Atzīmējot Latvijas neatkarības de iure atjaunošanas 30. gadadienu, Barikāžu muzejā atklāta jauna izstāde “Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī”. Tā kliedē mītu par to, ka 1991. gada janvāra barikādes bija spontāns masu pasākums valsts objektu aizsardzībai, kas sekoja notikumiem Lietuvā. Taču Tautas frontei bija rīcības plāns, un cilvēki zināja, ko darīt. Izstādes bagātīgais informatīvais materiāls noderēs kā vēstures stunda skolēniem.
1991. gada barikāžu laikā starp Latvijas Televīzijas ēkas Zaķusalā aizsargiem bija arī zvejas kuģis “Undīne” ar apkalpi. Vienīgais šāda tipa zvejas kuģis, kas saglabājies līdz mūsdienām, pēdējā gada laikā ir piedzīvojis nopietnas pārvērtības – ir noslēgusies tā iekštelpu restaurācija. Līdz šim Jūrmalas Brīvdabas muzeja apmeklētāji kuģi varēja apskatīt tikai no ārpuses, tagad interesenti var uzkāpt arī uz kuģa klāja.
Atbilde aptaujā, kas pēc visām pazīmēm bija referendums, bet tomēr aptauja, – nebija vienkārši “Jā” vai “Nē”, bet drīzāk “Būt vai nebūt?”. Un arī tālāk hamletiskajā monologā viss ir pareizi – samierināties ar likteņa triecieniem vai pretoties? “Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?”. Uz šo jautājumu 1991. gada 3. martā apstiprinoši atbildēja 73,68 % no aptaujātajiem. Balsot varēja visi: nepilsoņi parādīsies tikai pēc pusgada.
Zita Zirne ir mārketinga speciāliste, deviņdesmitajos absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju. 1991. gada janvārī viņai bija deviņpadsmit gadu, un kopā ar draugiem tolaik viņa izvēlējās dežurēt televīzijas ēkā. Ar šīsdienas acīm Zita uzsver – svarīgākais, ka barikādes mums deva brīvību un iespēju izvēlēties.
Brīdī, kad sākās 1991. gada janvāra notikumi, pašreizējam Talsu muzeja direktoram Uldim Pētersonam-Jaunzemam bija divpadsmitarpus gadu. No barikāžu laikā spilgti atmiņā palikusi izjūta, ka arī viņa vecuma puikas tolaik varēja būt noderīgi, un īpaši Uldis uzsver – gan tolaik, gan arī senāk un vēl joprojām Latvija bija daudznacionāla zeme un par tās neatkarību cīnījās visdažādāko tautību pārstāvji.
Ar Barikāžu muzejā apskatāmo režisora Zigurda Vidiņa "Super VHS" kameru tika uzņemtas vienas no bagātīgākajām barikāžu laika liecībām Rīgā, tai skaitā satricinošie kadri no apšaudes Bastejkalnā un ievainotā operatora Gvido Zvaigznes izdzišana Rīgas 1. slimnīcā.
Barikāžu laiks Maijai Stefanei saistās ar notikumiem Doma baznīcā, jo viņa kopā ar savu kolēģi Māru Zilgalvi, spītējot aizliegumiem, atvēra vaļā baznīcas durvis, lai cilvēki varētu sasildīties, iestiprināties un vajadzības gadījumā arī paglābties. Tā bija vieta, kur sastapās un stiprinājās tūkstošiem barikāžu dalībnieku.
Diktore Māra Eglīte Latvijas Radio sāka strādāt 11 gadus pirms barikādēm. Ikdienas režīmā diktora obligātais aksesuārs tolaik bija zīmulis ar dzēšgumiju, lai pirms ziņām rūpīgi atzīmētu teikumu loģiskos uzsvarus un precīzi zinātu, kā iepriekš cenzētās ziņas skanēs ēterā. Par to, ka diktors pats ko varētu pierakstīt klāt, nebija ne runas. Barikāžu laikā tas strauji mainījās.
Trešdienas, 20. janvāra, vakarā LTV 1 barikāžu laikus piedāvā atcerēties koncertuzvedumā «1991. gada barikāžu sajūtu rekonstrukcija». Muzicēs grupa «Pērkons», bet atmiņās un sajūtās skatītājus vadīs aktieri Esmeralda Ermale un Jēkabs Reinis. Koncertuzveduma pirmizrādi no pulksten 21.10 varēs redzēt arī LSM.lv.
Barikādes notika laikā, kad šodienas jauniešu vecāki paši baudīja jaunības gadus. Par to laiku palikuši stāsti un fotogrāfijas. Vēl nesen trīs jaunieši, kas mācās vidusskolā, meklēja vietas, kur uzņemtas vēsturiskas bildes no barikāžu laikiem.