Ceļu satiksmes negadījums, pat tad, ja transportlīdzeklim ir pavisam niecīgi bojājumi, ir stresa situācija. Kā šādā situācijā neapjukt un kā pareizi aizpildīt saskaņoto paziņojumu un pārbaudīt vai pretējā puse visus notikumus atstāsta godīgi un patiesi?
Pēc ceļu satiksmes negadījuma saskaņoto paziņojumu var aizpildīt tad, ja cietuši ir divi transportlīdzekļi, kuri pēc tam ir spējīgi turpināt ceļu, nav nodarīts bojājums, piemēram, kravai, vai apkārtējiem objektiem ceļa malā, kā arī nav cietušo personu. Pirms tiek aizpildīts saskaņotais paziņojums, jāpiefiksē otra negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa numurs un būtu ļoti vēlams negadījuma vietu un bojājumus nofotografēt vai nofilmēt no dažādiem rakursiem. Tie būs reāli pierādījumi strīdu gadījumos.
“Noskaidrot, kurš ir vainīgs negadījumā, nav iesaistīto pušu uzdevums. To noskaidro apdrošināšanas eksperti. Tas nav ceļu satiksmes dalībnieku uzdevums, noskaidrot, kurš ir vainīgs. Satiksmes dalībnieku uzdevums ir atrisināt šo situāciju tā, lai neradītu papildus satiksmes negadījumus, neradītu papildus stresa situāciju un pēc iespējas veiksmīgāk atbrīvot braucamo daļu,” skaidroja drošas braukšanas eksperts Jānis Vanks.
Ceļu satiksmes negadījums, protams, ir stresa situācija. Aizpildot saskaņoto paziņojumu, jācenšas saglabāt miers, cik vien šādā situācijā tas ir iespējams.
Ir virkne tipiskāko kļūdu, kas tiek pieļautas aizpildot saskaņoto paziņojumu.
“Būtiskākā lieta, kur cilvēki kļūdas – zīmējot shēmu, neuzzīmē bojātos transportlīdzekļus brīdī, kad bijusi sadursme.
Jāzīmē ir sadursmes brīdī. Reizēm cilvēki uzzīmē, kur automašīnas pēc tam atrodas. Apdrošinātājam ir grūti saprast, kā negadījums ir noticis,” stāstīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrevics.
Tāpat nevajadzētu aizmirst ievadīt abu transportlīdzekļu reģistrācijas numurus un vadītāju datus, kā arī shēmā norādīt braucamrīku kustības virzienus.
“Vidū ir divas ailītes, kas abiem dalībniekiem ir vienādas – A dalībniekam ir iespēja atzīmēt un B dalībniekam arī. Tās ailītes ir CSNG (ceļu satiksmes negadījuma) apstākļi. Tur būtu jāsavelk ķeksīši, kā tad īsti ir bijis, piemēram, viens ir stāvējis, otrs ieskrējis aizmugurē. Tur ir varianti,” skaidroja Stengrevics.
Tikmēr ailē “piezīmes” var droši aprakstīt vēlreiz un precīzāk, kā tad īsti negadījums notika. Tā kā paziņojumu aizpilda abas puses, rūpīgi ir jāpārbauda, ko protokolā ierakstījusi otra puse. Nekādā gadījumā nedrīkst parakstīt dokumentu, kurā otra persona notikumus skaidro citādāk un arī ķeksīšus ir atzīmējusi citādāk.
“Ja saskaņotais protokols nav aizpildīts pietiekami viennozīmīgi, tad ar papildus liecībām var gadījumu sagrozīt un tad apdrošinātājs vairs netiek skaidrībā, un tad rezultāts var būt neatbilstošs,” stāstīja Stengrevics.
Ja abas puses nevar vienoties par paziņojuma pareizu noformēšanu, tad uz negadījuma vietu jāsauc policija. Saskaņoto paziņojumu iespējams arī aizpildīt ar mobilo lietotni, pie nosacījuma, ka abiem vadītājiem ir viedtālruņi.
