Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

Intervija ar solistu Aivaru Ausekli un basģitāristu Modri Laizānu

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Sanita Osipova Covid-19 pandēmijas laikā izdot rakstu krājumu

Osipova pandēmijas laikā izdod rakstu krājumu par nāciju, valodu un tiesisku valsti

Latvijas Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja, profesore Sanita Osipova pandēmijas laikā izdevusi rakstu krājumu “Nācija, valoda, tiesiska valsts: ceļā uz rītdienu”, apkopojot savus līdz šim jau paveiktos pētījumus.

Latvijas Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas ceļš uz zinātni savulaik sākās pavisam nejauši: “Tas viss sākās negaidīti. Es vienmēr esmu centusies uzzināt kaut ko jaunu, vienmēr esmu ar baudu veikusi pētījumus vēl savos studenta gados. 1991. gadā es mācījos 5. kursā tiesību zinātnes, un mani uzrunāja tā laika Tiesību teorijas un filosofijas katedras vadītājs Edgars Meļķisis. Viņš mani uzaicināja lasīt lekcijas Latvijas Universitātē. Jūnijā es dabūju diplomu un septembrī  iegāju auditorijā un sāku lasīt lekcijas.”

Šodien ikdienas darbs Satversmes tiesā iet roku rokā ar zinātni un pētījumiem par tiesību vēsturi. Nupat kā Sanita Osipova saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Arveda Švābes balvu Latvijas vēsturē par rakstu krājumu “Nācija, valoda, tiesiska valsts: ceļā uz rītdienu”. Autore 560 biezajā lapaspušu krājumā apskata trīs galvenās tēmas – latviešu nāciju, latviešu valodu un tiesisku valsti.

“Grāmata ir par mums, proti, par Latviju, par latviešiem, par mūsu sabiedrību,” pauda Osipova.

Rakstu krājums tapis Covid-19 pandēmijas laikā, lai gan iepriekš viņa nemaz nebija plānojusi rakstīt grāmatu.

“Zinātnieki nemitīgi uzstājas ar runām, raksta rakstus. Kādā brīdī es sapratu, ka, no vienas puses, man ir grāmatas, monogrāfijas, no otras puses, – mana zinātniskā darbība ir izkaisīta pa žurnāliem, pa rakstu krājumiem ka un liela daļa no maniem pētījumiem nemaz nav latviešu valodā. Tie ir iznākuši vai nu vācu, vai franču, vai krievu, vai angļu valodā,” par grāmatas ideju stāstīja ST priekšsēdētāja.

Rakstu krājuma primārā mērķauditorija ir juristi, lai gan grāmata rakstīta tā, lai tās loģika būtu vieglāk uztverama arī nesagatavotam lasītājam. 

“No maniem pētījumiem skaidri izriet, ka mēs nekad neesam pametuši Eiropu. Mēs nevis atgriežamies Eiropā, bet mēs esam Eiropā,” uzsvēra Osipova.

“Mēs neesam nekāds jaunākais brālis. Ir arī tādi jautājumi, kur mēs esam pionieri.  Piemēram, dzimumu līdztiesībā Latvija viennozīmīgi ir starp tām Eiropas valstīm, kurām ir vislabākie rezultāti. Varbūt tāpēc mēs reizēm nesaprotam tās dzimumu līdztiesību problēmas, par kurām  vecā Eiropa runā. Mums ir jāsaprot, ka Latvija dzimumu līdztiesības iedibina līdz ar valsts dibināšanu, bet dažas vecās Eiropas valstis vēl astoņdesmitajos gados par to domā un lēnā garā iedibina,” skaidroja Osipova. 

Autore uzskata, ka savas valsts vēstures apzināšana noteikti ceļ arī nācijas pašapziņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt