Sadaļas Sadaļas
Barikāžu muzejā atklāj izstādi «Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī»
Atzīmējot Latvijas neatkarības de iure atjaunošanas 30. gadadienu, Barikāžu muzejā atklāta jauna izstāde “Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī”. Tā kliedē mītu par to, ka 1991. gada janvāra barikādes bija spontāns masu pasākums valsts objektu aizsardzībai, kas sekoja notikumiem Lietuvā. Taču Tautas frontei bija rīcības plāns, un cilvēki zināja, ko darīt. Izstādes bagātīgais informatīvais materiāls noderēs kā vēstures stunda skolēniem.
Atjaunots barikāžu dalībnieks – vēsturiskais kuģis «Undīne»
1991. gada barikāžu laikā starp Latvijas Televīzijas ēkas Zaķusalā aizsargiem bija arī zvejas kuģis “Undīne” ar apkalpi. Vienīgais šāda tipa zvejas kuģis, kas saglabājies līdz mūsdienām, pēdējā gada laikā ir piedzīvojis nopietnas pārvērtības – ir noslēgusies tā iekštelpu restaurācija. Līdz šim Jūrmalas Brīvdabas muzeja apmeklētāji kuģi varēja apskatīt tikai no ārpuses, tagad interesenti var uzkāpt arī uz kuģa klāja.
Pirms 30 gadiem Latvijas tauta nobalsoja par neatkarību
Atbilde aptaujā, kas pēc visām pazīmēm bija referendums, bet tomēr aptauja, – nebija vienkārši “Jā” vai “Nē”, bet drīzāk “Būt vai nebūt?”. Un arī tālāk hamletiskajā monologā viss ir pareizi – samierināties ar likteņa triecieniem vai pretoties? “Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?”. Uz šo jautājumu 1991. gada 3. martā apstiprinoši atbildēja 73,68 % no aptaujātajiem. Balsot varēja visi: nepilsoņi parādīsies tikai pēc pusgada.
Piedzīvot barikādes jaunībā: Beidzot sajutu brīvības garšu!
Zita Zirne ir mārketinga speciāliste, deviņdesmitajos absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju. 1991. gada janvārī viņai bija deviņpadsmit gadu, un kopā ar draugiem tolaik viņa izvēlējās dežurēt televīzijas ēkā. Ar šīsdienas acīm Zita uzsver – svarīgākais, ka barikādes mums deva brīvību un iespēju izvēlēties.
Pusaudža atmiņas par barikādēm: Latvijas neatkarību izcīnīja visdažādāko tautību pārstāvji
Brīdī, kad sākās 1991. gada janvāra notikumi, pašreizējam Talsu muzeja direktoram Uldim Pētersonam-Jaunzemam bija divpadsmitarpus gadu. No barikāžu laikā spilgti atmiņā palikusi izjūta, ka arī viņa vecuma puikas tolaik varēja būt noderīgi, un īpaši Uldis uzsver – gan tolaik, gan arī senāk un vēl joprojām Latvija bija daudznacionāla zeme un par tās neatkarību cīnījās visdažādāko tautību pārstāvji.
Te bija gandrīz kā ierakumos! Māra Eglīte stāsta par darbu radio barikāžu laikā
Diktore Māra Eglīte Latvijas Radio sāka strādāt 11 gadus pirms barikādēm. Ikdienas režīmā diktora obligātais aksesuārs tolaik bija zīmulis ar dzēšgumiju, lai pirms ziņām rūpīgi atzīmētu teikumu loģiskos uzsvarus un precīzi zinātu, kā iepriekš cenzētās ziņas skanēs ēterā. Par to, ka diktors pats ko varētu pierakstīt klāt, nebija ne runas. Barikāžu laikā tas strauji mainījās.
PIRMIZRĀDE: Rekonstruē barikāžu sajūtas ar grupu «Pērkons»!
Trešdienas, 20. janvāra, vakarā LTV 1 barikāžu laikus piedāvā atcerēties koncertuzvedumā «1991. gada barikāžu sajūtu rekonstrukcija». Muzicēs grupa «Pērkons», bet atmiņās un sajūtās skatītājus vadīs aktieri Esmeralda Ermale un Jēkabs Reinis. Koncertuzveduma pirmizrādi no pulksten 21.10 varēs redzēt arī LSM.lv.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt