Dzīve & stils / Vēsture
Padomu grāmatas par to, kā labāk dzīvot, nesaslimt, nopelnīt daudz naudas, ir populāras ne tikai mūsdienās – to pirmsākumi latviešu grāmatniecībā meklējami pirms vairāk nekā 200 gadiem, apgaismības laikmetā. Tolaik aktuālākie jautājumi bija saistīti ar kartupeļu un āboliņu kultūru ieviešanu un audzēšanu, veterināriju un dārzkopību, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, literatūrzinātnieks Pauls Daija un vadošā pētniece Beata Paškevica.
1795. gada 28. martā Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons atsakās no hercogistes troņa par labu Krievijas imperatoram; Kurzemes hercogiste beidz pastāvēt.
45. Amerikas Kinoakadēmijas gadskārtējās balvas jeb "Oskara" pasniegšanas ceremonijā 1973. gada 27. martā kā allaž tika apbalvotas izcilas un pasaules kinomākslas vēsturē paliekošas filmas. Tomēr vēsturē šī "Oskara" ceremonija palikusi arī kā tāda, kurā ļoti krasi sajūtama politisko aktualitāšu ietekme.
Pagājušā gadsimta sākumā Liepāja kļuva par cariskās Krievijas emigrācijas centru. Līdz Pirmajam pasaules karam simtiem tūkstoši Krievijas impērijas iedzīvotāju izvēlējās mērot tālo ceļu pāri Atlantijas okeānam, lai rastu laimi visu iespēju zemē – Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Izceļošanu nodrošināja vairāki pārvadātāji, kuri šim mērķim izveidoja specializētus pasažieru kuģu reisus. Starp tiem arī 1899. gadā dāņu kuģniecības magnāta Hansa Niela Andersena (Hans Niels Andersen, 1852–1937) uzņēmuma "Austrumāzijas kompānija" ("East Asiatic Company") dibinātais meitas uzņēmums "Krievijas-Austrumāzijas tvaikoņu sabiedrība" (Russian East Asiatic Steamship Co). Tieši šī kompānija kopš 1906. gada vasaras Krievijas–Amerikas līnijā (Russian American line) nodrošināja reisu Liepāja–Roterdama–Ņujorka, bet vēlāk maršrutam pievienojās Kanādas ostas pilsēta Helifeksa. Šis būs stāsts par šajos braucienos iesaistītajiem kuģiem, apkalpes komandām un pasažieriem.
Ilgi briedušās nesaskaņas starp divām Pakistānas valsts daļām – Rietumpakistānu un Austrumpakistānu – sasniedza savu kulmināciju 1971. gadā, kad armija izvērsa valsts austrumdaļā īstu genocīdu. Rezultāts bija tieši pretējs gaidītajam: 1971. gada 26. martā Austrumpakistānā tika pasludināta jauna neatkarīga valsts – Bangladeša.
Aiz jēdziena "deportācijas" nevajadzētu aizmirst par pilno padomju un nacistu režīma represiju spektru pret Latvijas pilsoņiem. Ir svarīgi atcerēties arī par tiem, kuri tika arestēti individuāli, sodīti ar nāvi vai nonāca soda nometnēs, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs, vēstures doktors Gints Apals.
1949. gada 25. martā uz nometinājuma vietām PSRS Āzijas daļā tika izsūtīti apmēram 95 000 baltiešu, tai skaitā apmēram 42 000 Latvijas iedzīvotāju. Staļiniskā režīma vairāku gadu desmitu laikā īstenotās deportācijas kopumā varētu būt skārušas līdz pat 7 miljoniem cilvēku.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas Kuģniecības vēstures nodaļas krājumā un ekspozīcijā kopumā atrodas 73 kuģinieku suvenīri, kurus jūrā braucēji ieguvuši savu tuvo un tālo kuģojumu laikā. Par atskaites punktu šo suvenīru iegūšanai var minēt 1864. gadu, kad pirmajā tāljūras reisā uz Beļģijas ostu Ģenti devās burinieks "Katarina". Līdz 19. gadsimta beigām Latvijā būvētie burinieki jau bija apguvuši visus pasaules okeānus. Kā piemiņu par šiem braucieniem jūrnieki uz dzimteni atveda dažāda veida suvenīrus. Tie iegūti preču apmaiņas rezultātā, kā arī pirkumu veidā.
1882. gada 24. martā vācu pētnieks un valsts padomnieks Roberts Kohs iepazīstināja Berlīnes Medicīnas biedrības locekļus ar savu jaunāko atklājumu – tuberkulozes izraisītāju "Mycobacterium tuberculosis". Tas pavēra iespējas apkarot tobrīd izplatītāko un neārstējamo infekcijas slimību.
1977. gada 23. martā žurnālists Deivids Frosts sāka ierakstīt televīzijas intervijas ar bijušo ASV prezidentu Ričardu Niksonu, kurš nepilnus trīs gadus iepriekš bija atkāpies no amata Votergeitas skandāla dēļ. Frosta intervijas ar Niksonu ir viens no izcilākajiem veikumiem žurnālistikas vēsturē.
1924. gadā Lietuvas Republika anektēja tā dēvēto Mazo Lietuvu – agrāko Vācijas impērijas teritoriju, kuras daļa iedzīvotāju bija lietuviešu izcelsmes, daļa vācieši. Apgabala lielākā pilsēta Mēmele jeb Klaipēda kļuva par Lietuvas nozīmīgāko ostu. Tomēr Vācija nesamierinājās ar zaudējumu – Hitlera valdības piespiesta, Lietuva nodeva Klaipēdas apgabalu atpakaļ Vācijai 1939. gada 22. martā.
1921. gada 21. martā toreizējās Padomju Krievijas augstākais varas orgāns – Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja – izdeva dekrētu par Jauno ekonomisko politiku jeb NEP (no abreviatūras krievu valodā НЭП – Новая экономическая политика). NEP bija atkāpšanās no "kara komunisma" – radikālas tirgus attiecību izskaušanas – par labu daļēji brīvam tirgum. Tas ļāva diezgan ātri atjaunot kara un radikālo eksperimentu sagrauto valsts saimniecību.
Latvijas bākas izvietotas piekrastē pie galvenajiem kuģniecības ceļiem Baltijas jūras Kurzemes piekrastē un tālāk Rīgas jūras līcī. Par bāku sauc tādas navigācijas zīmes, kuru gaismas avoti redzami 10 jūras jūdzes tālumā (1 jūras jūdze = 1852 metri). Pašlaik Latvijā atrodas 18 bākas.
1814. gadā imperators Napoleons Bonaparts bija spiests atteikties no Francijas troņa un doties valdīt mazajā Elbas salā Vidusjūrā. Tomēr viņš mēģināja vēlreiz: 1815. gada 1. martā, ar tūkstoti uzticamu vīru izkāpis malā Francijas dienvidos, viņš 20. martā sasniedza Parīzi un valdīja Francijā vēl mazliet vairāk nekā trīs mēnešus.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
