Pluģu parasti Lieldienas ir atzīmējuši kārtīgi – tie ir īsti ģimenes svētki, kad jāsatiekas ar radiem.
“Mana ģimene ir ļoti liela. Rinaldam arī. Tad mēs izbraukājam pie vecākiem, vecvecākiem. Lieldienas visas dienas parasti aiziet ciemojoties pie kāda. Otrā dienā var taisīt rasolu no palikušajām olām. Mēs vienmēr gaļu izcepam ārā. Ja ir labs laiks un nav sniegs, tad izmantojam, ka var ārā izcept. Kopā taisām pusdienas ārā. Lieldienas parasti ir ļoti pavasarīgas,” stāstīja Anija.
Pagājušajā gadā un šogad Lieldienu svinības ir citādākas. Svinēt var tikai vienas mājsaimniecības ietvaros, bet galvenās tradīcijas tas nemaina.
“Mūsdienās ir “WhatsApp”, dažādas citas iespējas, mēs sazināmies katru dienu.
Mazais arī grib redzēt ģimeni. Runājot par Lieldienām, visticamāk, pavadīsim kopā sazinoties, parādot viens otram, ko mēs darām, kā mēs krāsojam olas, kā mēs ejam ārā. Plānojam šogad mācīt mazajam dažādus rituālus. Piemēram, ripināsim olas un citas interesantas lietas ar olām padarīsim,” norādīja Anija.
Covid-19 un ārkārtējā situācija noteikti nav iemesls, lai atceltu Lieldienu rituālus.
“Vienmēr krāsojam ar sīpolu mizām vai citiem dabīgiem produktiem. Vienmēr to darām iepriekšējā dienā pirms Lieldienām ar domu, ka no rīta zaķis olas ir atnesis uz sētu un var iet meklēt,” stāstīja Anija.
Arī šūpošanās Pluģu ģimenei ir ierasta tradīcija. Šūpoles bērnam jau ir gatavas.
