Zināmais nezināmajā

2023. gada dzīvnieks - pļavas un sila ķirzakas

Zināmais nezināmajā

Senās pasaules būves izturējušas karus un laika zobu: vai izturēs arī klimata pārmaiņas

Sāpju mazināšana senatnē un farmācijas vēsturē

Pret sāpēm ar šokolādi, narkotikām un kokakolu. Savdabīgā farmācijas vēsture

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Jautājums par to, kā mazināt sāpes, bijis aktuāls vienmēr, tāpēc senatnē cilvēki lietoja dažādas vielas un produktus, līdz 19. gadsimta sākumā izdevās radīt aspirīnu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas ķīmijas katedras docētāja, doktorante klīniskajā farmācijā Anna Gavrilova un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Pētniecības nodaļas galvenais pētnieks Mārtiņš Vesperis.

Kur cilvēks, tur diemžēl arī sāpes. Mūsu spēja just kairinājumu, gan iekšēju, gan ārēju, mūs neviļus padara arī par ļoti trauslu organismu, kura diskomfortu izjūtam caur sāpēm un instinktīvi vēlamies no tām atbrīvoties, tāpēc jautājums, kā mazināt sāpes, bijis mūžam aktuāls jau kopš cilvēces pirmsākumiem, lai gan mūsdienās tam pievērsta īpaša uzmanība. 

"Īstenībā 20., it īpaši 21. gadsimta cilvēks ir kļuvis uz sāpēm ļoti jutīgs.

Viņam, man liekas, sāpju slieksnis ir kļuvis ļoti zems, jo kā piemēru varētu minēt stomatoloģiju jeb zobārstniecību – padomju laikos zobus laboja bez jebkādām špricēm vai gēliem, ko uzsmērē un sāpes nejūt. Atcerēsimies, ka vēl 70. gados dažās vietās laukos zobus laboja ar vecajiem urbjiem, kas darbojās ar pedāli, bez elektrības, un tā tālāk. Ja šodien kādam tā liktu [ārstēties], viņš pat varētu vērsties tiesā," vērtēja Vesperis. 

"Ja mēs skatāmies tradicionālo medicīnu vēl 20. gadsimtā, kas bija daudzās noslēgtās kopienās, it īpaši, kur šamaņi un tautas dziednieki pielietoja savas metodes, bieži vien viņi saviem slimniekiem nekādus pretsāpju līdzekļus nedeva," viņš piebilda. 

Gavrilova atzina, ka konkrētu punktu, kad sākusies pretsāpju zāļu attīstība, noteikt ir ļoti grūti, jo senatnē izmantotās metodes ir bijušas ārkārtīgi dažādas.

Tostarp, lai kompensētu sāpes un varētu "operēt" vienu roku, tika iesists pa otru, vai vēl biežāk – tika iesists pa galvu, lai vienkārši izraisītu bezsamaņu. 

"Ir arī tādas sāpes, no kurām cilvēki cieš ikdienā, un vienmēr ir bijuši meklējumi, ko darīt lietas labā, lai cilvēks varētu ikdienu baudīt, nevis ciest no šīm sāpēm. Šodien pretsāpju terapija ir ļoti aktuāla tādēļ, ka mēs arvien vairāk runājam par dzīves kvalitāti. Jaunie pretsāpju līdzekļi nāk ar jaunām īpašībām, lai padarītu terapiju ar pēc iespējas mazāku blakus parādību skaitu, lai zāles būtu pēc iespējas retāk jālieto," skaidroja Gavrilova. 

"Ja runājam par pašu pretsāpju līdzekļu sākumu, tad izmantoja arī opiju, kura devu nebija iespējams kontrolēt, arī marihuānu dažreiz lietoja, kokas lapas lietoja, kas satur kokaīnu.

Ja runājam par medikamentiem, viens no pirmajiem bija aspirīns, kas tiek lietots joprojām un tiek iegūts no vītolu mizas. 19. gadsimta sākumā vispirms izdevās to iegūt no paša auga, bet 1853. izdevās to pirmo reizi sintezēt ķīmiski, iegūstot atsevišķi aktīvo vielu," viņa norādīja.

Vēsturiski viena no lielākajām aspirīna blaknēm, to lietojot nepareizās devās, bija kuņģa sāpes. Šī problēma veicināja to, ka ļoti populārs kļuva paracetamols, kas arī joprojām tiek lietots, lai palīdzētu pret sāpēm. 

"Cilvēks jau no ļoti seniem laikiem ir spējis iemācīties atpazīt augus un tos pielietot.

Piemērs ir tas pats pieminētais aspirīns un vītolu miza, bet īstenībā arī šodien liela daļa no medikamentiem savā ziņā satur šos dabīgos augus. Mēs mūsdienās lietojam tādu vārdu kā "tradicionālā medicīna" vai "tautas medicīna", varbūt pat ar tādu zaimojošāku piegaršu, bet īstenībā jau viss sākums ir pieejamās vides daudzumā," atgādināja Vesperis, uzsverot, ka pirms pretsāpju tabletēm katrā reģionā tika izmantoti konkrēti augi, kas bija pieejami. 

Pirms pretsāpju līdzekļu attīstības par iedarbīgiem līdzekļiem pret sāpēm tika uzskatīti daudzi un visai dažādi produkti – melnā šokolāde, kafija, pat kokakola. 

"Sākumā šokolāde bija rūgta, bet 19. gadsimtā, kad to spēja pataisīt saldenu, tā Eiropā kļūst kā tāds līdzeklis pret visu – pret galvas sāpēm, pret sliktu dūšu, pret histērijām, pret nogurumu. Līdzīgi bija arī ar kafiju, kad kafija ienāca Eiropā. Tas pats bija arī ar kokakolu, kad to atklāja un izgudroja šis farmaceits pēc izglītības, tā sākumā bija kā mutes skalojamais līdzeklis, kā kakla skalojamais līdzeklis, beigās arī zāles pret galvas sāpēm," stāstīja Vesperis. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti