnē, Ķelnē, Londonā (kur laiks lielā mērā veltīts jaunu drēbju pasūtīšanai), bet pēc tam seko visdažādākās ziņas no Parīzes – pansijas meklēšana, valodas kursi, stingrā apņemšanās daudz un cītīgi strādāt, visdažādāko paziņu satikšana, izstāžu apmeklējumi un jaunākās modes komentēšana. Visvairāk laika abi divi pavada kopā ar katalāņu mākslinieku Gosē. Reizē novembrī ienāk arī politiskā nots saistībā ar Valsts domes vēlēšanām Baltijā, kur, protams, piedalās arī Frīdrihs Grosvalds.
19. gadsimta vidus cīņas starp Eiropas liberālajiem un konservatīvajiem spēkiem skāra arī Šveici. Te notika apmēram mēnesi ilgs pilsoņu karš – tā sauktais Zonderbunda karš, kas 1847. gada 29. novembrī noslēdzās ar konservatīvo spēku sakāvi.
Zinātniskā un tehnoloģiju spiegošana Padomju Savienībā bija plaši organizēta, kā rezultātā 80. gadu sākumā vairāk nekā puse padomju elektroniskās rūpniecības sasniegumu balstījās uz nozagtām Rietumu tehnoloģijām, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja ķīmiķis, bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte.
Vieni no senākajiem uzvārdiem sastopami tieši Latgalē, kur tos sāka lietot jau 16. gadsimtā – pāris gadsimtus agrāk nekā vidzemniekiem un kurzemniekiem, sarunā ar LSM.lv pastāstīja triju sējumu "Latviešu uzvārdi" autors Ilmārs Mežs.
Vēsturei ir jābūt kā mācībai šodienai – ar tādu domu Valmierā, Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes štāba ēkā, valsts svētku dienās tika atklāta ekspozīcija, kas veltīta Ziemeļlatvijas brigādes izveidei un Brīvības cīņām Vidzemē. Bet ko no vēstures var mācīties šodienas karavīrs, zemessargs, apmeklējot jauno ekspozīciju, to skaidroja Latvijas Radio.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
