Sākotnēji šķita, ka mazajā vietā kaut ko interesantu atradīšu par muižu, taču turpmākie notikumi mani aizveda pa necerētu ceļu. Šķirstot cauri "Periodika.lv" šķirkļus, uzdūros trīs nelielām īsziņām par kādu notikumu 1998. gadā. Saturs visām ziņām bija līdzīgs. Proti, Latvijas robežsargiem, sadarbojoties ar Lietuvas robežpolicijas pārstāvjiem, izdevies atklāt nelegāli izveidotu spirta pārsūknēšanas vadu no Latvijas uz Lietuvu. Latvijas pusē zemē ierakts sūknis un cisterna atradušies tagadējo Krasta māju teritorijā, kas atrodas aptuveni 8 kilometrus uz dienvidrietumiem no Vadakstes centra. Mājas atrodas gandrīz pie pašas Vadakstes upes, aptuveni 200 metrus no tās.
Spirta vads bija ierakts zemē, tālāk sniedzies zem ūdens pa upes gultni, un tālāk zem zemes ierakts līdz kādai būdai lauka vidū Lietuvas teritorijā.
Atgadījums interesants. Mēģināju noskaidrot, vai par šo notikumu vēl ko varēs uzzināt. Vispirms devos konkrēto vietu apskatīt. Pašlaik Krastu mājas labi sakoptas, un ģimene, kas tajās dzīvo, zināja stāstīt, ka tolaik mājas esot apsaimniekojis ārzemēs dzīvojošā īpašnieka nolīgts pārvaldnieks. Viņš mājas iznomājis dažiem cilvēkiem, kas teikuši, ka vēlas dzīvot laukos. Nekas aizdomīgs nav bijis, līdz Lietuvas robežsargi sadarbībā ar Latvijas robežsardzi nelegāli ierīkoto spirta vadu atklājuši. Cilvēki, kuriem māja iznomāta, teica, ka neko nezina, jo māju tikai nomājuši.
Kā saprotams, pirmās aizdomīgās darbības konstatējusi Lietuvas robežsardze, tāpēc Latvijas robežsargi māju tuvumā ierīkojuši slēpni. Tomēr aizdomīgas darbības nav izdevies atklāt un slēpnis likvidēts.
Sazinoties ar Latvijas Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, izdevās noskaidrot, ka informācija par šo konkrēto lietu nav saglabājusies vai arī to nav iespējams atrast, jo par konkrēto gadījumu zināmās detaļas ir pārāk vispārīgas.
Jāņem vērā, ka tolaik aktīvi lietas atklāšanā iesaistījās Lietuvas robežsargi, kas varētu nozīmēt, ka lietas pamata dokumentācija glabājas Lietuvas Iekšlietu ministrijas arhīvā. Turklāt, ja arī lieta būtu atrodama, tā plašākai auditorijai, visticamāk, sensitīvu datu dēļ tāpat nebūtu pieejama.
Paralēli bija interese paraudzīties, vai Lietuvas teritorijā esošajā Laižuvas (Laižuva) ciematā, kas atrodas aptuveni 7 kilometrus no spirta sūknēšanas vietas, vēl kāds kaut ko atceras par aptuveni 24 gadus veciem notikumiem.
Ieradāmies ciematā dienas vidū un, iespējams, tāpēc tas bija ļoti kluss un praktiski bez iedzīvotājiem. Vietējā pašvaldībā neviens neko par šo notikumu nezināja. Tikai viens pusmūža vecuma vīrietis zināja teikt, ka tas spirts, kas sūknēts, vēlāk izdalīts pa vietējām nelegālā alkohola tirgotavām ("točkām"). Viņš to zināja, jo pats kādreiz to pircis.
Šo dažu dienu laikā izrādījās, ka Vadakstē dzīvo vairāki bijušie vai esošie robežsargi. Sarunās ar viņiem noskaidrojas, ka dzīve pierobežā un darbs robežsardzē ir īsts dzīvesveids, jo piedzīvojumi un atgadījumi ir sastopami teju katru dienu. Viņi paši atzīst, ka katra situācija bija individuāla un risinājumi bija jāatrod katrai situācijai unikāli.
Šis ir 20. gadsimta 90. gadu pierobežas stāsts un tādi, visticamāk, ir vairāki.
Mūsu dažu dienu izmeklēšanā neizdevās uziet vairāk faktu, nekā tie minēti nelielajās avīžu īsziņās.
Izrādās, ka šajā noziegumā savulaik atzinies kāds Lietuvas robežsardzes darbinieks. Viņš atzīšanās laikā minējis, ka pārsūknējis no Latvijas uz Lietuvu aptuveni 10 tūkstošus litru. Apjoms droši vien ir daudz lielāks. Latvijas pusē nav konstatēti atbildīgie, un lieta, visticamāk, izbeigta. Taču šo dienu laikā izdevās iepazīt vēl vienu mazu Latvijas vietu, kurā ir stāsti, kas liecina par visas Latvijas dažādo vēsturi.
1 http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:98951|article:DIVL372|query:SPIRTU%20Vadakstes%20upes%20 ; http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:270622|article:DIVL400|query:Vadakstes%20upes%20spirta%20 ; http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:18648|article:DIVL258|query:Vadakstes%20upes%20spirta%20