Kultūras dzīve atsākas klātienē! Izlase šai nedēļai

Šī ir pirmā nedēļa, kad pēc mājsēdes kultūras notikumus atkal varam baudīt klātienē. Izmantot šo iespēju var, baudot teātri, mūziku, kino vai dodoties uz muzeju. Atliek vien izvēlēties!

Ar radioaparātu vienkoča laivā

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32 ir tapusi vērienīga izstāde "Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē". Izstādes saturs veidots, apvienojot dažādu jomu muzeja speciālistu – arheologu, etnogrāfu, vēsturnieku – zināšanas. Taču, pirms iegrimt eksponātu jūrā, uzmanība jāveltī ļoti gaumīgajam un radošajam dizainam, kuru veidojusi apvienība "Onlyonly Studio".

Izstāde, kura apmeklētājiem būs pieejama no otrdienas, 16. novembra, iekārtota piecās tematiskajās sadaļās. Katrā no tām akcentēts katram vēstures laikmetam tipisks koka funkcionālais pielietojums un raksturīga šķautne cilvēka un koka attiecībās. Vissenākie Latvijā no koka izgatavotie priekšmeti – unikāli 4000–6000 gadu seni zvejas rīki un iedzīves priekšmeti no Sārnates neolīta apmetnes – izstādē raksturo laikmetu, kad cilvēks pielāgojās pirmatnējai videi un tikai ļoti pakāpeniski to pārveidoja atbilstoši savām vajadzībām.

Ņemot vērā manas tuvās attiecības ar šo mediju, īpaši interesanti bija aplūkot rūpnīcā VEF ražotos radioaparātus, kuru koka korpusi savas elegances dēļ bija ne tikai elektroierīces ziņu un mūzikas uztveršanai, bet arī dizaina priekšmeti, kuriem bija atvēlēta goda vieta. Tikpat saistoši bija novērtēt "Materia Bikes" meistaru veidoto divriteni, kura rāmis ir gatavots no koka. Šādi braucamrīki ieguvuši visai plašu starptautisku interesi, un tas šķiet tikai likumsakarīgi.

Ekspozīcija būs gana interesanta arī bērniem un skolas vecuma jauniešiem, jo tajā padomāts par interaktīvām iespējām, kā atbildēt uz jautājumiem par savu attieksmi par dažādiem ar dabas aizsardzību saistītiem jautājumiem vai izsekot garākam hronoloģiskam notikumu izklāstam.

Izrāde "Biogrāfija. Spēle"

Teātra jaunumi Vēju pilsētā

Mārtiņš Kalita, kuru atceramies no Gata Šmita laikmeta drāmas "1906" un pavisam nesen arī Martas Elīnas Martinsones komēdijā "Tizlenes", režisora ampluā iejutās pērn, režisējot teātra balvas "Spēlmaņu nakts" pasniegšanas ceremoniju. Nu kārta arī pašam teātrim, proti, monoizrādei "Tas arī viss", kur galvenā loma savulaik "brašajam daugavietim Uldim", Edgaram Pujātam. Galvenajam varonim ir bijis viss – panākumi, slava, gods, izvēles brīvība un arī pa kādai mīlas afērai. Tad kāpēc viņš iekšēji jūtas tik iztukšots un vientuļš? Atbildes vai to versijas tiks sniegtas pirmizrādē otrdien, 16. novembrī, Liepājas teātra Mazajā zālē koncertzālē "Lielais dzintars".

Ne mazāk būtiskiem jautājumiem pievērsies režisors Valters Sīlis, kura jauniestudējumam "Biogrāfija" pirmizrāde Liepājas teātrī svētdien, 21. novembrī. Pēc vācu rakstnieka Maksa Friša darba motīviem šajā iestudējumā iepazīsimies ar Hannesu Kīrmani (Rolands Beķeris), kuram tiek dota unikāla iespēja – atgriezties jebkurā  dzīves punktā, lai izmainītu savu biogrāfiju un izdzīvotu pilnīgi citu dzīvi. Sākotnēji viņš ir pārliecināts, ka vēlas  dzīvi bez sievas Antuanetes, ar kuru kopā pavadījis septiņus gadus. Kādas sekas šis lēmums nesīs, un no kā vēl Hannesam nāksies atteikties? Un galu galā – vai cita  dzīve vienmēr nozīmē arī labāku dzīvi?

Kadrs no filmas "Francijas Vēstnesis"

Turpinot savu rokrakstu – bet ar skumjākām notīm

Režisora Vesa Andersona vārds kādam var izsaukt smīnu, kādam – apcerīgu nopūtu, citam šis salikums neizteiks neko. Taču šis amerikāņu vizionārs ir ļoti būtiska mūslaiku kinematogrāfa sastāvdaļa. Viņa filmas raksturo skrupuloza attieksme pret detaļām, māksliniecisko noformējumu, kameras darbu un muzikālo noformējumu. Andersonu ne īpaši saista modernās pasaules norises un sarežģījumi, taču nevar arī viennozīmīgi teikt, ka viņa darbības lauks būtu ar nostalģiju piepildīta pagātne. Viņš, varētu teikt, rada un organizē pats savu, individuālu laiku, kuru ir grūti ierobežot ar konkrētu gadskaitli. Varbūt ne grūti, bet drīzāk – neinteresanti.

Vesa Andersona jaunākais veikums "Francijas Vēstnesis" ir vienu stundu un četrdesmit minūtes gara "mīlestības vēstule" žurnālistiem, kuri pārstāv amerikāņu avīzes pielikuma redakciju izdomātā Francijas pilsētā. Vairāki stāsti, kuri tiek piedāvāti skatītāju uzmanībai, ir saistīti ar šajā pielikumā esošajām publikācijām. Šī, manā skatījumā, ir visskumīgākā no režisora filmām, jo citkārt Andersons lieliski ir spējis apliecināt savu sirsnīga humorista un reizēm arī skābena ironizētāja talantu. Zināmas dozas no abām pieminētajām sadaļām sajūtamas arī te, bet lielās līnijās šis ir stāsts par pasauli, kura lēnām izzūd vispārēja haosa un neiejūtības miglājā. Un arī par cilvēka liktens savdabīgo neizprotamību, kurai vismaz kādu skaidrību piešķir sekošana ideālam, paļaušanās uz mīlestību un aizrautība ar dzīvi un dzīvošanu kā tādu.

Klusa, bet daudzveidīga saruna mūzikā

Sestdien, 20. novembrī, Imanta Kalniņa dziesmu koncertuzvedumā "Kamēr vien gliemeži skrien" satiksies mūziķi Daumants Kalniņš un Kaspars Zemītis. Viņi radījuši stāstu, kas aizsniedzas līdz pat komponista daiļrades pirmsākumiem, atskaņojot, iespējams, mazāk zināmas Imanta Kalniņa dziesmas. Tās no rotaļīgām pāriet domīgās, no līksmām kļūst intīmas. Dziesmas atlasīt programmai palīdzēja komponists un diriģents Juris Vaivods, savukārt telpas, mūzikas un cilvēka saspēle, ņemot vērā mūzikas nama "Daile" klusināto kamernoskaņu, veidota kopā ar režisori Māru Ķimeli, tajā atspoguļojot ne vien Imanta Kalniņa mūzikas dažādību, bet arī atklājot Daumanta Kalniņa un Kaspara Zemīša muzikālo prasmju paleti. Līdzās dziesmām izskanēs instrumentāli skaņdarbi obojas, klavieru un ģitārspēlē. Koncertuzveduma tapšanā piedalījies arī pats Imants Kalniņš, daloties esejiskās pārdomās par laika ritējumu. Tās caurvijas koncertuzvedumam, vienojot skaņdarbu radīšanas laiku ar šodienu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt