Krišjānis Šmits, Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta zinātnieks, kurš vada Materiālu morfoloģijas un struktūras pētījumu laboratoriju, strādā ar tik sīkām lietām, kas ir nanometra jeb viena metra miljardās daļas plānumā.
Autora ziņas
Mazie un vidējie uzņēmumi tiek uzskatīti par valsts ekonomikas mugurkaulu. Ar uzņēmēja spējām ne vien piedzimst, bet tās dzīves laikā var attīstīt. Un ir labi to sākt darīt jau no pašas mazotnes. Te talkā var nākt gan vecāki, gan mācību iestādes, ieteica Latvijas Bankas Finanšu pratības projektu vadītāja Antra Slava
Mūsdienās reti kura universitāte var iztikt bez tās iekšienē izveidotiem biznesa inkubatoriem. Studenti vēlas ne vien studēt, bet arī radīt inovatīvas idejas, attīstīties un izmēģināt iespēju iejusties uzņēmēju ādā. Aptuveni pirms pusgada biznesa inkubators izveidots arī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kur tas veiksmīgi darbojas, neskatoties uz pandēmijas radītajiem ierobežojumiem.
Neuzmanība, pārgalvība, reizēm arī savu fizisko spēju nepareiza novērtēšana ir galvenie iemesli, kādēļ notiek negadījumi uz dzelzceļa. Lai mazinātu traumēto un bojāgājušo skaitu, “Latvijas dzelzceļš” gan ar lekciju, gan ar dokumentālu īsfilmu palīdzību cenšas izglītot sabiedrību drošības jautājumos.
Pavasaris, kad apkārt viss plaukst un zied, ir īstais brīdis imunitātes stiprināšanai. Farmācijas doktore Vija Eniņa iesaka šobrīd vairāk uzturā lietot zaļumus, kas izauguši mūsu dārzos vai brīvā dabā. Pat tādi augi, kuriem ikdienā nemaz nepievēršam uzmanību, patiesībā ir ēdami un nāks tikai par labu mūsu imunitātei.
Aizpildot saskaņoto paziņojumu par ceļu satiksmes negadījumu, iesaistīto pušu uzdevums nav atrast vainīgo, uzsvēra drošas braukšanas eksperts Jānis Vanks. Svarīgākais abiem ir atrisināt radušo situāciju tā, lai notikušais neradītu papildu ceļa satiksmes negadījumus, un atbrīvot braucamo daļu pēc iespējas veiksmīgāk.
Atgriešanās ikdienas dzīvē pēc Covid-19 pārslimošanas var prasīt kādu laiku. Citiem tās ir pāris dienas, vēl citiem mēneši. Turklāt pēc Covid-19 izslimošanas atsākt ikdienas gaitas ne vienmēr ir vienkāršs un gluds process. Ārsti aicina ieklausīties savā organismā, nepārforsēt un visas lietas darīt pakāpeniski.
Trešais pensiju līmenis ir ikviena cilvēka brīvprātīga izvēle. Turklāt vērts paturēt prātā, ka krīzes laikā ieguldītās iemaksas dos vislielāko peļņu brīdī, kad ieguldījumu plāni atkal sāks strādāt ar plusu, – līdzīgi kā akciju tirgū, norādīja FKTK Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības departamenta direktore Evija Dundure.
Latvijā ir vairāku līmeņu pensiju sistēma. Otrajā pensiju līmenī iemaksas veic ikviens, kurš maksā sociālo nodokli. Šo līmeni pārvalda vairākas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kas topošo pensionāru naudu iegulda dažādos vērtspapīros. Iedzīvotāji var sekot līdzi otrā pensiju līmeņa uzkrājumam, kā arī vienu reizi gadā mainīt līdzekļu pārvaldītāju un divas reizes gadā mainīt fondu plānu, pastāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības departamenta direktore Evija Dundure.
Latvijas pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem. Pirmajos divos līmeņos nauda tiek ieskaitīta automātiski, veicot sociālās iemaksas no saviem ienākumiem, skaidroja FKTK Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības departamenta direktore Evija Dundure. Iespējamo nākotnes pensijas apmēru var uzzināt vietnē manapensija.lv un portālā latvija.lv.
Ne īsti durvis atvērt, ne ērti izkāpt no automašīnas – tā šobrīd ir ikdiena daudzās autostāvvietās pie veikaliem. Tādēļ portālā manabalss.lv vāc parakstus, lai rosinātu likumdevējus mainīt pašlaik noteiktos rekomendējošos stāvvietu platumus. Latvijā esošie standarti ir novecojoši un stāvvietas vairs nav piemērotas mūsdienu automašīnu izmēriem, skaidroja satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
Iestājoties pavasarim, arvien vairāk cilvēku pēc ziemas perioda atsāk savās ikdienas gaitās doties ar velosipēdiem. Svarīgākais, pārvietojoties ar velo, ir pievērst uzmanību savai drošībai un pārvietošanās ātrumam pilsētas ielās, kā arī ievērot ceļu satiksmes noteikumus, atgādināja velobraucējs Jānis Zarāns.
Eksperti iesaka uzkrājumus izveidot vismaz triju savu vidējo mēneša algu apmērā. Viens no veidiem, kā to paveikt, ir uzkrājumiem atvēlēt vidēji 10% no savas ikmēneša algas, un šim nolūkam izveidot atsevišķu kontu, kas nav piesaistīts maksājuma kartei. Tādējādi naudu būs grūtāk iztērēt dažādu mirkļa iegribu dēļ, pastāstīja Finanšu un kapitāla tirgus (FKTK) komisijas pārstāve Aija Brikše.
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) izveidojusi savu 3D betona drukāšanas laboratoriju, īpašo printeri izgatavojot paši uz vietas fakultātē, pastāstīja RTU Būvniecība inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Māris Šinka. Laboratorija tapusi sadarbībā ar vienu no Latvijas betona ražotājiem, kas nodrošina 3D printēšanas sauso maisījumu.
Līdz šīm Latvijas iedzīvotājiem tika piedāvāta iespēja uzzināt nobraukuma vēsturi tikai par Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. No marta nobraukumu var pārbaudīt arī automašīnām, kas Latvijā ievestas no Igaunijas, Slovākijas un Nīderlandes, informēja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāve Ieva Bērziņa.
Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Vija Strazdiņa saņēmusi Paula Lejiņa balva lauksaimniecības zinātnēs par zinātniskā darba apkopojumu “Kviešu šķirnes Latvijas lauksaimniekiem”. Tas ir novērtējums par daudzu gadu darbu konkurētspējīgu kviešu šķirņu radīšanā – tās noder ne tikai bioloģiskajiem lauksaimniekiem, bet arī citiem zemniekiem.
Krāpnieki, kas aicina ieguldīt dažādās virtuālajās valūtās, ar saviem upuriem sazinās gan telefoniski, gan interneta vidē. Tiek izveidoti pat viltus profili ar speciāli upurim zīmētiem grafikiem, lai pārliecinātu, ka cilvēka ieguldījumi nes peļņu, skaidroja Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko. Rezultātā no upura tiek izkrāpta nauda vēl un vēl.