Polijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Pavels Vroņskis ziņu aģentūrai "Ukrinfo" sacīja, ka Polijas valdība izskata šādas iespējas tehniskos un juridiskos aspektus, bet norādīja, ka šajā jautājumā nekāds lēmums vēl nav pieņemts.

Ukraina ir lūgusi palīdzību

Polija, no kuras teritorijas tad teorētiski varētu notikt virs Ukrainas lidojošo Krievijas raķešu notriekšana, norādījusi, ka apsver šādu iespēju. Precīzāk, Polija apsver iespēju izmantot savas pretgaisa aizsardzības sistēmas Ukrainas pierobežā, lai to darītu.

Tātad, runa ir par to, ka varētu tikt aizsargāta, piemēram, Ukrainas rietumu pilsēta Ļviva. Tā varbūt šķist maza teritorija uz visas Ukrainas fona, attiecībā pret to, ja raķetes tiktu notriektas daudz tālāk, tomēr jāsaprot, ka pat tad, ja spētu šādi pasargāt Ļvivu, Ukrainai būtu iespējams ne tikai veiksmīgāk pasargāt iedzīvotājus un atjaunot jau izpostīto, bet arī atvilkt pretgaisa aizsardzību no šīs vietas un izvietot to tur, kur tā vairāk ir nepieciešama.

Vroņskis atklāja, ka Ukraina ir vērsusies pie Polijas ar šādu iniciatīvu. Sarunas par šo jautājumu Polijā sākās pēc martā notikušā incidenta, kad uz Ukrainu izšauta Krievijas raķete ielidoja Polijas gaisa telpā un atradās tur 39 sekundes.

Izraēlas piemērs: var palīdzēt, ja ir labā griba

Diskusijas par Ukrainas sabiedroto iesaisti, notriecot Krievijas raķetes virs Ukrainas, jau notiek kādu laiku un šis jautājums ir aktualizējies gan pēc vairākiem gadījumiem, kad Krievijas raķetes ielidojušas Ukrainas kaimiņvalstu gaisa telpā, gan arī pēc Irānas masīvā uzbrukuma Izraēlai, ko palīdzēja atvairīt Izraēlas sabiedrotie.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ publicētās intervijās izdevumam "The New York Times" un ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja, ka NATO dalībvalstis varētu aktīvāk iesaistīties Ukrainas gaisa telpas aizsardzībā, no savas teritorijas notriecot Krievijas raķetes. Viņš uzsvēra, ka šādu soli varētu uzskatīt par aizsardzības taktiku un neradītu risku tiešai konfrontācijai ar Krieviju.

"Kad Irāna šāva raķetes uz Izraēlas teritoriju, Izraēla tās notrieca no savas teritorijas? Nē. Notrieca no citām valstīm? Jā. Notrieca ar Izraēlas ieročiem? Nē. Notrieca ar ieročiem no NATO valstīm? Jā. Tad kāpēc vienā gadījumā tas ir iespējams, bet otrā nē? Kāda ir atšķirība?" vaicāja Zelenskis.

Raķetes regulāri lido NATO valstu virzienā. Esmu nodevis signālu Polijas pusei, Eiropas Savienības valstīm, citiem, ka mēs esam gatavi parakstīt visus nepieciešamos papīrus, lai tad, kad krievu raķete virs Ukrainas tiek notriekta, viņi nebūtu atbildīgi par to, ja tā nokrīt un kādu ievaino vai kāds iet bojā. Mēs esam gatavi atrast juridiskus risinājumus, bet tā ir gribas problēma," norāda Zelenskis.

"Visi saka šo vārdu, kas visās skan vienādi - "eskalācija". Visi baidās no eskalācijas. Nu, ukraiņi mirst, visi pie tā jau pieraduši… tā nav eskalācija…

Ukraiņi ir te, Ukrainā, ukraiņi nav cilvēki, Ukraina ir cita pasaule. Tā man tas izklausās. Tāda ir attieksme, vai ne tā?"

Vācija šo ideju vērtē skeptiski

Izdevums "Politico" vēstīja, ka Zelenskis plāno jūnija sākumā apmeklēt tā dēvētās D-dienas 80. gadadienas atceres pasākumus Francijā un tam sekojošo G7 valstu samitu Itālijā, lai pārliecinātu sabiedroto valstu līderus palīdzēt aizsargāt Ukrainas debesis pret Krievijas regulārajiem raķešu uzbrukumiem, kas pārsvarā ir mērķēti pa kritiskās infrastruktūras un civilajiem objektiem.

Šonedēļ Lielvārdē armijas aviācijas bāzē viesojās Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, un Latvijas Radio viņam uzdeva jautājumu par to, kā Vācija raugās uz šādu Zelenska priekšlikumu un vai NATO valstis vispār ko tādu būtu gatavas apspriest.

"Es teiktu, ka šis lūgums ir diezgan delikāts. Es teiktu, ka mēs tam nepieskaramies, jo tā savā veidā būtu tieša iesaiste karā. Tādēļ, es drīzāk teiktu – apspriedīsim to, bet mēs to neizskatām to nopietni, vismaz ne Vācijā un es zinu, ka arī ne citās valstīs," atbildēja Pistoriuss.

Šāda atbilde nebija pārsteidzoša, jo Vācija, lai gan sniedz lielu militāru atbalstu Ukrainai, ir bijusi ļoti atturīga un piesardzīga jautājumos, kuri, kā uzskata Berlīne, varētu radīt eskalāciju karā.

Tas attiecas gan uz "Taurus" raķetēm, kas netiek piegādātas Ukrainai, gan arī uz šo konkrēto priekšlikumu.

Nav argumentu pret

Ukraina joprojām cenšas pārliecināt rietumvalstis piegādāt papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" vai līdzīgas sistēmas.

Rumānijas prezidents Klauss Johanniss ir paziņojis, ka par Rumānijas bruņojumā esošās vienīgās "Patriot" sistēmas nosūtīšanu uz Ukrainu būs jālemj Nacionālās aizsardzības augstākajai padomei.

Viņš uzsvēra, ka šis jautājums netiks apspriests publiski, bet gan privāti ar militārajiem ekspertiem un aizsardzības padomi. Prezidents arī piebilda, ka "Patriot" sistēmas piegāde Ukrainai ir saistīta ar daudziem loģistiskiem un juridiskiem sarežģījumiem.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ir norādījis, ka Ukraina vēršas pie partneriem ar lūgumu apsvērt iespēju no savas teritorijas notriekt raķetes, ko Krievija izšauj uz Ukrainas teritoriju. Un arī viņš ir uzsvēris, ka nav juridisku, drošības vai morālu argumentu, kas būtu partneru ceļā, lai viņi to darītu.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.