Rihards Snikus paraolimpiskajās spēlēs Tokijā izcīnīja divas sudraba godalgas, un viņa nākamais lielais mērķis ir 2024. gadā doties uz Parīzes spēlēm, kur jātnieks grib izcīnīt vēl lielākus panākumus.
Autora ziņas
Nesen Aigars Apinis atgriezās no paraolimpiskajām spēlēm Tokijā, mājās pārvedot bronzas godalgu. Tā ir viņa devītā medaļa paraolimpiskajās spēlēs. Aigara ceļš līdz sportam nebija vienkāršs, tomēr smagā dzīves posmā tas deva spēcīgu motivāciju un viņš cer, ka arī pašlaik jauniem censoņiem būs interese iesaistīties dažādās sporta aktivitātēs.
Biķernieku kompleksās sporta bāzes direktors Normunds Lagdziņš ir pierādījums tam, ka sapņi agrāk vai vēlāk var materializēties. Lagzdiņš jaunībā 11 gadus aktīvi piedalījās kartinga sacensībās un jau bērnībā vēlējās strādāt Biķernieku trasē.
Madara Auzenbaha ir gan ārste, gan zinātniece, kura pēta un palīdz ārstēt reti sastopamas slimības bērniem. Šogad, veicot pētījumu, viņai izdevies kādai 17 dienas vecai mazai meitenītei atklāt spinālo muskuļu atrofiju. Šī bīstamā slimība ir vienam no deviņiem tūkstošiem jaundzimušo. Jo ātrāk tiek uzsākta ārstēšana, jo lielākas iespējas, ka bērns pēc tam dzīvos dzīvi bez simptomiem.
Pāvels Dimitrijevs, Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) jaunais zinātnieks, pirms dažām nedēļām kopā ar kolēģiem nāca klajā ar inovatīvu krāsvielu, ar ko varēs ātri konstatēt, vai izpētes procesā esošie medikamenti cilvēku organismā nerada nevēlamas blaknes.
Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta zinātnieks Aleksejs Kuzmins pētī dažādu materiālu struktūru atomu līmenī. Šādu pētījumu rezultātā tiek iegūti jauni materiāli un uzlaboti jau esošie, piemēram, iespējams, nākotnē mūsu viedtālruņos būs iebūvētas ne vien fotokameras, bet arī rentgena starojuma detektori.
Aerobioloģe Olga Sozinova apvieno zinātnieces darbu, pētot putekšņu koncentrāciju Rīgā, un uzstāšanos uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves, kur viņa ir mīmistu un kustību grupas sastāvdaļa.
Pēdējā laikā daudzus nepatīkami pārsteidzis elektrības cenas pieaugums. Ar fiksētajiem tarifiem rēķinu iespējams mazināt, tikai un vienīgi samazinot elektrības patēriņu. Tikmēr tie, kuri izvēlējušies biržas tarifu, savus rēķinus var samazināt gudrāk, plānojot brīžus, kad elektrību tērē. Kā tas ir – pakārtot savu dzīvi un paradumus elektrības biržas cenām?
Andrejs Kondratjuks savulaik vadījis Dzintaru koncertzāli un nodarbojies ar biznesu, taču tuvojoties pensijas vecumam, pievērsās lauksaimniecībai un sāka Latvijā audzēt arbūzus un melones.
Rīgas Motormuzeja vadītāja vietnieku un Latvijas Antīko automobiļu kluba valdes priekšsēdētāju Agri Šmitu jau kopš bērnības interesējušas automašīnas un vēsture. Viņa darba misija ir neļaut izzust visdažādākajiem spēkratiem, sākot ar tādiem, kas pavisam nesen bija vēl redzami braucam pa ielām, un beidzot ar pagājušā gadsimta sākumā ražotiem elektroauto.
Latvijas Nacionālā dabas muzeja (LNDM) Zooloģijas nodaļas vadītājs Dmitrijs Boiko ir viens no runātīgākajiem un atraktīvākajiem Latvijas ornitologiem. Viņš arī ir viens no Eiropas zinošākajiem ziemeļu gulbju ekspertiem. Ornitologs atzīst, ka putnu pētīšana ir dzīvesveids, ar ko “jāslimo”.
RTU doktorante Madara Žiganova pēta, kā apkārtējo pasauli padarīt videi draudzīgāku, no baktērijām veidojot materiālus, kuru sastāvdaļā nav naftas produktu. No rūpnieciski ražotas mikrobioloģiskas izcelsmes materiāla pagaidām iespējams saražot ļoti trauslu plastmasu. Tam pievieno dažādas piedevas, viena no tām ir pārtikas piedeva "E1050", kas nav iegūta no naftas produktiem un ir dabai draudzīga.
Ruta Vanaga, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātniece, strādā, lai izveidotu jaunus celtniecības materiālus – ēku konstrukcijās iestrādātu mehānismu, kas nodrošinās enerģijas pārnesi no ārpuses uz iekšpusi.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) sirds ķirurgs Kristiāns Meidrops ir jaunākais šīs profesijas pārstāvis Latvijā. PSKUS Sirds ķirurģijas centra vadītājs, profesors Pēteris Stradiņš jaunajam ķirurgam paredz paredz ļoti nozīmīgu profesionālo ceļu.
Lai gan šobrīd mazinājies Covid-19 slimnieku skaits, mediķu palīdzību meklē tie, kuriem pēc infekcijas pārslimošanas saglabājušās sekas, stāstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Tuberkulozes un plaušu slimību centra Rīgas ambulatorās nodaļas virsmāsa Evita Biraua.
Covid-19 laiks bijis liels izaicinājums plaušu ķirurgiem – pandēmija skārusi gan onokoloģisko slimnieku operācijas un atlabšanas procesu, gan vairojusi pacientu skaitu, jo vīruss atstāj ietekmi uz plaušām, stāstīja Tuberkulozes un plaušu slimību centra Torakālās ķirurģijas nodaļas vadītājs un ķirurgs Ints Siliņš.
Vakcīna pret Covid-19 ārstiem uzreiz sniedz drošības izjūtu, atskatoties uz pēdējo gadu, atzina jaunā ārste, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Tuberkulozes un plaušu slimību centra pneimonoloģe Agnese Šmite.
Zinātniskā institūta ''Bior'' pētnieks Kaspars Abersons ar kolēģiem pievērsies Latvju upju kartēšanai, daļu no tām izstaigājot visā garumā un izpētot, kādā stāvoklī ir upe, – gan ekoloģiskā kvalitāte, gan tās noteicošie raksturlielumi. Vadoties no tiem, tiek plānoti pasākumi upju uzlabošanai.
Ar pandēmiju būs jāsadzīvo vēl divus trīs gadus, uzskata Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) vadītāja, profesore Baiba Rozentāle. Viņa prognozēja, ka rudenī atkal gaidāms slimības uzliesmojums, kas nozīmē ļoti daudz darba viņas vadītajai iestādei.
Ieva Bāgante ir mutes, sejas un žokļu ķirurģe. Šajā jomā jaunā ārste nonākusi aiz pārpratuma, un par šo pārpratumu viņa būs mūžam pateicīga. Bāgantei izdevies atrast profesiju, kurā jūtas patiesi laimīga. Covid-19 pandēmijā viņai nācies operēt arī inficētus pacientus, jo šādas traumas prasa tūlītēju ārstēšanu.
Šogad pirmo reizi Latvijā vidusskolēniem tiek dota iespēja kārtot starptautisku eksāmenu, kurā tiek novērtētas jauniešu uzņēmējspējas. Iegūtais sertifikāts var kalpot kā papildu bonusa punkts, iestājoties kādā no Eiropas augstskolām.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Inga Ažiņa ikdienas darbu ar HIV pacientiem uzskata par savu misiju. Par ārsti viņa vēlējusies kļūt jau bērnībā, kad spēlējusies ar lellēm un tēlojusi mediķi.
Kristaps Jurjāns ir Rīgas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neirologs, kurš ikdienā galvenokārt strādā ar insulta pacientiem, un 2018. gadā saņēmis gada balvu medicīnā par pacientu aprites uzlabošanu un modernizēšanu slimnīcā. Daudz interesējas par inovācijām pasaulē, kas saistītas ar neiroloģiju, un cenšas labāko praksi ieviest Latvijā.
Ornitologs Viesturs Ķerus bērnībā dzīvoja Rīgas nomalē, Ziepniekkalnā. Tas nav viņam traucējis kļūt par ornitologu un profesionālu, kompetentu dabas aizstāvi, kurš cenšas likumdošanas procesā vienmēr pievērst uzmanību apkārtējās vides interesēm.
Laura Veļa pirms astoņiem gadiem bija veiksmīga uzņēmēja informācijas tehnoloģiju jomā. Toreiz izdomājusi izklaides pēc aiziet uz Latvijas Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursiem. Viņa nenojauta, ka šie kursi pilnībā mainīs viņas dzīvi. Tagad Laura ir pametusi biznesu un kļuvusi par talantīgu gleznotāju. Viņa uzskata, ka cilvēkiem dzīvē ir jādara tas, kas liek viņiem justies laimīgiem.
Dagnijas un Jāņa Loču ģimene ir ļoti labi zināma Latvijas un daudzu citu zemju zinātnieku aprindās – abi strādā ar dažādiem biomateriāliem. Ar to palīdzību jau tagad un nākotnē vēl plašāk varēs daudz ātrāk un efektīvāk cīnīties ar kaulaudu bojājumiem. Šobrīd viņu laboratorijās tiek pētīts, kā olu čaumalās esošās vielas varētu izmantot cilvēku kaulu atjaunošanai.
Jau pavisam drīz sāksies jauno studentu uzņemšana Latvijas augstskolās. Gandrīz viss aizvadītais mācību gads vidusskolēniem tika pavadīts, mācoties attālināti. Vai šāda veida mācības varētu būt radījušas zināšanu robus topošajos studentos, un vai augstskolas tam būs gatavas?
Zinātnieks Vjačeslavs Kaščejevs, kurš par zinātnes popularizēšanu Latvijā saņēmis īpašu balvu, fizikai pievērsies kopš bērnības, vērojot, kā tēvs mātei dāvina populārzinātniskas grāmatas, gan skolā mācoties pie izcila fizikas skolotāja un piedaloties fizikas olimpiādēs. Tagad viņš pēta vismazākos nedzīvos objektus, un tā rezultātā tapušas ļoti smalkas ierīces – kvantu sūkņi, ar kuru palīdzību darbina radiācijas detektorus, veic precīzas medicīniskās analīzes un top īpaši jutīgi sensori.
Blaknes no vakcīnas pret Covid-19 ir individuāla reakcija, kas neliecina nedz par labāku aizsardzību, nedz to, cik smaga būtu slimības gaita saslimšanas gadījumā, skaidroja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Kaspars Tārs.
Krišjānis Šmits, Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta zinātnieks, kurš vada Materiālu morfoloģijas un struktūras pētījumu laboratoriju, strādā ar tik sīkām lietām, kas ir nanometra jeb viena metra miljardās daļas plānumā.
Viena no prioritārajām grupām, kam pirms kāda laika tika dota zaļā gaisma vakcinācijai pret Covid-19, ir ieslodzītie. Kā Latvijas ieslodzījuma vietās līdz šim sekmējusies cīņa ar Covid-19, un cik raiti norit vakcinācijas process?
Mazie un vidējie uzņēmumi tiek uzskatīti par valsts ekonomikas mugurkaulu. Ar uzņēmēja spējām ne vien piedzimst, bet tās dzīves laikā var attīstīt. Un ir labi to sākt darīt jau no pašas mazotnes. Te talkā var nākt gan vecāki, gan mācību iestādes, ieteica Latvijas Bankas Finanšu pratības projektu vadītāja Antra Slava
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
