Dzīve & stils / Vēsture
No 25. aprīļa plašākai sabiedrībai pieejams Rīgas pilsētas pirmās hronikas tulkojums. Šī ir pirmā zināmā pilsētas hronika Baltijā un ir vienīgais aculiecinieka sarakstītais vēstošais vēstures avots par Livonijas vēsturi 15. gadsimtā. Tulkojums pieejams vietnē "historia.lv" bez maksas. Pētnieki uzskata, ka tas būs nozīmīgs palīgs ne vien vēsturniekiem, bet arī skolotājiem.
1865. gadā izdotais Viļņas militārā apgabala ģenerālgubernatora cirkulārs, ar kuru aizliedza latīņu alfabētā drukātu izdevumu iespiešanu, attiecās arī uz Vitebskas guberņas latviešiem. 1871. gadā latgaliešu grāmatniecības entuziasts Gustavs Manteifelis parakstīja apņemšanos nedrukāt "lietuviskas grāmatas poļu burtiem". 19. gadsimtam ejot uz galu, drukas aizlieguma nejēdzība kļuva acīmredzama pat Krievijas varas iestādēm, un 1904. gada 24. aprīlī to atcēla.
Vēršanās pret ebrejiem, sākot ar 12. gadsimta, arvien biežāk izpaudās dažādās Eiropas zemēs. 15. gadsimta nogalē Spānijas un Portugāles ebreji bija spiesti kristīties vai izceļot. Tomēr arī pret tiem, kuri pārgāja katoļticībā, mēdza vērsties līdzcilvēku un varas aizdomas un nepatika. Viens no antisemītisma recidīviem bija asiņains grautiņš Lisabonā 1506. gadā no 19. līdz 21. aprīlim.
Otrdien, 18. aprīlī, ASV Ziemeļkarolīnas štata Grīnsboro pilsētā tika atklāts bronzas piemineklis, tas izliets pēc fotogrāfijas, kas uzņemta pirms 82 gadiem Liepājā. Tēlniece Viktorija Karlīna Milsteina to veltījusi holokausta upuru piemiņai. Šī fotogrāfija ir pazīstama visā pasaulē – četras sievietes un meitenīte, ģērbušās tikai veļā, stāv sniegā. Visas ir basām kājām, tikai gados vecā sieviete centrā ir zābakos. Aizmugurējā plānā – cilvēki militārā formā, izrakņāta zeme… 1941. gada decembris. Sals. Šķēdes kāpas Liepājā. Ebreju nošaušanas.
1897. gada 19. aprīlī franču publicists Leo Taksils nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka atmaskojumi, ko viņš veselus 12 gadus bija publicējis par brīvmūrnieku jeb masonu kustību, ir tīrais izdomājums. Attiecīgi noskaņotas aprindas šiem viņa pekstiņiem bija aizrautīgi ticējušas un, var piebilst, mēdz ticēt joprojām.
19. gadsimta 60. gados Latvijā, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē sāka būvēt buriniekus, kas radīja un veicināja jaunu apvērsumu Latvijas piekrastes iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Tika pielietoti jauni kuģu būves darba rīki, radīti jauni burinieki, ar kuģniecību saistīti ikdienas valodas jauni jēdzieni. Toreiz tas bija kaut kas jauns, bet tagad, pēc simt un vairāk gadiem, to var nosaukt tikai par sen aizmirstām lietām jūrniecībā, kuras spilgti raksturo tā laika jūras braucēju laikmetu.
Viena no spilgtākajām epizodēm Krievijas Impērijas strādnieku kustības vēsturē bija streikojošo "Ļenas zelta ieguves sabiedrības" raktuvju strādnieku apšaušana 1912. gada 17. aprīlī (4. aprīlī pēc vecā stila). Žandarmu sarīkotā asinspirts satricināja visu valsti, un šī viļņošanās bija priekšvēstnesis dramatiskajiem notikumiem cara impērijā piecus gadus vēlāk.