Dzīve & stils / Vēsture
Aptuveni 13 kilometrus uz dienvidrietumiem no Auces, Kurzemē, Latvijas pierobežā atrodas maza vieta – Vadakste. Vietējie ļaudis gan lepni teica, ka šajā vietā sākas Latvija. Citi turpretī nedaudz drūmi novilka, ka šajā vietā beidzas Latvija. Neskatoties uz to, vieta skaista. Un vietas sirds ir skaistā Vadakstes muižas ēka, kuras tēlu nedaudz bojā padomju okupācijas periodā klāt pieceltā piebūve.
"To sievas daiļas zied un zeļ, tām krāšņi tērpi, stalta stāja, tās zirgā jāj, kā tēvi jāja," – tā "Atskaņu hronikā" rakstījis tās autors 13. gadsimta beigās. Kas gan svešzemnieku, domājams, Livonijas ordeņa bruņinieku, tā pārsteidzis, ka viņš sacerējumā, ko lasīja ordeņbrāļiem priekšā, lai iepazīstinātu ar cīņām Livonijā un celtu kaujas spējas un morāles līmeni, tā apdziedājis latgaļu sievietes skaistumu?
Jautājums par to, kā mazināt sāpes, bijis aktuāls vienmēr, tāpēc senatnē cilvēki lietoja dažādas vielas un produktus, līdz 19. gadsimta sākumā izdevās radīt aspirīnu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas ķīmijas katedras docētāja, doktorante klīniskajā farmācijā Anna Gavrilova un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Pētniecības nodaļas galvenais pētnieks Mārtiņš Vesperis.
Polijas pilsētā Lodzā atrasta vērtīga ebreju kultūru raksturojošu priekšmetu kolekcija. To, visticamāk, Otrā pasaules kara laikā paslēpuši šīs tautas pārstāvji, kas vēlāk gāja bojā holokaustā.
Mazajā Krasta ielā 73 atturīgi un cēli izvietojies Grebenščikova dievnama komplekss. Tā zeltītais kupols slaida torņa galā žilbina acis garāmbraucējiem, taču piestāšanās iemesls drīzāk būs tuvumā esošais veikals ''Depo''. Reti kurš latvietis iedomāsies apmeklēt dievnamu, kurš mitoloģizēts kā svešs un savrups. Citādāks, ne mūsējais.
Par 2023. gada arheoloģisko pieminekli izraudzīts valsts nozīmes kultūras piemineklis "Svētupes lībiešu upurala – kulta vieta", informēja Latvijas Arheologu biedrība.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) skatāma jauna ekspozīcija par industriālo mantojumu. Digitālā kolekcijā apkopota informācija par vairāk nekā 100 Latvijas bijušām un esošām ražotnēm. Latvija uz pārējo Baltijas valstu fona izceļas ar ražošanas vēsturi, uzņēmumu mums bijis tiešām daudz, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Digitālās bibliotēkas vadītājs Artūrs Žogla un LNB Digitālo pakalpojumu bibliotekāre Eva Ausēja.
Pirmie pēckara gadi Kurzemē bija daudzu traģisku notikumu, vardarbības, atriebības un sadragātu ideālu laiks, ko it īpaši izjuta nacionālie partizāni, kuri ar ieročiem rokās bija gatavi cīņā par brīvību atdot savu dzīvību. Mūsdienās šis laiks ir skarba mācība ne tikai par drosmi un uzdrīkstēšanos pretoties svešai okupācijas varai, bet arī par nodevību un sadarbību ar okupantiem. Tā ir arī nepieciešamība šo pagātnes sarežģīto lappusi izgaismot Latvijas valsts tiesiskā redzējumā, nevis sekot agresorvalsts PSRS vai tās politiskās un juridiskās mantinieces Krievijas skatījumam par šo laiku. Tā ir arī iespēja paraudzīties uz Latvijas sabiedrības sašķelto vēsturisko atmiņu no tās iepriekšējo paaudžu pretstāves perspektīvas, daudz nopietnāk nekā līdz šim, apjaušot tās vēl šodien jūtīgo un nebūt ne viegli samierināmo raksturu.
Ir zināma tā Rīgas vēsture, kas vēsta par vecpilsētu, par pasaules mēroga arhitektūras pieminekļiem, nozīmīgākajām valsts iestādēm un lielajiem pagātnes notikumiem un cilvēkiem. Taču galvaspilsētas dzīvo vēsturi veido arī katrs tās iedzīvotājs – viņa pieredze un atmiņas. Lucavsala mūsdienās ir plašāk pazīstama kā pilsētas mazdārziņu teritorija. Par ģimeņu dārzu apkaimi sala tapa pēc Otrā pasaules kara. Taču pirms tam lielāko salas daļu aizņēma pļavas un ganības, kurās barojās salas pastāvīgo iedzīvotāju mājlopi.
Nevaram izmantot šodienas instrumentus, lai izprastu Livoniju, intervijā "Radio Naba" raidījumā "Portolāns" sacīja vēsturnieks Gustavs Strenga. Viņš sarunā ar Jūrmalas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāju Miku Soloveju un Rūdolfu Vītoliņu analizēja to, cik Livonija bija sarežģīta, pievēršoties arī tās kā pretstāsta izmantošanai latviešu nācijas veidošanā. Vēsturnieks šķetināja arī mītus, kas apvij Livoniju un vietējo iedzīvotāju attiecības, kā arī pievērsās nozīmīgā Valtera fon Pletenberga darbības analīzei.
Indriķa hronikā latīņu valodā lietots vārds "Lenewarde". Domājams, ka lībieši, kas toreiz apdzīvoja tagadējo Lielvārdes teritoriju, lietoja vārdu, kas tuvs Indriķa saklausītajam. Kādā lībiešu-vācu valodas vārdnīcā atrodams: "lin" – nocietinājums, pils; "vart" – apslēpt, paslēpt. Varētu būt, ka lībieši dēvējuši savu apdzīvoto vietu par pili, kur paslēpties.
Decembris jau no paša tā sākuma rit mazliet svētku gaidās – Džo gatavo māsiņai īpašu dāvanu. Dzīve Parīzē rit pavisam labi – gardi ēdieni, dzērieni, izstāžu un izrāžu apmeklējumi, pastaigas un ciemošanās, neaizmirstot arī par pamatmērķi – mākslas studijām. Tiek iegūti arī jauni paziņas, bet ar citiem – īpaši ar spāņu mākslinieku Gosē – gan Jāzeps, gan Līna satuvinās aizvien vairāk. Mēneša beigas pavadīs Ziemassvētku un brīvdienu noskaņās, apmainoties ar ziņām un dāvanām arī ar pārējo ģimeni tālienē.
Komatu kā pieturzīmi ir ieviesis sengrieķu domātājs un gramatiķis Aristofāns no Bizantijas aptuveni 200 gadus pirms mūsu ēras. Savukārt Latvijā komatu lietošana ienākusi līdz ar vācu rakstības tradīciju pārņemšanu, aizgūstot arī gramatisko interpunkcijas tipu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja valodniece, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadītāja Sanda Rapa.
1901. gada 27. decembrī dzimusi vācu kinoaktrise un dziedātāja Marlēna Dītriha – viena no spilgtākajām parādībām pagājušā gadsimta vidus kino un populārajā mūzikā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
