“Man piezvanīja Gundega Repše un piedāvāja rakstīt sērijas romānu,” turpināja Akmentiņš. “Man tā liekas slavena un populāra sērija, diezgan liels gods tajā atrasties. Dažas minūtes vajadzēja, lai piekristu. Tanī brīdī sēdēju Ventspils bibliotēkā un cerēju kaut kā saņemties pabeigt romānu, kur skolotāja motīvs neiederējās. Un pēkšņi man piedāvā rakstīt par to laiku un skolotājiem, kas tajā laikā dzīvojuši. Tas sakrīt, Hruščova laiks man liekas ļoti interesants.”
Autors ir gandarīts, ka “viss sakrita, sakrita gan izpalīdzīga māte ar stāstiem, daudzi radi un draugi, skolotāji ar stāstiem”. Tāpat Akmentiņš norāda, ka izaicinājums tiešām ir liels,
“jo cilvēki un nostāsti ir telpiski. Mēs esam it kā plakanāki. Bet tajā brīdī ir bijis kaut kas telpiskāks”.
Akmentiņš stāsta, ka savā dzimtā viņš ir viens no retajiem, kurš nav skolotājs, bet tajā pašā laikā viņš tomēr ir skolotājs, jo lasa lekcijas studentiem Liepājas Universitātē par dzeju un reklāmu. Taču skolotāja ir viņa māsa un arī māsīca reizēm strādā par skolotāju, bet no bērnības Akmentiņš atceras pilnu vannu ar ziediem 1. septembrī.
Romāns ir sadalīts četrās grāmatās. Katras centrā ir kāds lauku skolotājs. Ar atšķirīgu dzīves pieredzi un skatījumu uz notiekošo.
Rakstnieks atklāj, ka tikai viena no daudzajām vēstulēm, kas parādās romānā “Skolotāji”, ir tuva oriģinālam, daži dzejoļi, kas ir skolas folklora, ir mātes brāļa Jāņa Akmentiņa dzejoļi.
“Sēdēju “Akmentiņos”, kāds bija dzīves sapnis, sēdēt “Akmentiņos un rakstīt grāmatas, un pēkšņi tas ir noticis. Tur skapji un tās vēstules, tur varēju sasmelties faktus par zīda blūzītēm, par braukšanu ar laivām un ilgviļņiem, kas man palīdzēja no meiteņu viedokļa rakstīt,” atklāj Akmentiņš.
Rakstīt darba “lielo stāstu" no Sarmītes, no meiteņu viedokļa Akmentiņš izvēlējies, jo “iegājies, ka mums skolotājas ir sievietes un pedagoģija ir ļoti sievišķīga”.
Andra Akmentiņa romāns “Skolotāji” noslēdz izdevniecība “Dienas Grāmata” 13 grāmatu ciklu “Mēs. Latvija, XX gadsimts”. Sērijas pēdējais romāns atskatās uz pagājušā gadsimta 50. un 60. gadiem jeb tā saukto Hruščova laikmetu, kurā dzīvo un strādā vienkārši cilvēki, vienkārši skolotāji.
