Rīta Panorāma

Igaunijā reģionos strādā pašapkalpošanās veikaliņi

Rīta Panorāma

Angs Lī saņems īpašo BAFTA balvu

Virtuālo valūtu krāpšanas shēmas

Valsts policija: Virtuālo valūtu krāpnieki upuriem zīmē «multenes»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Krāpnieki, kas aicina ieguldīt dažādās virtuālajās valūtās, ar saviem upuriem sazinās gan telefoniski, gan interneta vidē. Tiek izveidoti pat viltus profili ar speciāli upurim zīmētiem grafikiem, lai pārliecinātu, ka cilvēka ieguldījumi nes peļņu, skaidroja Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko. Rezultātā no upura tiek izkrāpta nauda vēl un vēl.

Šobrīd liela daļa interneta krāpnieku pievērsušies dažādu shēmu īstenošanai, kuru laikā tiek izkrāpta naudu, aicinot cilvēkus ieguldīt dažādās virtuālajās valūtās.

“Iespējas, ko kriptovalūta dod noziedzniekiem, ir laiks. Ir laiks paspēt kriptovalūtas fondus, kuri ir izkrāpti, paslēpt un līdzekļus nosūtīt uz tādām valstīm, ar kurām tiesiskā sadarbība ir lēnāka nekā ar Eiropas Savienību,” skaidroja VP pārstāvis Homenko.

Sākotnēji krāpnieki visdažādākajos veidos iegūst datus par cilvēku. Pēc tam tiek zvanīts vai sūtīti e-pasti, kas izskatās gana ticami, jo krāpnieki bieži vien zina cilvēka vārdu, uzvārdu, personas datus, pat to, kurā bankā glabājas viņa finanses.

“Interneta krāpniecības mājaslapas bieži vien vizuāli izskatās ļoti līdzīgi tām mājaslapām, kas ir licencētiem subjektiem. Pirms iesaistās darījumos, ir jāveic mazs mājasdarbs. Dziļāk jāpaskatās, kas slēpjas aiz šīm tirdzniecības platformām, kas ir to īpašnieki, kur ir reģistrēts uzņēmums, kas platformu pārvalda,” stāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vecākais juriskonsults Ingus Valtiņš.

Ja platforma vai to pārvaldošais uzņēmums reģistrēts ārpus Eiropas Savienības, tad jābūt īpaši piesardzīgiem.

“Sākotnēji jāiegulda nelielāka summa, pēc dienas vai divām tiek pārliecināts ieguldīt vēl kādu summu. Un tad, kad pēc kāda laika patērētājs vēlas naudas līdzekļus izņemt, sākas dažādi ierobežojumi. Piemēram, tiek pieprasīts iemaksāt it kā apdrošināšanas summu, lai naudas līdzekļus saņemtu,” par krāpšanas shēmām stāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Aiva Sermuse.

Patiesībā apkrāptā cilvēka nauda, viņam nenojaušot, jau sen ir aizplūdusi uz citiem kontiem. Cilvēks gan neko nenojauš. 

“Tiek izveidotas virtuālas platformas, kuras mēs saucam par multfilmām – katram cilvēkam ir izveidots personificēts profils, kur proporcionāli viņa ieguldījumam krāpnieks zīmē līkni, kura katru dienu aug.

Cilvēks, skatoties monitorā, priecājas un ir pārliecināts, ka viņa virtuālie aktīvi aug katru dienu,” stāstīja VP pārstāvis Homenko.

Nekādā gadījumā nevajadzētu lejupielādēt krāpnieku piedāvātās programmatūras, kas dod viņiem iespējas iekļūt cilvēka datorā. 

“Ja kāda persona jūs aicina uzinstalēt risinājumu Teamviewer vai kādu citu attālinātas piekļuves iespēju ar nolūku pastāstīt un parādīt jūsu datorā, kā jāreģistrējas, jums ir jāsaprot, ka jūs labprātīgi deleģējat pilnas tiesības šim cilvēkam pārvaldīt jūsu datoru un piekļūt visai informācijai, kas atrodas jūsu datorā. Viņi brīvi rīkojas ar līdzekļiem, kuri ir pieejami caur šo datoru,  vienkārši iesaldējot uz kādu brīdi ekrānu, komunicējot, ka ir tehniskas problēmas, bet pa to laiku aizmugurē notiek transakcijas un cilvēka nauda tiek aizskaitīta prom no konta,” skaidroja Homenko.

Par to, ka notiek krāpšana, parasti liecina uzstājīgi aicinājumi ieguldīt naudu, bieži vien tiek radīta steiga un stresa sajūta, kā arī tiek solīta liela peļņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti