Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un "Latvijas Zaļā punkta" pētījumā pusotru gadu analizēti vairāk nekā 3000 dažādi plastmasas iepakojumi veikalu plauktos. Secināts, ka
35% iepakojumu ir sarežģīti pārstrādājami vai nepārstrādājami.
Pētījuma autori kā būtisku problēmu iezīmē dažādos viena iepakojuma materiālus, piemēram, plastmasas trauks ar uzlīmētu etiķeti vai kartona ietvaru un aizkausējamu alumīnija folijas vāku. Tā kā katram no šiem materiāliem ir savs pārstrādes veids, šādi kombinēti iepakojumi ir grūti pārstrādājami.
"Vēl būtiska lieta, ko mēs pētījumā skatījāmies, ir iepakojuma forma. Un šeit arī daudzos gadījumos ir būtisks jautājums, cik labi mēs varam iztukšot mājās to iepakojumu, jo, lai iepakojumu varētu pārstrādāt, tam jābūt pietiekami labi attīrītam. Un atkarībā no tā formas veida arī būtiski mainās tas, vai materiāls ir vai nav pārstrādājams. Tāpat nākamais jautājums, cik ļoti iepakojums ir apdrukāts, jo, ja izmantotas daudzas krāsvielas un lakas, tad arī apgrūtināts šis pārstrādes process," skaidroja augstskolas Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un Latvijas Iepakojuma asociācijas pārstāve Sandra Brasava-Muižniece.
Tāpat apmēram 11% preču un produktu ir iepakoti dubultajā iepakojumā. Vēl tikpat daudz iepakojumu veikalos ir nepietiekami piepildīti, kas arī rada lieku resursu patēriņu un atkritumu apjomu.
Vēl secināts, ka uz 22% iepakojumu nav norādīts, no kāda materiāla tie ražoti, kas padara to grūtāk atpazīstamu pārstrādei.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure atzina, ka iepakojuma maiņa ir dārgs process. Bet, ņemot vērā, ka no jūlija par nepārstrādāto iepakojumu ražotājiem jāmaksā papildus, tad lielākā daļa uzņēmumu pāriet uz pārstrādājamu iepakojumu, kur tas ir iespējams.
"Apsaimniekotāji pašlaik ir pacēluši ražotājiem [cenas] trīs līdz četras reizes, salīdzinot ar pagājušo gadu. Un tā ir nopietna situācija, tāpēc uzņēmumi domā, kā vairāk savākt šo iepakojumu un lai tas būtu pārstrādājams. Par pārstrādājamu un nesavāktu iepakojumu uzņēmumam jāmaksā 0,8 eiro par kilogramu, bet par nepārstrādājamu tas ir krietni vairāk.
Šīs problēmas ir atrisinātas dzērienu nozarē, bet pārējie pārtikas ražošanas nozares ir procesa etapā," norādīja Šure.
Valsts vides dienesta dati liecina, ka 2022. gadā Latvijas tirgū laistas vairāk nekā 47 000 tonnas plastmasas iepakojuma, no kā puse savākta un novirzīta pārstrādei vai siltuma enerģijas iegūšanai.
Savukārt kopš 2021. gada dalībvalstīm par nepārstrādāto plastmasu ir jāmaksā kopējā Eiropas Savienības budžetā. Latvija līdz šim maksāja ap 14 miljonus gadā, iezīmēja "Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.
"Apjoms joprojām ir liels. Nav tā, ka tas 1. jūlijs atnāca negaidot, jo par šo diskutēts kopš 2021. gada, kad Latvijas valsts sāka maksāt par šo iepakojumu. Un ražotāji un tirgotāji zināja, ka tas brīdis kaut kad pienāks. Bet katrā ziņā šie 14 miljoni, kuri tika ņemti no kopējā valsts budžeta, tagad būs jāsamaksā visiem Latvijas ražotājiem un tirgotājiem, kuri izmanto plastmasas iepakojumu precēm," pastāstīja Zakulis.
Vides aizstāvju biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga arī atgādināja, ka Latvijai tuvākajos gados būtiski jāsamazina apglabājamo atkritumu daudzums. Līdz ar to veikalu plauktos šiem sarežģīti pārstrādājamiem materiāliem jau šobrīd jābūt mazākā apjomā.
"Tās bažas no vides organizācijām ir arī par to, ka šobrīd ir liels spiediens uz Latviju izveidot šeit atkritumu dedzināšanas iekārtas, kas, mūsuprāt, ir nepareizs virziens.
Mums būtu jāiet atkritumu mazināšanas un pārstrādes veicināšanas virzienā, nevis dedzināt atkritumus,
jo tur ir arī vides veselības riski. Un arī valstīs, kur ir salīdzinoši liels atkritumu dedzināšanas apjoms un notiek liela konkurence ar pārstrādi, valsts nespēj kāpināt šos pārstrādes apjomus. Nav tā, ka uzņēmumiem nav iespējas izvēlēties, kādu materiālu tie izmantos, te ir drīzāk jautājums par ierastajām praksēm. Un varbūt nav pietiekami liels spiediens no valsts un arī patērētāju puses, lai kaut ko mainītu," sacīja Brizga.
Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīva nosaka, ka līdz 2035. gadam atkritumu poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars jāsamazina līdz 10% no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma.
