"Šogad, atšķirībā no citiem gadiem, mums ir izteiktas portretfilmas (visas, izņemot vienu). Tuvplānā tiešām ir cilvēks, un mēs caur šo vienu indivīdu spējam paskatīties uz sabiedrību kopumā.
Vadmotīvs, kas ir izteikts šīgada filmās, ir cilvēks un vide. Mēs caur šiem portretiem tuvplānā pietuvojamies viņu telpai – gan sociālai, gan, protams, fiziskai, garīgai. Manuprāt, tas ārkārtīgi daudz pasaka par Latviju kopumā,"
Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" spriež Latvijas Televīzijas Filmu iepirkumu nodaļas vadītāja, projekta "Latvijas kods" kuratore Zane Valeniece.
Jaunā dokumentālo īsfilmu kopuma burvība ir tāda, ka tas nedaudz "izrauj" no reālās vides, un ļauj padzīvoties alternatīvā pasaulē, kurā viss ir mazliet labāk, skaistāk un viennozīmīgi mierīgāk, vērtē viens no autoriem – režisors Emīls Alps. Vērtējumam piekrīt un to papildina projekta kuratore: "Filmas ir gaišas, iedvesmojošas. Tās absolūti nav vērstas uz pandēmijas atspoguļojumu. Manuprāt, ir jāuzsver [tas], ka filmas vispār ir tapušas šajā laikā. Projekts nav apstājies, filmas top. [..] Tā ir liela vērtība."
Lūgta komentēt, cik viegli bija nonākt pie esošā īsfilmu salikuma, Valeniece atbild: "Viegli tas nav nekad, nevienā gadā. Mērķis, protams, ir rosināt, lai filmu veidotāji meklē aktuālo, kas ir šodienas Latvijā. Mūsu lielais izaicinājums ir veidot šo komplektu, atrast kodus un tēmas, kas ir mazāk atspoguļotas "Latvijas kodā"."
Vissarežģītākais esot izraudzīt patiesi dažādus darbus – tā, lai izlase uzrunātu plašu auditoriju –, tomēr jaunumu tēmu no gada uz gadu netrūkst.
Ciklu "Latvijas kods. Latvija šodien" atklās režisora Kārļa Lesiņa dokumentālā filma "Vējture". Stāsta centrā Katrīna – tipiska pilsētniece, kura visu mūžu nodzīvojusi Mangaļsalā un kuras lielākā aizraušanās ir zirgi. Savukārt nākamnedēļ režisores Zanes Gargažinas stāsts "No manis nav jābaidās". Tas vēstīs par vīrieti vārdā Dagnis, kura dzīvi neatgriezeniski izmainīja pirms trīsdesmit gadiem pieredzētā smagā avārija. Kaut gan Dagnim bija jāiemācās sadzīvot gan ar invaliditāti un bezmiegu, gan vientulību, viņš cenšas palikt optimists.
14. decembrī Paula Dombrovska filmas "Palaist" centrā būs pusaudzis Ruslans – talantīgs pianists, kuram attālajā Latvijas mazpilsētā Staicelē kļūst par šauru, tādēļ jādodas uz Rīgu attīstīt talantu, mācīties.
Nedēļu vēlāk – 21. decembrī – režisora Emīla Alpa filmā "Renesanses laika cilvēks" iepazīsimies ar Kasparu Putriņu, kurš būvē Eiropā ļoti reti sastopamus viduslaiku mūzikas instrumentus, nodarbojas ar skaņu režiju un pēta norises dabā, telpā un cilvēkā.
Jāpiebilst, ka šī nav pirmā reize, kad Alps filmā tver mūzikas pasauli. 2019. gadā Lielo Kristapu saņēma viņa ekrāndarbs "Koris. Diriģents. Kamēr…" par jauniešu kora "Kamēr…" un diriģenta Aivja Gretera radošo ceļu iepretim Tolosas Starptautiskajam koru konkursam.
"Mūzikas temats kino, man šķiet, patiešām unikāls un aizraujošs, un tāds, kuru ir ļoti baudāmi, patīkami skatīties. Vismaz man personīgi šīs ir divas tuvākās mākslas formas un to kopējā sinerģija, sintēze, ir kaut kas patiešām skaists.
[..] Iespēju lauks ir tiešām milzīgs," ar savu pārliecību dalās režisors.
Dokumentālo īsfilmu ciklu 28. decembrī noslēgs Laura Ābeles filma "Mierjemā" (no lībiešu valodas tulkojot – jūras māte). Filma dokumentē ļoti dažādos Latvijas iedzīvotājus, kas dzīvo, strādā un laiku pavada Baltijas jūras krastā.
Intervijas ar visu filmu autoriem būs lasāmas sabiedrisko mediju portālā LSM.lv .
Nākamais gads "Latvijas kodam" būs jau desmitais. Projekta veidotāji cer, ka janvārī atkal varēs izsludināt konkursu, lai 2022. gada novembrī skatītājiem piedāvātu kārtējos dokumentālos stāstus.
