Dzīve & stils / Vēsture
1975. gada 22. novembrī tronī kāpa Spānijas karalis Huans Karloss I. Spānijai atkal bija karalis pēc 44 gadu pārtraukuma – republikas, pilsoņu kara un ģenerāļa Franko diktatūras.
Vai zini, ka Egila sāgas galvenais varonis 10. gadsimta vikings Egils Skallagrimsons savu labāko zobenu bija ieguvis sirojumā Kursā?
Tuvojas Mirušo piemiņas diena jeb Svecīšu vakars, kad, pat spītējot laikapstākļiem, visi cenšas apciemot un sakopt savu tuvinieku kapavietas un aizdedzināt svecītes viņu piemiņai. Protams, visvairāk svecīšu tiek iedegts pie sabiedrībā labi zināmu un nozīmīgu personību kapa vietām. Par savu radinieku atdusas vietu sakopšanu ir jārūpējas tuviniekiem, taču kas uzkopj slavenu mākslinieku, mūziķu, valstsvīru un citu nozīmīgu personību kapavietas, ja pēcnācēju vai citu tuvinieku aizgājējam nav, skaidroja Latvijas Televīzijas raidījums “4. studija”.
Saistībā ar uzvārdu došanu latviešiem līdz pat mūsdienām pastāv dažādi mīti un nostāsti – gan par to, kā sliktie muižnieki vēlējušies izsmiet zemniekus, dodot tiem rupjus uzvārdus, gan to, ka teju katrs otrais latvietis patiesībā ir barona vai kāda ārzemnieka atvase. "Tā gluži nav," pēc 10 gadu ilga darba pie Latvijas novados sastopamo latviešu uzvārdu apkopošanas un izdošanas piecās grāmatās sarunā ar LSM.lv atklāj pētnieks Ilmārs Mežs. "Visbiežāk tie visi bija latvieši ar nelatviskas izcelsmes uzvārdiem, bet daudziem toreizējās modes ietekmē ticis izvēlēts nelatvisks uzvārds."
Skatot naudas ceļus mūsu valstī pagājušā gadsimtā, visvairāk nauda mainījusies laika posmā no 1914. līdz 1942. gadam. Tajās desmitgadēs Latvijas teritorijā bija 19 dažādas naudas zīmes. Nauda mainījās pa mēnešiem, un atšķirīga tā bija dažādās mūsu valsts teritorijās. Par naudas vērtību, tās maiņu un izskatu Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa.
Latvijas dzimšanas mirklis 1918. gada 18. novembrī bija īss. Tik īss, ka no lielās dienas palicis tikai viens foto. Tomēr mēs svinam daudz vairāk, jo ceļš uz šo brīdi izvērtās garš. Un vēl garāka – cīņa par izdzīvošanu. Latvijas valsts netapa vienā dienā. Valsts dzimšanas dienas balle nebija lielākā mūsu tautas vēstures atslēga.
Katra tauta lepojas ar savu konstitūciju. Un katrai tautai konstitūcija ir viens no pieminekļiem līdzās eposam un lieliem literārajiem darbiem. Jo tā ir kultūras iezīme un viens no simboliem.
Mūsdienās teju ikvienam kabatā ir viedtālrunis un, pateicoties tam, dažādi saziņas veidi šķiet tik pašsaprotami. Bet vēl nemaz tik senā pagātnē, lai veiktu tālruņa zvanu, vispirms nācās sazināties ar telefona centrāli, pieteikt sarunu un gaidīt savienojumu. Kā attīstījušās telekomunikācijas un cik nozīmīgi ir kvalitatīvi sakari, iespējams uzzināt, apmeklējot Cēsu Vēstures un mākslas muzejā tapušo izstādi "Hallo, Cēsis!".
Izmantojot modernās tehnoloģijas, izstrādāts Kokneses muižas Jaunās pils virtuālais modelis. Tas dod iespēju aplūkot, kā izskatījās viena no Kokneses iespaidīgākajām būvēm pagājušā gadsimta sākumā.
1917. gada 15. novembrī Somijas autonomijas valdība deklarēja savas nācijas vēlmi pēc pilnīgas suverenitātes. Somija, kas Krievijas impērijas sastāvā bija baudījusi plašu autonomiju, salīdzinoši ātri panāca savas neatkarības atzīšanu gan no Krievijā pie varas nākušajiem boļševikiem, gan no citām pasaules valstīm.
Amerikāņu žurnāliste Nellija Blaja bija pirmā, kura īstenoja dzīvē Žila Verna romāna "Astoņdesmit dienās apkārt zemeslodei" sižetu. Devusies ceļā no ASV Austrumkrasta 1889. gada 14. novembrī, viņa atgriezās Ņujorkā 1890. gada 25. janvārī, tādējādi "pārspējot" Verna romāna varoni Fileasu Fogu.
Vēl pirms 17. gadsimta Kurzemes vidusdaļa bija robeža lībiskajām un kursiskajām tradīcijām, taču, pateicoties Johanam Ulriham fon Šverinam, kurš Alšvangas muižas un apkārtnes iedzīvotājus pievērsa katoļticībai, radās mūsdienās tik spilgtais un pamanāmais suitu novads, Latvijas Radio raidījumā "Stūru stūriem" stāstīja suitu kultūras zinātāji un kopēji.
Pirms vairāk nekā 100 gadiem dzima un krita varoņi. Par drosmi un varonību Neatkarības kara dienās, jaunās Latvijas valsts aizstāvji tika apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni. Daudziem, arī Ludviķim Blaksonam, to piešķīra pēc nāves. Šī Lāčplēša kara ordeņa kavaliera kapa vieta bija zināma tikai aptuveni, kaut kur Kleistu mežā. Neilgi pirms Lāčplēša dienas karavīru pārapbedīja līdzās citiem Neatkarības kara varoņiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
