Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

Intervija ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci

Rīta Panorāma

Intervija ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski

Iegravē smilšu graudā un pēta nanometru plānus slāņus

Zinātnieks spēj iegravēt smilšu graudā un pēta metra miljardās daļas plānus slāņus

Krišjānis Šmits, Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta zinātnieks, kurš vada Materiālu morfoloģijas un struktūras pētījumu laboratoriju, strādā ar tik sīkām lietām, kas ir nanometra jeb viena metra miljardās daļas plānumā.

Tās iespējams saskatīt tikai ar īpašu ierīci – skenējošo elektronmikroskopu, kas vienlaikus ir arī jonu mikroskops, Latvijā un Baltijas jūras valstīs labākais.

Krišjānis Šmits stāstīja, ka ar darbarīku – īpašo mikroskopu – iespējams ne tikai aplūkot ļoti sīkas lietas, bet arī iegravēt, piemēram, smilšu graudā vairākus burtus, taču tas nav Krišjāņa pamatdarbs, jo ar skenējošo elektronu mikroskopu galvenokārt pārbauda, cik plāni ir mobilo telefonu procesoros ievietojamo tranzistoru slāņi, kas parasti mēdz būt septiņu nanometru jeb metra miljardo daļu plānumā.

Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ mobilie telefoni kļūst arvien plānāki – tālruņu procesorus, ko veido no ļoti plāniem slāņiem, iespējams saražot arvien mazākus. Turklāt tie kļūst arvien jaudīgāki – mūsdienās ražots mobilais telefons ir tikpat jaudīgs kā superdatori pirms vairākiem desmitiem gadu.

Ar skenējošā elektronu mikroskopa palīdzību iespējams radīt arī arvien dzidrākus un plānākus stiklus, OLED lampas, antibakteriālus pārklājumus un daudzus citus jaunus materiālus.

LU Cietvielu fizikas institūts sadarbojas arī ar Latvijas ražotājiem, lai tie pasaulē varētu piedāvāt konkurētspējīgu produkciju, ko nākotnē cilvēce lietos, iespējams, nemaz neapzinoties, ka visa pamatā ir izgudrojumi, kas radušies tieši Latvijā.

“Zinātniekam jābūt sava veida dzinējspēkam, nevis tādam, kuram pasaka, kas jādara. Zinātnieks pats visu laiku skatās, kāds būs rezultāts, ja kaut ko izdarīs savādāk. Ja tā nav, tad visticamāk, cilvēks būs labs izpildītājs, bet ne zinātnieks,” rezumēja Šmits.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt