Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) pērn izstrādāta metode jaunas bitumena saistvielas radīšanai no vecām transportlīdzekļu riepām. Vielu iespējams izmantot ceļu būvniecībā.
Autora ziņas
Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki radījuši jaunu plūdu monitoringa sistēmu. Ogres upes malā izvietotas mērierīces un izstrādāts digitālais upes dvīnis, kas būs spējīgs pavasarī prognozēt plūdu draudus 24 stundas pirms tam, kad tie reāli sāksies.
Pērn pirmo reizi Latvijā tapis apjomīgs pētījums par tādu tematu kā patiesība un meli, aplūkojot šos jautājumus no filozofijas skatupunkta. Tajā pētīts, kā melošana un maldināšana izpaužas mūsdienu sabiedrībā visdažādākajās jomās, ieskaitot politiku, reklāmu un medijus, stāstīja pētījuma autors, filozofs Māris Kūlis.
Plastmasas preču atkritumu pārstrāde ir viens no šā gadsimta lielākajiem izaicinājumiem. Tāpēc arvien vairāk tiek domāts par pārtikas un citu preču iepakojumiem, kas veidoti no bioloģiskās izcelsmes materiāliem.
Zinātniekiem Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI) pēc divu gada darba izdevies izstrādāt jaunu metodi broma saturošu ķīmisku savienojumu iegūšanai. Nākotnē tos varēs izmantot gan medikamentu ražošanā, gan dažādu viedo materiālu izstrādē.
Latvijas universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūtā izstrādāts inovatīvs un ļoti ātrdarbīgs termoelektrisks starojuma sensors. Ar tā palīdzību iespējams mērīt infrasarkanā starojuma intensitāti.
Viens no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē ir Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta zinātnieku radītais pulveris, no kura nākotnē varētu ražot temperatūras marķierus. Tie varētu noderēt gan vakcīnām, gan pārtikas produktiem.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā strādā pie dažādu jaunu vakcīnu izveides. Viena no metodēm balstās uz vīrusveidīgajām daļiņām. Izmantojot šo metodi, Latvijas zinātnieki cenšas radīt universālu gripas vakcīnu, kas būtu derīga ilgāku laiku un kas nebūtu jāmaina katru gadu, kā tas ir šobrīd ar tirgū pieejamām.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā (LVMI) “Silava” pētnieki nodarbojas ar kokaugu pavairošanas metožu izstrādi tā, lai kokus varētu audzēt burciņās un arī no šūnām.
Dārta Kļaviņa ir zinātniece, kura pēta koku mijiedarbību ar sēnēm. Ir sēnes, kas palīdz kokiem augt, piemēra, baravikas, bet ir arī dažādas sēnītes, kas var izraisīt kokaugu slimības.
Iemācīties vadīt automašīnu sānslīdē un saprast, kā slidenos laika apstākļos uzvedas transportlīdzekļa riepas, ir pat ļoti ieteicams. Tomēr auto braukšanas eksperti atzīst, ka ceļi, stāvlaukumi un pagalmi nebūs īstā vieta, kur šī iemaņas apgūt vai atsvaidzināt. Ceļu policija driftēšanu pa ceļiem vērtē kā agresīvu braukšanu.
Anna Andersone pirms sešiem gadiem izveidoja biedrību “Riga TechGirls”, kas apmāca sievietes visdažādākajos vecumos informācijas tehnoloģiju jomā. Pērn vairāk nekā 100 sievietes pēc bezmaksas kursu apguves sākušas darbu informācijas tehnoloģiju (IT) sfērā. Šādu soli spēra arī Sandra Jēgina, kura vēl nesen strādāja universitātē – ar pētniecību saistītā jomā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un mediķi ik gadu atgādina par drošību, kas jāievēro svētku uguņošanas laikā. Gadu mija nereti ir ļoti darbīgs laika periods mikroķirurgiem. Iemesls – dažādas petaržu radītās traumas. Salīdzinot ar grieztiem vai zāģētiem ievainojumiem, kur ķirurgiem jāsavieno kopā divas ķermeņa daļas, petaržu traumās vairs nav ko rekonstruēt. Var tikai saglābt to, kas ir palicis pāri pēc sprādziena. Kā pasargāt sevi no traumām svētku laikā?
Ik gadu dzīvnieku patversmes ar bažām gaida jaungada uguņošanu. Janvāra pirmajās dienās patversmēs nonāk liels dzīvnieku skaits, kuri sabijušies no petaržu radītā trokšņa un aizmukuši, tādēļ suņi uguņošanas laikā jāatstāj mājas, uzsvēra dzīvnieku patversmes “Ulubele” pārstāve Diāna Elekse.
Mājokli nepieciešams iekārtot tā, lai pēc iespējas samazinātu risku bērniem gūt dažādas elektrotraumas. Drošībai iesaka izmantot kontaktligzdu aizliktņus, vadus nepieciešams nostiprināt, jāraugās, lai nebūtu bojātu elektroierīču, kurām pieskaroties, bērns var savainoties, galvenos drošības principus raidījumā “Rīta panorāma” nosauc speciālisti.
Augstā dabasgāzes cena pasaules tirgū nopietni sit pa kabatu Latvijas iedzīvotājiem, kuri to izmanto kā galveno apkures avotu. Tik nopietnas investīcija ka ēkas siltināšana nav īstenojamas īstermiņā, taču neilgā laikā iespējams mainīt paradumus, kas arī var sniegt enerģijas ietaupījumu, pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska un Rīgas Tehniskās universitātes zinātniece Ruta Vanaga.
Pēdējos gados jau ir ierasts, ka ''Latvijas Valsts meži'' ļauj ikvienam iedzīvotājam nocirst vienu Ziemassvētku eglīti valsts mežā. Zāģēt drīkst lielajā mežā, ceļa malās, uz grāvju trasēm, zem elektrolīnijām, pastāstīja “Latvijas Valsts mežu” Vecumnieku iecirkņa mežkopis Monvīds Strautiņš.
Daugmales pamatskolas pirmās klases bērni LTV raidījumā “Rīta panorāma” stāsta, ka viņi ģimenē Ziemassvētkus svin ar eglītes rotāšanu, dāvanām un prieku. Šajos svētkos ierasts saņemt un dot dāvanas. Bērnu vēlmes ir dažādas – no saldumiem līdz jaunam telefonam. Vecākus labprāt iepriecinātu ar somiņu vai kleitu, Valsts prezidentam dāvinātu smaržas vai austiņas.
“Mēs parasti savācamies un pasaucam omi. Ziemassvētkos vai jaunajā gadā mēs šaujam salūtus. Mūs tas dažreiz iepriecina. Tad mēs ejam iekšā un pie eglītes stāstām dzejolīšus un dāvinām viens otram dāvanas,” par svētku svinēšanu ģimenē stāsta Estere.
“Mēs parasti savācamies un pasaucam omi. Ziemassvētkos vai jaunajā gadā mēs šaujam salūtus. Mūs tas dažreiz iepriecina. Tad mēs ejam iekšā un pie eglītes stāstām dzejolīšus un dāvinām viens otram dāvanas,” par svētku svinēšanu ģimenē stāsta Estere.
Pasūtot no ārzemēm preces, kuras pastā nepieciešams atmuitot, ieteicams norādīt savu tālruņa numuru – tādējādi muitas procedūras tiks veiktas ātrāk, aicināja Latvijas Pasts.
Biedrība “Skalbes” nodrošina vairāku bezmaksas atbalsta tālruņu darbību, sniedzot palīdzību krīzes situācijās nonākušiem cilvēkiem. Īpaši apmācīti konsultanti ir gatavi uzklausīt ikvienu, kam nepieciešamas atbalsts, uzklausot cietušos un sarunas laikā ļaujot viņiem nonākt līdz risinājumam. Pēc šādām sarunām domas var mainīt arī cilvēki, kas nolēmuši izdarīt pašnāvību, norādīja biedrības “Skalbes” direktors Raivo Vilcāns.
Pirmais nosacījums, lai aizsargātu savus sociālos kontus no uzlaušanas, ir parūpēties par drošas paroles izmantošanu. Tajā jābūt izmantotiem lielajiem un mazajiem burtiem, dažādiem simboliem, un tai nevajadzētu būt īsākai par 15 zīmēm, skaidroja “ImmuniWeb” drošības eksperts Andis Šteinmanis.
Renāte Kažmere ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes studente, kura atsaukusies aicinājumam palīdzēt Latvijas ārstniecības iestādēm cīņā ar Covid-19. Šobrīd viņa uzsākusi darbu Latvijas Infektoloģijas centrā.
Pirms pusgada Rīgas Zooloģiskajā dārzā pasaulē nāca divi burvīgi lauvēni – Teika un Varis. Nu jau tie ir paaugušies un bauda Latvijas ziemu. Savukārt ziemeļbriedis Elmo, gaidot svētukus, gatavojas nomest savus krāšņos ragus.
Diriģents Edgars Račevskis šogad nosvinēja savu 85. dzimšanas dienu. Pirms aptuveni mēneša valdība viņam piešķīrusi Ministru kabineta balvu par mūža ieguldījumu Latvijas kora mākslas un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas stiprināšanā un attīstībā.
Rehabilitācijas centrā "Poga" Covid- 19 pandēmija ir izaicinājumiem bagāts laiks, piemēram, bērniem ar kustību traucējumiem jebkura pārtraukta terapija var nozīmēt iegūtā progresa zaudēšanu. Pateicoties ziedotāju atbalstam, rehabilitācijas centrs "Poga" radis risinājumu, kā daļu no terapijas nodrošināt mājas apstākļos.
Šogad Latvijā bija plānots ieviest vidējā ātruma kontroles sistēmu, lai nodrošinātu, ka autovadītāji nevis piebremzē dažu simtu metru attālumā no fotoradara, bet pārvietojas ar atļauto ātrumu daudz garākā ceļa posmā. Tomēr vidējā ātruma kontroles radaru uzstādīšana ir nedaudz aizkavējusies. Kāpēc tā, un kad varam gaidīt jaunos radarus uz Latvijas ceļiem?
Eiropas un arī Latvijas lauksaimniekiem jādomā, kā saimniekot gudrāk un zaļāk, pēc iespējas samazinot augu aizsardzības ķīmisko līdzekļu lietošanu. To sauc par integrētu augu aizsardzību. Nākotnē tā ieņems aizvien nozīmīgāku un pat obligātu lomu lauksaimniecībā. Valsts augu aizsardzības dienests regulāri rīko izglītojošos pasākumus, lai lauksaimniekus jau laicīgi sagatavotu šīm pārmaiņām.
Rīgas pašvaldības policija šogad uzsākusi 511 administratīvo pārkāpumu procesus par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem. Daļa no šiem sodiem vērsti pret personām, kas dedzina sadzīves atkritumus. Eksperti aicināja nededzināt mājsaimniecības atkritumus, jo šādā veidā tiek nodarīts ne vien kaitējums videi, bet arī savai un apkārtējo veselībai, tostarp nelabvēlīgi ietekmējot hormonālo sistēmu.
Kā saņemt Covid-19 sertifikātu, ja nav internetbankas, ja vakcinācija notikusi ārpus Latvijas vai ko iesākt ar sertifikātu, ja mainījies uzvārds? Uz šiem un vēl citiem bieži sabiedrībā uzdotiem jautājumiem atbildēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve.
No 2015. gada Latvijā izveidoti 122 Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri. To mērķis ir pietuvināt visdažādākos valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus cilvēkiem reģionos. Tuvāko gadu laikā visā Latvijas teritorijā šādu klientu apkalpošanas centru skaits sasniegs gandrīz sešus simtus.
Covid-19 pandēmija bijusi izaicinājums tautas lietišķās mākslas studijām. Rīgas kultūras centra "Iļģuciems" Amatu namā tautas lietišķās mākslas studijas atradušas savus risinājums, kā turpināt apmācīt interesentus pīšanā, adīšanā, aušanā un citos tautas amatos attālinātā veidā. Izveidotas gan video meistarklases, gan, piemēram, adīšana notiek "Zoom" tiešraidē.
Motociklu restaurators un kolekcionārs Juris Ramba nupat saņēmis Starptautiskās Vēsturisko spēkratu federācijas Kultūras balvu kategorijā “Pētniecības darbs”. Ramba, kurš ar antīko motociklu restaurāciju nodarbojas jau 50 gadus, atzina, ka tas ir viņa mūža darba novērtējums starptautiskā līmenī.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
