Iesākt jaunu erudīcijas projekta "Veiksme. Intuīcija. Prāts." trīs spēļu ciklu allaž ir, kā sākt lasīt jaunu grāmatu. Lai arī ierakstam atvēlēta tikai viena diena, dalībnieki jau iepazīti pirms ieraksta: anketās, sarakstēs, telefona zvanos... Gribot negribot ar šiem cilvēkiem prātā un domās aizvadīts vesels mēnesis, un tās jau ir vairākas grāmatas.
Autora ziņas
Pāri visiem četriem novadiem jāizskan "PārNovadnieku" līdzdalībai LTV erudīcijas projektā "Veiksme. Intuīcija. Prāts" (''V.I.P.''), kur finālā satiekas komandas, kas ikdienā izklaidē muzicējot: pirmajā pusfinālā tikās "Zelta kniede" no Vidzemes un Latgales "Baltie lāči" un nedēļu vēlāk – "Rumbas kvartets" no Kurzemes un zemgaliešu trijnieks no grupas "Klaidonis".
Šis svētdienas pusdienlaiks LTV ēkas pirmajā stāvā, sanākot erudīcijas projekta "V.I.P." dalībniekiem, ir krietni dzirkstošāks un priecīgāks nekā citkārt. Faktiski ikvienam, kas tāpat kā mēs, atnācis uz darbu svētdienā, šķiet, ka tūlīt notiks raidījuma "Latvijas sirdsdziesma" ieraksts, jo pie grimētavas drūzmējas "Zelta kniedes", "Balto lāču", "Rumbas kvarteta" un "Klaidoņa" mūziķi.
Šajā pusfinālā komandu ložu ieņēmuši tikai džentlmeņi ar bārdām un, izņemot vienu dalībnieku – kapteini Hariju Kārkliņu –, visi citi erudīcijas spēlē "Veiksme. Intuīcija. Prāts" (''V.I.P.'') piedalās pirmo reizi. Harijs spēlējis pirms trijiem gadiem un toreiz apstājies pusfinālā. "Šoreiz būtu jātiek finālā!" ļoti apņēmīgi nosaka kapteinis.
Pētīt karti ir varen interesanta nodarbošanās, un, ja vēl ir iedvesma, kura ļauj iztēloties šīs vietas patieso šarmu, ņemot vērā ģeogrāfisko izvietojumu, gadalaiku ritumu, klimatiskos apstākļos, tad fantāzija ļauj pabūt daudzās vietās, lai kādu no tām reiz apmeklētu arī realitātē. Lai kartes pētīšana nebūtu tikai nerealizēto sapņu nodarbe, vērts iedziļināties mūsu pašu Latvijas kartē un atrast tajā interesantus punktus. Atrodiet Vecslabadu – pašos Latvijas austrumos – gandrīz pussala, šaura zemes strēle starp trim ezeriem… Pozitīvo stāstu raidījumam "Cytaidi latviskais" šovasar Vecslabada no punkta kartē tapa par reālu un pārsteidzoši skaistu vietu Latgalē.
17. septembrī 70. jubileju svin komponists Mārtiņš Brauns. Kad Latvijas Televīzija viņu uzrunāja sadarbībai projektā "Dziesmas ceļš", viņa noteikums bija, ka vienai no piecām dziesmām, par kurām tiek veidots atsevišķs stāsts, jābūt dziesmai "Tavā laikā". LTV arhīvā nav šīs dziesmas ieraksta, kolēģiem Latvijas Radio arī nav, ir tikai vienas radio tiešraides ieraksts no Likteņdārza 2019. gada 23. augustā.
“Visas lietas, kas ir skaistas, / Man ar tevi saistās.” Šī ļoti vienkāršā un tomēr ar patiesu un dziļu vēstījumu piepildītā divrinde ir dzejniece Māras Zālītes teksts, ko deviņdesmito gadu sākumā, šķirstot dzejoļu krājumu, uzgāja komponists Mārtiņš Brauns. Viņš, 17. septembra jubilārs, atzīstas, ka mēdz ierakties pat 10 dzejoļu krājumos vienlaicīgi un haotiski kaut ko meklēt, bet šī dzejoļa atrašana ir ar stāstu.
“Ne es pirmais, ne es pēdējais, kas izmanto tekstos tautasdziesmas vārdus,“ sarunu par dziesmu ”Dzied' ar mani tautu meita”,” iesāk komponists Mārtiņš Brauns. “Daudzi gan domā, ka, ja tautasdziesmas vārdi, tad arī tautasdziesma muzikāli. Tā reiz kāda no televīzijām manu dziesmu bija pieskaitījusi pie riktīgām tautasdziesmām. Nekā, tā mana melodija! Tautasdziesmas vārdi iedod dziesmai citu dimensiju, tas ir gadu simtā pārbaudīts un izdzīvojis teksts – rotaļīgs un dzirkstošs, un man patīk tās nerātnās dainas.”
Himniskā latviešu mesa, kuras vārdi ir Raiņa dzeja no dramatiskās poēmas “Daugava”, kas uzrakstīta tieši pirms 103 gadiem mūsu valsts tapšanas atklāsmē un pirmo reizi izdota 1919. gada septembrī īsi pirms Bermonta uzbrukuma Rīgai, nu ir vairāk zināma kā Mārtiņa Brauna kora dziesma “Saule, Pērkons, Daugava”.
Napoleons te pazaudējis savu zelta karieti, Nikolajs I, braucot caur Piedruju, izkāpis no karietes un noskūpstījis zemi, bet ceļu caur pierobežas ciematiņu, dodoties uz tikšanos ar Austroungārijas imperatoru, savā dienasgrāmatā aprakstījusi Katrīna II. Kā šodien dzīve rit Latgales ciemā, kuru no Baltkrievijas šķir Daugava?
ImKa un Viks – divi brāļi, komponists un rakstnieks, kuru dzīve sākusies Rīgā. Šobrīd viens kļuvis par kurzemnieku, otrs ir vidzemnieks, un arī svētku saruna – jaunākā brāļa Imanta Kalniņa 80. jubilejai par godu – reizēm vijas kā dialogs starp abiem brāļiem, bet patiesībā notiek tālu projām vienam no otra.
Komponistam Imantam Kalniņam bija 23 gadi, kad viņš sāka strādāt Liepājas Emīļa Melngaiļa Mūzikas vidusskolā par pedagogu un izveidoja grupu “2xBBM”. Pēc desmit gadiem, 1973. gadā, tapa dziesma ar Māra Čaklā vārdiem “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”. Vēl pēc gada Kalniņš devās uz Rīgu, bet dzīvoja ar Liepāju sirdī.
Dziesma “Zilais putniņš” ar Vika vārdiem un Imanta Kalniņa mūziku top 1968. gadā, kad Imanta un aktrises Helgas Dancbergas dvīņi Rēzija un Krists vēl nav dzimuši, tomēr šī dziesmiņa savijusies ar visu Imanta Kalniņa dzimtu, to dzied komponista bērni, mazbērni, tā aiziet pasaulē ārpus dziesmas īstenā radīšanas fakta.
""Atkal, atkal ir debesis pušu" – tā ir ne tikai Nacionālā teātra himna ar leģendāro Imanta Kalniņa mūziku un Māra Čaklā vārdiem, bet arī Lilioma – brīvā un nepieradināmā karuseļa iekšāsaucēja – dziesma, kas aicina pacelties pāri ikdienas rūpēm un aizmirst vilšanās brīžus," tā rakstīts Nacionālā teātra mājas lapā.
“Puisīt, kāpēc smilšu rausis/ Drūp un ārā jūk?/ Kāpēc melni padebeši/ Pāri ceļam mūk?” Vispirms bija Viktora Kalniņa dzejolis un tad tapa Imanta Kalniņa dziesma, bet to abu – dzejoļa un mūzikas – sastapšanās vispirms izskanēja rokenrola ansambļa izpildījumā un tikai vēlāk ieguva daudziem pazīstamo lirisko dziesmas skanējumu.
Latvijas Radio namā ir kāda telpa, kuras īpašā akustika, skanējums un plašums jau gadu desmitiem ļauj Latvijas Radio veikt augstvērtīgus koncertierakstus, ierakstīt mūziku filmām un arī veikt ierakstus leģendāriem Latvijas populārās un rokmūzikas izpildītājiem. Latvijas Radio 1. studija ir unikāla vieta – telpa, kas iepazinusi visus mūzikas žanrus, pieredzējusi mūzikas zvaigžņu radošo veiksmju mirkļus.
Mana pirmā asociācija par tirgu ir bļodas turēšana, vecmammai cieši līdzās stāvot, pie upeņu krūma. Man bija jāredz un jājūt omas roku kustības, lai bļoda būtu ērti pa rokai, jo kundēm vajadzēja veselas un nesaspiestas ogas nākamās dienas tirgus reizei. Nu apnicīgs un garlaicīgs darbs, tomēr morāle, ka tirgū visam jābūt labam un vēl labākam palikusi uz visu mūžu.
Mūs var apskaust par daudzām lietām - baudām četrus gadalaikus, ēdam veselīgus un gardus pašmāju produktus, mums ir bagāta vēsture, tradīcijas, un mums ir vārda dienas. Nereti gan daudzu Eiropas, gan tālāku zemju tūristi un draugi, uzzinājuši par vārda dienām, meklē savus vārdus mūsu kalendārā vai vismaz līdzību ar tiem, lai arī varētu iekļauties vārda dienu svinētāju godā. Savukārt daži vārdi pie mums iemantojuši krietni plašāku svinēšanu, piemēram, Latgalē tos var attiecināt uz novada godiem, un vienīgais sieviešu vārds, kura svinības Latgalē mēdz notikt pat divu un trīs dienu garumā, ir Annas vārds.
Šogad pavasarī Latvijas Televīzijas (LTV) pozitīvo stāstu īsā cikla raidījuma “Cytaidi latviskais” radošā komanda sanāca uz ārkārtas tikšanos, lai domātu, kā pandēmijas apstākļos mainīt plānoto raidījumu saturu, jo bija skaidrs, ka gleznākie un greznākie godi - Līgo svētki - šajos apstākļos pat Latgalē nebūs. Raidījuma režisore Zita Kaminska ierosināja Jāņu dienu nomainīt ar Pēterdienu!
Traks laiks, lūk, mums gribot negribot nākas izdzīvot Holivudas grāvēja cienīgu scenāriju, tieši proporcionālu mūsu Latvijas izmēriem, apdzīvotībai un iedzīvotāju mentālajām iezīmēm. Tauta, kas mīl teātri un kultūru, pēkšņi ir spiesta palikt mājās - kultūras iestādes slēgtas, atliek radio un TV. Šajos apstākļos Latvijas Televīzijas projekts erudīcijas spēle "Veiksme. Intuīcija. Prāts" (VIP) un tās vadītājs Uģis Joksts pie sevis aicina astoņu Latvijas teātru kolektīvus, Latvijas Teātra darbinieku savienība piepalīdz, un VIP teātra pavasaris starptautiskās Teātra dienas nedēļas pirmajā dienā (23. martā) uzsāks savu ceļu pie skatītājiem! Visas spēles ierakstītas pirms #paliecmājās uzsaukuma.