Dzīve & stils / Vēsture
Bebrenes sarežģītā vēsture, pieminekļu «kari» un apbedījumos atrastā gredzena stāsts
Bebrenes sarežģītā vēsture, pieminekļu «kari» un apbedījumos atrastā gredzena stāsts
Bebrenes pagasts ir daļa no Sēlijas sarežģītās vēstures, bet bebreniešu dzīvesstāsti – daļa no Latvijas vēstures. 1932. gadā Bebrenē atklātā Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru pieminekļa pakājē jau 1944. gada rudenī tika apbedītas 27 kaujās kritušās Sarkanās Armijas militārpersonas, kā arī 19 cilvēki, pret kuriem 1941. gadā īstenota "linča tiesa", jo kopienas biedri viņus vainoja Latvijas nodevībā un boļševiku atbalstīšanā. Veicot viņu pārapbedīšanu, tika atrasts zelta gredzens, un droši var apgalvot, ka tā valkātāja bija sieviete. Kas viņa bija?
Lēdurga bez «Bauskas alus», bet ar dendroloģisko parku
Lēdurga bez «Bauskas alus», bet ar dendroloģisko parku
Latvijā ļoti labi zināms aldara Kārļa Zālīša (1926–2021) vārds. Aldaris radījis receptes vairākiem alus veidiem, kā arī populārajam iesala dzērienam "Veselība". Viņa vārds cieši saistīts ar Bauskas alus darītavu, kurā Zālītis izgudroja vairākas Latvijā ļoti iecienītas alus šķirnes – ''Bauskas gaišo'', ''Bauskas tumšo'', kā arī ''Bauskas Senču alu''. Taču ne visi zina, ka sākotnēji viņš bija ierosinājis atvērt alus darītavu Lēdurgā – kolhozā "Lēdurga". Uz Bausku ceļš aizvedis pēc tam, kad viņa ideja Lēdurgā noraidīta.
Vēsturnieks: Cara armijā dienējuši tūkstošiem latviešu virsnieku
Vēsturnieks: Cara armijā dienējuši tūkstošiem latviešu virsnieku
Vairāku desmitu gadu garumā vēsturnieks Ēriks Jēkabsons vācis informāciju par latviešu virsniekiem Krievijas Impērijas armijā. Pēc tam tapis pētījums, kuru Latvijas Zinātņu akadēmija atzinusi par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē. Latvijas virsnieki piedalījušies visos Krievijas bruņotajos konfliktos, sākot no Turcijas un beidzot ar Japānu. 
Dievnams un kapliča Remtē – noliktavas padomju okupācijas laikā
Dievnams un kapliča Remtē – noliktavas padomju okupācijas laikā
Otrais pasaules karš nebūtībā aizslaucīja daudzas gadsimtiem senas mākslinieciskās vērtības un arhitektūras pieminekļus. Latvijas teritorijā īpaši cieta dievnami Kurzemē un Zemgalē, kad 1944. un 1945. gada kauju laikā smagi postījumi tika nodarīti vairāk nekā 17 baznīcām1. Viens no šiem dievnamiem bija Saldus novadā esošā Remtes evaņģēliski luteriskā baznīca ar blakus esošo fon Medemu dzimtas kapliču. Šim dievnamam jau Pirmā pasaules kara laikā tika nodarīti nopietni postījumi – toreiz baznīcai sašāva torni un jumtu2.   
Vai zini, kā vairums latviešu pie uzvārdiem tikuši?
Vai zini, kā vairums latviešu pie uzvārdiem tikuši?
Vai zini, kā vairums latviešu pie uzvārdiem tikuši? Tas noticis pirms gadiem 200, kad vairums latviešu bija dzimtcilvēki, un runa ir par Kurzemi un Vidzemi. Toreiz vēl vairumam dzimtcilvēku uzvārdu nebija, tikai vārds, māju vārds vai labākajā gadījumā vēl arī tēva vārds.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu