Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

«Tu glezno tikpat labi kā vīrietis! Dainas Dagnijas māksla feminisma kontekstā»

Rīta Panorāma

Sanktpēterburgā nodeg vēsturiskas fabrikas ēkas

Pēta proteīnus, lai ārstētu alcheimera slimību

Jaunā zinātniece pēta proteīnus ar mērķi ārstēt Alcheimera slimību

Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniece Kristīne Kitoka,  Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balvas ieguvēja, pēta proteīnus. Viņas pētījumi nākotnē varētu palīdzēt radīt medikamentus Alcheimera slimības ārstēšanā.

“Mani interesēja neparastas lietas jau no vidusskolas. Kad astotajā klasē sākās ķīmija, mani tā jau ļoti ieinteresēja. Tad es arī izdomāju, ka taisni un cieti iešu uz ķīmiju,” stāstīja pētniece.

 “Es pētu proteīnus ar kodolmagnētisko rezonansi.  Visi zina magnētisko rezonansi. Kodolmagnētiskā rezonanse ir kā magnētiskā rezonanse, tikai molekulām.  Pateicoties tam, mēs varam pētīt proteīnus atomārā līmenī,” skaidroja ķīmiķe.

Tādējādi var redzēt, kā proteīni iedarbojas savā starpā un kas notiek, kad tie nonāk saskarsmē ar citām molekulām.

“Es audzēju proteīnus E.coli šūnās. Tās ir kā maza, maza mašīniņa, kas palīdz saražot proteīnu, ko tālāk pētām,” stāstīja Kitoka.

Šie pētījumi nākotnē varētu būt ļoti nozīmīgi, piemēram, Alcheimera slimības ārstēšanā. Pagaidām pasaulē nav izdevies atrast efektīvus medikamentus šai kaitei.

Kitoka pēta divus galvenos proteīnus, kas saistīti ar Alcheimera slimību: “Amiloīda-beta proteīnam nav noteiktas struktūras, tas ir peldošs. Tam ir tieksme salipt kopā smadzenēs. Kad salīp kopā, tas nogulsnējas un traucē kognitīvo spēju darbību, respektīvi – nevar pārnest impulsus, un pacientam tiek traucētas runas spējas, elementāras matemātiskās darbības, atmiņa un tā tālāk.”

Pētniece veic fundamentālus pētījumus, kas nākotnē būs noderīgi daudziem citiem zinātniekiem un palīdzēs izstrādāt ārstniecības metodes ne tikai pret Alcheimera slimību, bet arī pret citām kaitēm.

Viņa ir pārliecināta, ka viņas pētījumi nākotnē nesīs augļus, un ir ļoti priecīga, ka savu dzīvi izvēlējusies saistīt ar zinātni.

“Tas, ka divas dienas nav vienādas. Ikdiena ir visu laiku mainīga. Ka tu visu laiku mācies. Tev nav protokola, kā tu dzīvo. Tas ir tas, kas visvairāk patīk. Tā mainīgā vide,” savu attieksmi pret zinātni pamatoja pētniece.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt