"Uzkrājumi ir viens no atsevišķa cilvēka un ģimenes labklājības pamatiem. Uzkrājumi ir instruments, kas rada drošības spilvenu jebkurā dzīves situācijā, arī tad, ja ir ienākumu svārstības," uzsvēra Banku augstskolas prorektors Andris Nātriņš.
Drošības spilvenu veido uzkrājumi vismaz triju savu vidējo mēneša algu apmērā. Tas nozīmē, ka, piemēram, zaudējot darbu, trīs mēnešus, kas ir pietiekams laika periods jauna darba atrašanai, nebūs jāsatraucas par to, ka samazinājušies ienākumi.
"Ir tādi daži soļi, ko katrs no mums var jau rīt pamēģināt sākt darīt, tad arī drošības spilvens pamazām izveidosies. Pirmais ir uzkrājuma naudu turēt atsevišķā kontā, nevis pie saviem ikdienas tēriņiem," norādīja Aija Brikše.
Kā nākamo soli FKTK pārstāve minēja iespēju izmantot automātisko maksājumu funkciju: "Solis numur divi – veikt regulāro maksājumu pašam sev. Mēģināt šo procesu padarīt iespējami automatizētu, lai mums nav katru mēnesi tas jāatceras. [..] Tas palīdz gan disciplinēt, gan rezultātus tādā veidā var sasniegt labākus."
Brīdī, kad drošības spilvens ir izveidots, nevajadzētu atteikties no turpmākas naudas uzkrāšanas.
"[Drošības spilvena uzkrājumu] noliekam pavisam malā, neaiztiekam. Tad krājam naudu savam sapnim vai arī, kad ir drošības spilvens, var sākt domāt par ieguldījumu veikšanu. Brīvos līdzekļus var skatīties, kur var ieguldīt tā, lai nauda turpinātu vairoties," pauda Brikše.
Pētījumi liecina, ka aptuveni viena trešā daļa Latvijas iedzīvotāju veido naudas uzkrājumus dažādām krīzes situācijām. Tikmēr tie iedzīvotāji, kas naudu neuzkrāj, kā argumentus min to, ka ir pārāk zema alga, lai varētu atļauties veidot uzkrājumus, un vēl viena daļa neredz nepieciešamību tādus veidot.
