Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Bet kādā Zviedrijā izdotajā grāmatā par vikingiem var atrast uz vikingu laika Eiropas kartes Ziemeļjūras krasta tuvumā vārdu "Leeuwarden" ar paskaidrojumu, ka tajā vietā ir pilsēta ar jauniem nocietinājumiem. Tiek izteikts minējums, ka Lielvārdei nosaukumu devuši vikingi. Te bijusi viņu apmetne.
Senākā dzīvesvieta Lielvārdes apkārtnē konstatēta Dievukalnā, kas atrodas Rumbiņas upītes kreisajā krastā pie tās ietekas Daugavā. Tieši te atrasta tīruma vieta, kas tikusi arta pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.
No 9. līdz 12. gs. Lielvārde ietilpst Daugavas lībiešu apdzīvotajā apgabalā, kas sniedzās no Rīgas jūras līča līdz Aizkrauklei. Lielvārdes lībiešu pils atradusies tajā pašā vietā, kur tagad atrodas mūra vācu pils drupas.
1201. gadā bīskaps Alberts piešķir Lielvārdes pili par lēni bruņiniekam Danielam no Bannerovas. Jāpiemin, ka tieši šajā gadā Lielvārdes novada nosaukums – "Lenewarden" – parādās arī rakstītajos avotos.
Vācu feodāļi Lielvārdes novadu pārvaldīja no viena centra, kurš tika izveidots kādreizējā lībiešu pārvaldes centra vietā. Nav īsti zināms, kad tieši uzsākta Lielvārdes mūra pils celtniecība, kā arī – kad izveidojās Lielvārdes muiža, jo 1557. gadā, Koadjutoru jeb Livonijas pilsoņu kara laikā, Kokneses pilī sadeg arhibīskapijas dokumenti. Tādēļ pilnīgi atainot Lielvārdes novada vēsturi nav iespējams.
Livonijas kara laikā tiek nopostīta arī Lielvārdes pils. Pilsnovads nonāk Lietuvas–Polijas pakļautībā. Pils mūra drupu tuvumā uzceļ jaunas kungu ēkas.
Daudz posta lielvārdiešiem nodarīja arī biežie kari, kas laiku pa laikam piemeklēja Latviju. Nebija tāda lielāka mēroga kara, kas netika skāris lielvārdiešus, jo viņi dzīvoja pie svarīga un sena karaceļa, kas gar Daugavas labo krastu veda uz zemes lielāko pilsētu Rīgu.
Kad Lielvārde līdz ar pārējo Vidzemi nonāk zem Zviedrijas karaļa virsvaras, senais Lielvārdes pilsnovads līdz ar muižām tiek atdots Rīgas naudas kaltuves pārzinim Heinriham Vulfam, kas vēlāk tiek uzņemts muižniecības kārtā ar pavārdu Volfenšilds.
No šīs dzimtas pēctečiem Lielvārdes muižu savā īpašumā iegādājās muižniecības apriņķa maršals Bernhards fon Vulfs. Vulfu dzimtai Lielvārdes muiža piederēja līdz 1920. gadam.
Mierlaika apstākļos pieaugot iedzīvotāju skaitam, nostiprinājās arī zemnieku sētas. Tomēr šo nostiprināšanās procesu pārtrauca neražas gadi, kas noveda pie bada. 1700. gadā zemnieki vēl nebija pilnīgi attapušies no bada posta, kad jau iesākās Ziemeļu karš.
Taču daudz smagākus upurus prasīja Lielais mēris, kad pēc aptuveniem aprēķiniem Lielvārdē izmira apmēram septiņdesmit procentu iedzīvotāju.
Lielu postu Lielvārdei atnesa arī Pirmais pasaules karš. Karaklausībai padotos vīriešus iesauca cara armijā, un Daugavas labais krasts pārvērtās par stipru krievu armijas nocietinājuma līniju. Frontes līnija te pastāvēja divus gadus. 1917. gadā cara armijai nācās atkāpties. Ko nebija paspējusi sagraut vācu artilērija, to krievu karavīri nopostīja atkāpjoties.
Šodien lielvārdieši savu trīs tūkstošus gadu garo vēsturi pēta un tur godā, un cenšas attaisnot senču doto Lielo Vārdu.