Mežā pie Rendas atrasts partizānu bunkurs

Mežā pie Rendas atrasts partizānu bunkurs, informē Nacionālās pretošanās kustības muzejā. Bunkurā vairākus gadus dzīvoja mežabrāļu vienība „Kanādas piecīši”, kas tuvējā apkārtnē bija pazīstami ar īpašu neiecietību pret čekistiem. Tajā atrastas daudzas vēstures liecības, kas tagad papildina muzeja krājumus.

Gadiem meklēts

Mežā pie Rendas atrasts partizānu bunkursPaula Dēvica

Pēc vairākiem nesekmīgiem meklējumiem mežā pie Rendas pirms aptuveni mēneša tika atrasts partizānu grupas „Kanādas piecīši” bunkurs. To uzgāja Nacionālās pretošanās kustības muzeja pārstāvis Juris Grasmanis ar domubiedriem.

Nacionālās pretošanās kustības muzeja pārstāvis Juris Grasmanis

Grasmanis piekrita pa vēstures takām izvest arī Latvijas Radio. Pa ceļam Grasmanis parāda vairākas vietas, kurās "Kanādas piecīši" savulaik uzdarbojušies. Leģendas klīst vēl šodien.

“Te viņi bija tai talkā. Kulšanas talkā. Partizāni gāja palīgā visiem saviem atbalstītājiem,” zina stāstīt muzeja pārstāvis.

Tātad partizāni jeb mežabrāļi bija cīnītāji, kas cīnījās pret padomju okupāciju. Viņi galvenokārt apmetās meža bunkuros. Pirmās partizānu vienības izveidojās 1944.gada rudenī Latgalē pēc Sarkanās armijas iebrukuma. Taču drīz šādas vienības bija jau visā Latvijā.

Par mežabrāļu grupu „Kanādas piecīši”, kuri paši sevi dēvēja arī par "Tanku briesmām", Grasmanis uzzināja deviņdesmitajos gados. Jau tad sācis bunkuru meklēt, sākumā aptaujājot tuvumā dzīvojošos. Vienīgā norāde bija, ka bunkurs atrodas Veģupītes malā.

Labi nomaskēts

Nesen bijis lietus, zeme ir dubļaina un meža tehnikas izdangāta, tāpēc ceļš līdz bunkuram līdzinās šķēršļu joslai. Tomēr tālu nav jāiet, un ātri vien izdodas nonākt pie bunkura.

Grasmanis izrāda bunkura vietu: “Te ir tā ieeja. Tur ir tā grava, kur tecēja ūdens. Šeit grūst iekšā. Tas bunkurs sākās tur, kur tas nogruvums aiz plīts. Te ir tā ieeja, ja gadījumā ir jābēg. Tajā laikā bija koki pāri. Bija nomaskēts. Te ceļš arī bija. Viņi jau tos ķieģeļus, produktus un šņabja kastes nenesa uz muguras. Viņi ar zirgu veda. Kaut kur pie mājām aizveda, dabūja zirgu un veda šurp. Pakavu mēs arī atradām.”

Bunkurs ir uzkalniņā irdenā, smilšainā zemē izrakta bedre ar tuneļveida ieeju.

Partizānu grupas „Kanādas piecīši” bunkurs mežā pie Rendas. 2020.gada vasara.

Aptuveni četrus kvadrātmetrus liels. Starp citu, “piecīši” patiesībā bija seši.

Pie tālākās sienas ir ķieģeļu plīts. Atrasti arī virsma, katls un dūmenis, bet visas relikvijas jau atrodas muzejā. Atrastas arī petrolejas kanniņas, lampa, galda piederumi, ieroču atliekas un munīcija.

Kāda mežabrāļiem bija ikdiena bunkurā? “Citi spēlēja kārtis. Citi kaut ko darīja. Lasīja arī. Atradām avīzi – kādās piecās kārtās. Tur vēl bija šķīvis. Ar šiku – liels šķīvis. Nevis tāda bļodiņa,” stāsta Grasmanis.

Grasmanis norāda, ka bunkurs ir dedzis. Iespējams, čekisti tajā iemetuši granātu.

“Kanādas piecīši”

“Kanādas piecīši” savulaik bijuši diezgan nešpetni – kā jau daudzi partizāni, viņi zaga no veikaliem un apcēla vietējos čekistus. Reiz bijis tāds Arturs Lapiņš. Tuvākajā apkārtnē bija atpazīstams ar savu nežēlību. Un “piecīši” nolēmuši viņu pārmācīt, kad sastapuši Lapiņu ar brāli Rendas krogā.

“Tas [Lapiņš] ķēries pie pistoles. Viens no partizāniem bija teicis – ja tu pieliksi roku pie pistoles, tu esi līķis. Viņam jau automāts bija kaklā. Viņi lika viņam nest šņabja kastes. Likuši pat esot tiem čekistiem dzert tās pudeles. (..) Sievietēm, kas bija komunistes, grieza matus nost uz nullīti,” zina stāstīt Grasmanis.

Juris Grasmanis ar “Kanādas piecīšiem” jūtas ļoti tuvs. Savulaik neganto čekistu Lapiņu arī pats pārmācījis. Turklāt, ja būtu piedzimis ātrāk, pats būtu gājis partizānos, stāsta Juris.

Nacionālās pretošanās kustības muzeja pārstāvis Juris Grasmanis

“Piecīši” esot bijuši ļoti labi apbruņoti.

Zināms, ka čekistu vidū viņiem bijis arī kāds atbalstītājs. Arī tuvējās mājās iedzīvotāji viņiem palīdzēja. Neskatoties uz to, partizānu vienība tika iznīcināta. Grasmanis stāsta, ka nav zināms, kad tas notika, jo vēl jādodas izpētīt Valsts arhīvs. Latvijas Radio gan atrod vēsturnieka Alda Bergmaņa rakstā, ka čeka to izdarījusi 1953.gadā. Kopā ar vairākām citām vienībām, piemēram, “Puzes Piltenes” un Zariņa grupu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti