Ģimenes studijā saruna ar Romualdu Ražuku, Ingunu Ebelu un viņu bērniem – Danuti un Mārtiņu par īpašo laiku toreiz un ģimenes ikdienu tagad.
"Mēs funkcionējam kā vienots organisms, tas man ļoti patīk. Mēs viens otru atbalstām, bērni visu laiku mani atbalsta, es cenšos kā mamma viņus... Faktiski mēs nedalām darbus. Mēs visi apspriežam Danutes pētniecības darbu. Visi vienlaicīgi strādā dārzā, restaurē logus, labo balkonu. Diemžēl mēs neesam vēl vecvecāki, neviens nav noskatījis to īsto dzīvesbiedru. Mēs pacietīgi gaidām, kas būs, mēs arī bijām vēlie "cepelīni," savu ģimene raksturo Inguna Ebela.
"Atlicinājām laiku revolūcijas taisīšanai," piebilst Romualds Ražuks.
Danute piekrīt, ka ģimenē cits citam palīdz, viņa palīdz vecākiem tikt galā ar studiju organizēšanu e-vidē, tikmēr vecāki pārlasa viņas darbus. Reizēm arī brālim, kurš nav saistīts ar medicīnu, iedot pārlasīt, jo svarīgi, lai saprot pēc iespējas lielāka auditorija to, ko grib pateikt.
"Ir vai nav ģimenē mediķis, mēs visi zinām, ko kurš dara, un mēģinām palīdzēt," bilst Danute.
Danute vērtē, ka ģimene ir tik vienota, jo abi ar brāli ir bijuši jau kopš agras bērnības iesaistīti ne tikai ģimenes un tradicionālos pasākumos, bet arī vecāku darba lietās. Vienmēr bijuši blakus, redzējuši, ar ko vecāki nodarbojas, palīdzējuši. Tas arī visus apvienojis.
Mārtiņš atzīst, ka vecāki vienmēr bijuši ļoti ieinteresēti visā, ko gan viņš, gan māsa dara, un gatavi atbalstīt.
"Mēs vienmēr esam bijuši iesaistīti viens otra darbos, izklaidēs, priekos, bēdās, un tāpēc mums ir izveidojusies tik tuva ģimene," uzskata Mārtiņš.
Ar Ražuku ģimeni Latvijas Radio tiekas šobrīd jau ierastā saziņas formā – ''Zoom'' platformā, turklāt izrādās, ka ir dažādi – kurš karantīnā, kurš pašizolācijā, jo "Danute ir kritusi kaujas laukā, strādājot Covid nodaļā Stradiņa slimnīcā", tā situāciju raksturo Romualds Ražuks.
Danute bilst, ka raksturojums ir dramatisks, bet viņa esot "pie vainas" tam, ka viņa un brālis tagad dzīvo mājā katrs savā istabā un vecāki citā mājas daļā, jo viņa ir saslimusi ar Covid-19.
Danute atzīst, ka nu jau jūtas labāk, lai arī vēl saglabājas nespēks un ir arī traucēta smadzeņu darbība.
"Ja ir spēks kaut ko padarīt, strādāju pie doktora darba, kas jāaizstāv šī gada beigās," atklāj Danute. "Pozitīvais ir tas, ka tagad daudz vairāk dabūju paēst, jo vecāki un brālis uz to spiež, parasti ikdienā darbā nav laika. Tās nācis veselībai par labu."
Danute ir rezidente Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, un rezidentiem ir dežūras Covid nodaļās. Vai ģimenei nav nemiers par meitu, ka viņa tik cieši saskaras ar Covid?
"Ar to ir jārēķinās, bez tam visi mūsu radi ir apguvuši kara medicīnu. Iepriekšējās paaudzes pa karu ņēmušās. Skaidrs, ka, dodot to zvērestu, ir jāapzinās, ka kritiskā brīdī būs jādara viss, kas nepieciešams, par sevi nedomājot," atzīs Inguna.
"Mēs, protams, bažas izteicām, bet Danute uzreiz pateica – ir jāiet, rezidenti visi ies," bilst Romualds Ražuks.
Ārsti ir gan Inguna Ebela, gan Romualds Ražuks, šobrīd abi vairāk saistīti ar jauno mediķu sagatavošanu Latvijas Universitātē. Mārtiņa darbs ir saistīts ar zinātnisko tehnoloģiju konvencionalizēšanu. Ražuku-Ebelu ģimenē Danute ir mediķe piektajā paaudzē.
