Dzīve & stils / Vēsture
Kurzeme savu nosaukumu ieguvusi no kuršiem, taču vēsturiski tajā dzīvojuši gan lībieši, gan skandināvi. Kurzeme vienmēr bijusi sadalīta kuršu ziemeļu daļā un somugru dienvidu daļā – kā vienotu telpu Kurzeme sevi nav sajutusi, Latvijas Radio raidījumā "Stūru stūriem" vērtēja Ventspils muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā, arī Latvijas Universitātes asociētais profesors Armands Vijups.
Pagājušā gadsimta 90. gados Latvijas preses ainavā raksturo vairāki faktori – jaunu izdevumu rašanās, Preses nama ieņemšana, spontāna preses privatizācija, laikraksta "Diena" dibināšana. Tas viss atstāja mācības par nepieciešamību presei ieturēt kritisku distanci no politikas, Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" stāstīja mediju vēsturnieks, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes profesors Ainārs Dimants.
1918. gada 29. oktobris ir Vissavienības Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības jeb Komjaunatnes dibināšanas diena. Komjaunatne bija padomju režīma ideoloģiskais instruments, ar kuru jaunā paaudze tika sagatavota dzīvei un darbam komunismā. Komjaunatnei bija vēl viena svarīga funkcija – atrast piemērotus funkcionārus partijas, administratīvajam, saimnieciskajam un drošības institūciju aparātam. Taču pēc Staļina nāves komjaunatnes organizācija okupētajā Latvijā sāka izrādīt zināmas patstāvības pazīmes, kas neapmierināja Kompartijas funkcionārus.
"Melnā ceturtdiena" – šādu nosaukumu ieguvis 1929. gada 24. oktobris, kad straujš akciju vērtības kritums Ņujorkas biržā ievadīja Amerikas Savienoto Valstu vērtspapīru tirgus sabrukumu, kam sekoja vispārēja ekonomiskā krīze Amerikā un citur pasaulē. Ekonomiskās stabilitātes zudumam bija tieša ietekme uz Otrā pasaules kara izcelšanos, tādējādi no "Melnās ceturtdienas" ievadītā satricinājumu perioda planēta sāka pamazām attapties tikai pēc ceturtdaļgadsimta.
Arheoloģiskās izpētes laikā topošās Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvietas, Mārstaļu ielā 6, iepriekš neapbūvētajā iekšpagalmā tika atklātas labi saglabājušās liecības par Rīgas pirmsākumiem – 12. līdz 14. gadsimtu, proti, gandrīz divu metru dziļumā uziets pilnīgi neskarts arheoloģiskais kultūrslānis ar astoņām dažādām kārtām, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Ziemeļlatgale ir Latgales daļa, kas vēsturiski guvusi vairāk impulsu no līdzās esošās Vidzemes un, domājams, tieši tāpēc saasināti apzinās savu latgalisko identitāti, Latvijas Radio raidījumā "Stūru stūriem" vērtēja Ziemeļlatgales novadpētnieki. Tajā atrodas arī viens no spilgtākajiem lokālās identitātes centriem – Upītes kultūrtelpa – un vien dažu kilometru attālumā ir Krievijas robeža, aiz kuras Abrenes jeb Pietālavas novads.
Iespējams, ka pirms astoņiem gadiem redzējāt Normunda Puča mākslinieciski dokumentālo filmu "Segvārds Vientulis". Šajā filmā ir kāda īpaša epizode, kurā Valda Bisenieka varonis – priesteris –, atrodoties Rīgas Centrālcietumā, nejauši ir sastapis kādu citu apcietināto priesteri un nacionālo partizānu Antonu Juhņēviču, kuram jau pēc brīža tiks izpildīts nāves spriedums nošaujot. Bisenieka spēlētais mūks vēl paspēj viņam skaļi nolasīt grēku piedošanas lūgšanu latīņu valodā.
Pēc ilgākas pauzes Margarēta dienasgrāmatā ziņo, ka trenējas tenisā un airēšanā. Margarēta airē Serpentīna ezerā, tas ir iecienīts Londonas ezers, kurā, kā viņa min dienasgrāmatā, atklātas sprāgstvielas. Kā allaž, Mārgarēta apmeklē teātrus un pabijusi tradicionālajā skautu parādē. Atzīme, ka Līna atsūtījusi 1000 cigaretes no Rīgas, liecina, ka Margarēta nodomu par smēķēšanas atmešanu vēl nav realizējusi. Māsai Līnai (Karolīne Šarlote Grosvalde, 1887–1974) 12. oktobrī aprit 35 gadi.