"Es dzīvoju Latvijā apmēram 2,5 gadus. Man ir dzīvoklis Rīgā. Katru dienu es braucu uz Ādažiem. Es šeit strādāju Brigādes štābā," stāsta karavīrs.
Stīva ikdiena pārsvarā paiet birojā, koordinējot dažādus darbus. Ļoti bieži viņam ir jāpiedalās arī dažādās militārajās mācībās un treniņos. Stīvs pārvalda savu dzimto angļu valodu un franču valodu. Franču valodu apgūt esot bijis vieglāk nekā latviešu.
"Ir ļoti sarežģīti. Angļu valodā nav lokatīvs, datīvs, instrumentālis. Ir sarežģīti, ir grūti, bet es varu iemācīties, un ir ļoti interesanti," stāsta kanādietis.
"Es atceros, kad sāku mācīties valodu, kopā ar draugiem mēģinājām "šaursliežu dzelzceļš". Es sapratu, ka būs grūtāk. Tas bija pēc viena vai diviem mēnešiem. Bet tagad ir labi. Es saprotu un varu runāt mazliet," saka Stīvs.
Viņaprāt, dzīvojot kādā citā zemē, nav pareizi zināt tikai divus vārdus – lūdzu un paldies. Stīvam patīk, ka ar draugiem un kolēģiem viņš var runāt latviešu valodā. Valodas zināšanas arī atvieglo ikdienas dzīvi.
Vasaras beigās, kad Latvijā Stīvs būs pavadījis tieši trīs gadus, viņš dosies atpakaļ uz savu dzimteni. Pa šo laiku viņš ir pieķēries Latvijai.
"Jā, man patīk dzīvot šeit. Ļoti patīk. Man ir daudz draugu šeit. Viņi ir kā ģimene. Būs grūti, kad man vajadzēs braukt atpakaļ uz Kanādu," uzsver Stīvs.
Viņš cer, ka šad un tad reizi pāris gados viņš varēs atgriezties Latvijā un apciemot savus draugus.
