Latvijā nelūgtais, bet tomēr ienākušais Spānijas kailgliemezis sagādā arvien lielākas galvassāpes dārzu un mazdārziņu īpašniekiem. Spānijas kailgliemezis strauji vairojas un ir gatavs noēst gandrīz visu, tādēļ speciālisti aicina pret to cīnīties, saliekot spēkus kopā, jo tikai tā var panākt labākos rezultātus ēdelīgā ienācēja izskaušanā.
Lai bērni droši nonāktu savā mācību iestādē un tikpat droši pārnāktu arī mājās, eksperti iesaka vecākiem kopā ar savām atvasēm izstaigāt maršrutu uz skolu, pievēršot īpašu uzmanību bīstamākajām vietām.
Gan pieaugušajiem, gan bērniem dienā ir trīs galvenās ēdienreizes – brokastis, pusdienas un vakariņas. Bērna dienas ēdienkartē jābūt olbaltumvielām, dārzeņiem un enerģiju dodošai pārtikai, tas viss nav jānodrošina obligāti katrā ēdienreizē, bet dienā kopumā. Diētas ārsts iesaka – ja no rīta bērns nelabprāt ēd brokastis, tad ir vērts apsvērt iespēju uz skolu paņemt līdzi veselīgu uzkodu kastīti.
Siguldas 1. pamatskolā pedagogi pacilātā noskaņojumā gaida jauno mācību gadu un satikšanās prieku ar saviem audzēkņiem. Skolā nav pedagogu trūkuma, kopā ar pašvaldību izdevies rast risinājumus, lai kompensētu elektrības un apkures cenu kāpumu. Bažas rada neskaidrība par atalgojumu, skolotāji atbalsta streika ideju, bet streikot nevar atļauties materiālu apsvērumu dēļ.
"Svinīgā līnija mums ir skolas priekšā. Pēc tam pulcēsimies klasē. Atcerēsimies vasaras spilgtākos notikumus. Iepazīsimies ar šī mācību gada svarīgākajiem notikumiem. Būs arī neliela aktivitāte," mācību gada sākumu skolā raksturo matemātikas skolotāja Lilita Lūse.
Skolotāja Evita Kulpe, lai gan ir noilgojusies pēc bērniem, pirms Zinību dienas ir nedaudz satraukusies: "Pirmo septembri jau trešo gadu gaidu mazliet ar bailēm. Man ir trešais gads, kad mācu audzināmo klasi. Nākas vairāk piedomāt, lai pārsteigtu bērnus. Man klasē būs divi ukraiņu bērni. Būs mazliet izaicinājums."
Jauno mācību gadu bez lielām bažām gaida skolas direktors Valters Mačs. Skolā nav pedagogu iztrūkuma, kopā ar pašvaldību izdevies rast risinājumus, lai kompensētu elektrības un apkures cenu kāpumu. Mačs kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem min skolotāju atalgojuma jautājumu. "Man gribētos, lai es varu skolotājiem pateikt darba algu. Līdz 1. oktobrim parasti ir bijis. Pēc darba likuma to vajadzētu izdarīt līdz 1. septembrim. Šodien 31. augusts, es nezinu, ko teikt skolotājiem. Valsts nepilda darba likumu, un mēs nevaram pateikt, cik skolotāji saņems."
Matemātikas skolotāja Santa Briede, kas skolā strādā jau daudzus gadus, ir jau pieradusi pie neskaidrībām mācību gada sākumos, tāpēc satraukumu tas viņā nerada. "Es šo mācību gadu gaidu ar optimismu. Tas nekas, ka ļoti daudzi skolotāji gatavojas streikam, mēs šiem izaicinājumiem esam gatavi. Mūsu izaicinājumi ir kompetenču izglītība. Es par to nečīkstu. Jā, mums nav mācību materiālu, bet mēs pielāgojamies, veidojam savus, sadarbojoties ar matemātikas skolotājiem. Mēs ar to tiekam galā, un teikšu, ka jauno standartu apgūstam godam."
Skolas pedagogi atbalsta skolotāju streiku, tomēr ne visi būtu gatavi tajā piedalīties. "Es labprāt izliktu lielu plakātu, ka es atbalstu streiku, bet diemžēl nevaru atļauties streikot, jo ir jāpabaro ģimene," pauž Kulpe.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Siguldas 1. pamatskolas mācību spēki jaunā mācību gada sākumā Covid-19 vairs neuztver kā apgrūtinājumu, kas varētu radīt lielus sarežģījumus mācību procesā.
"Es ikdienā vingroju, bet tā svīdis neesmu," pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījuma "Gudrs, vēl gudrāks" vadītājs Kaspars Ozoliņš, kurš ir viens no topošajiem zemessargiem un šobrīd iziet pamatapmācību kursu. Tā laikā tiek apgūtas pirmās palīdzības sniegšanas un orientēšanās iemaņas, kā arī jaunie zemessargi iemācās šaut, maskēties un pat rakt tranšejas.
"Grāmata pret grāmatu" - tā sauc vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" izveidoto apmaiņas punktu Rīgā, kurā ikviens interesents var atnest kādu savu grāmatu un to apmainīt pret citu. Grāmatu apmaiņas punkta veidotāji šo ideju aicina realizēt darba kolektīvos.
"Es pati bērnībā biju ļoti izvēlīgs ēdājs. Daudz ko neēdu," Latvijas Televīzijā pastāstīja Lizete Puga, kura nāk no mākslinieku ģimenes. Vidusskolā, klases biedru mudināta, viņa nolēma savu dzīvi saistīt ar medicīnu. Šobrīd viņa Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) atbild par to, ko mazie pacienti ikdienā ēdīs, kā arī konsultē bērnus un viņu vecākus veselīga uztura jautājumos.
Daudzi iedzīvotāji, dodoties atpūsties uz pludmali, labprāt līdzi ņemtu arī suņus. Tomēr ne visur tas ir atļauts. Piemēram, Jūrmalā jūras krastā ar suņiem atrasties ir aizliegts, tikmēr Rīgā drīkst.
Viņš ir viens no perspektīvākajiem jaunajiem ārstiem, kurš visās lietās iedziļinās "līdz kaulam" – tā par savu kolēģi Miku Dīriku stāsta kolēģi Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS).
Rezultāti, filtrējot ūdeņus ar Latvijas zinātnieku izstrādātu kūdras filtra prototipu, ir daudzsološi, vēstīja Latvijas Televīzija. Ar šo filtru ir iespējams attīrīt kuģu notekūdeņus no mikroplastmasas, kas ir izplatījusies jūrās un okeānos visā pasaulē.
Aizsardzības ministrijas plāni Latvijā veidot vispārējo valsts aizsardzības dienestu, kurā obligāti tiktu iesaukti jaunieši vecumā no 18–27 gadiem, rada satraukumu ārzemēs mītošos Latvijas pilsoņos. Plāns paredz dienestā iesaukt arī cilvēkus, kuriem ir divas pilsonības, proti, Latvijas un citas valsts. Kā uz valsts aizsardzības dienestu raugās ārvalstīs dzīvojošās latviešu māmiņas, kuru bērniem nākotnē varētu nākties dienēt?
Zviedrijā no 1. septembra ar elektroskrejriteņiem būs liegts pārvietoties pa gājēju ietvēm. Turpmāk ar šo transportlīdzekli drīkstēs braukt tikai pa veloceliņiem. Arī Latvijā tiek domāts, kā regulēt straujo un gājējiem ne visai patīkamo transportlīdzekļu kustību. Saeimā iesniegti priekšlikumi, kas ļautu pašvaldībām stingrāk regulēt elektroskrejriteņu pārvietošanos.
Konferencē "Nauda Latvijā no neatkarības atjaunošanas līdz mūsdienām" apspriests, kā Latvijai gājis no Latvijas rubļa jeb "repšiku" ieviešanas līdz šodienai un kādi šobrīd ir eirozonas izaicinājumi.
Nedēļas nogali sola saulainu un siltu, tāpēc daudzi iedzīvotāji noteikti steigs izmantot karstās dienas, lai veldzētos pie ūdens. Glābēji pludmalēs pamanījuši, ka nereti cilvēki ar bērniem uzskata, – ja glābēji ir tepat blakus, tad savas atvases ūdenī var nepieskatīt, tomēr tā nebūt nav.
Nozagti dokumenti, ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieš auto un tā pasažieri, kā arī pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi, pašam to nezinot, – tās ir tikai dažas no situācijām, ar kurām var saskarties, dodoties ceļojumā uz ārzemēm ar auto. Visu nav iespējams paredzēt, tomēr iepriekšējā sagatavošanās var palīdzēt izvairīties no dažādām nepatīkamām situācijām.
Dažādas bezmaksas sportiskās aktivitātes treneru vadībā notiek teju visos Rīgas mikrorajonos: iespējams gan nūjot, gan peldēt, gan nodarboties ar jogu vai vienkārši – vingrot. Regulāra sportošana un izkustēšanās ir pamats labai veselībai, un tas ne vienmēr prasa finansiālus līdzekļus.
Slēpņošana jeb "geocaching" ir spēle, kas aizrāvusi miljoniem cilvēku visā pasaulē. Tai ir daudz sekotāju arī Latvijā, un dažādās valsts vietās ir simtiem – ja ne tūkstošiem – dažādu slēpņu. Kā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja projekta "LIFE-IP LatViaNature" kartogrāfe Liene Zilvere, slēpņi Latvijas dabā aizvedīs cilvēkus uz skaistām, bet dabā labi noslēptām vietām.
Ceļu satiksmes drošības padomes domnīca nākusi klajā ar iniciatīvu autovadītājiem, kuri pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu līdz desmit kilometriem stundā, piemērot naudas sodu. Līdz šim par šādu pārkāpumu pienācās brīdinājums. Kāda ir reālā aina uz Latvijas ceļiem, un kas notiek, ja kāds autovadītājs brauc pa šoseju ar atļauto braukšanas ātrumu?
Arvien vairāk cilvēku sociālajos tīklos pauž savu sašutumu par jaunajiem gāzes izlīdzinātajiem maksājumiem. Kamēr valsts atbalsts vēl nav pieejams, cilvēkiem lielie rēķini jāmaksā jau tagad. Kā mainījušies rēķini, un vai tos būs iespējams apmaksāt?
Saulkrastu novads aizliedzis savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus. Saulkrasti nav vienīgā Latvijas pašvaldība, kas pieņēmusi tādu lēmumu. Tikmēr pētnieks norāda uz ticamu pierādījumu trūkumu šādu kultūraugu negatīvai ietekmei.
Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc 10 gadu pārtraukuma paaugstināja bāzes procentu likmes par 0,5 procentiem. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir, piemēram, hipotekārās kredītsaistības, turpmāk pieaugs ikmēneša kredīta maksājumi. Tieši par cik vairāk būs jāmaksā, un vai gada beigās kredīta maksājumi kļūs vēl lielāki?
Līdz šim autovadītājus, kas atļauto braukšanas ātrumu pārkāpuši līdz desmit kilometriem stundā, policijas inspektori praktiski nesodīja, retos gadījumos izrakstot brīdinājumu. Lai disciplinētu šoferus, Ceļu satiksmes drošības padomes domnīca nākusi klajā ar iniciatīvu arī šādiem autovadītājiem piemērot naudas sodu. Kontroli varētu nodrošināt nevis ar policijas ekipāžām, bet fotoradariem.
Ir kāds salīdzinoši lēts risinājums, kas ļauj padomju laikos būvētajos daudzdzīvokļu namos siltuma patēriņu samazināt par 20%, iztiekot bez ēkas siltināšanas. Ir nepieciešams sakārtot ēkas kopējo apkures sistēmu un visos dzīvokļos uzstādīt alokatorus, kurus var uzstādīt arī ar "Altum" aizdevuma palīdzību. Būtiskākais – visiem dzīvokļiem vienoties par to.
Divas braukšanas joslas katrā virzienā 12 kilometru garumā. Viena braukšanas joslas katrā virzienā 5 kilometru garumā. Paralēlie ceļi un satiksmes pārvadi 21 kilometra garumā. Seši tilti un pārvadi. Deviņi apļveida krustojumi. Tāds būs jaunais Ķekavas apvedceļš. Kā pašlaik norit ceļa būvniecības darbi, un kādu apjomu no tiem būvnieki jau ir pabeiguši?
Pirms nedēļas Daugavā tika iepludināti 77 000 kubikmetru neattīrītu Rīgas notekūdeņu. Veselības inspekcija Lucavsalas peldvietā konstatējusi fekālo piesārņojumu, kur aizvien spēkā aizliegums peldēties. Nedēļu pēc notekūdeņu ieplūšanas Rīgas oficiālajās peldvietās manāma neierasta aina – pūļu vietā tukšums.
Pieaugošās apkures izmaksas arvien vairāk mudina cilvēkus domāt par padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu namu siltināšanu. Ja šo procesu sāk no nulles, tad līdz nākamajai apkures sezonai siltināšanas darbus nebūs iespējams pabeigt. Daļa iedzīvotāju tā vietā varētu izvēlēties savu dzīvokļu ārsienas siltināt no iekšpuses. Kā to darīt, un kādus materiālus labāk izvēlēties?
Līdzīgi kā ar jauniem automobiļiem arī lietotu auto tirgū šobrīd vērojams cenu kāpums. Tas nozīmē, ka pircējam jāpievērš arvien lielāka uzmanība nolūkotās automašīnas tehniskajam stāvoklim un kvalitātei, lai pirkums nenestu liekas raizes un izdevumus.
Lai saprastu, cik daudz un kādā veidā mazināt, no sākuma jāsaprot, cik lielu apjomu ogļskābās gāzes Latvijā izdala lauksaimniecības zemes un to apstrādāšanas veidi. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Vides un ūdenssaimniecības katedras pētnieki veic šādus pētījumus. Kādi ir pirmie secinājumi?
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniece Laura Vītola nupat saņēmusi "L'Oreal-UNESCO" balvu sievietēm zinātnē. Viņa pēta veidus, kā radīt būvmateriālus, kas veidoti no industriāliem atkritumiem vai blakusproduktiem. Lai gan Vītola par saviem pētījumiem jau saņēmusi apbalvojumu, zinātnē viņa nonāca nejaušu apstākļu sakritības rezultātā.
Kāds tiek apkalpots uzreiz pēc numuriņa saņemšanas, bet vēl kādam jāgaida rindā pāris stundas – tāda aina šobrīd vērojama Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) klientu apkalpošanas centros, lai saņemtu personu apliecinošu dokumentu. Rindu mazināšanai pārvalde pieņēmusi darbā jaunus darbiniekus un krietni samazinājusi cilvēku skaitu, ko apkalpo pēc iepriekšēja pieraksta.
Četri miljoni eiro – tik lielu summu šogad krāpniekiem izdevies izkrāpt no Latvijas lielāko banku klientiem. Lai neiekristu krāpnieku slazdos, jābūt vērīgiem un jāievēro dažādi drošības ieteikumi, viens no tiem – internetbanku nevērt vaļā caur meklētāju "Google", tā vietā vietnes adresi manuāli ierakstot pārlūkprogrammā.
