Jaunā cikla pirmajā pusfinālā tiekas atkal divas komandas, tātad seši dalībnieki, no kuriem divi "V.I.P." veidotājiem ir zināmi.
Rolanda Poča komandā ir Aigars Naglis, kurš pērn uz vipiņu nāca pat trīs reizes – vispirms kopā ar meitām uzvarēja finālspēli, un tad labprāt piedalījās akcijai "Dod pieci!" veltītajā labdarības projektā, uz kuru aicinājām tikai veiksmīgu, finālā uzvarējušu komandu kapteiņus. Aigars mums kā savējais!
"Mūsu komanda ar erudīciju draudzējas!" apgalvo kapteinis Rolands. "Dažādās formācijās – gan mūsu trijnieku kopā, gan katru no mums atsevišķi, itin bieži var sastapt dažādās erudīcijas spēlēs un viktorīnās – "Lielajā viktorīnā", "Melomaniakos", "Prāta spēlēs", "Sporta viktorīnā" u.c." Kapteinis nosauc populārākās klātienes un neklātienes erudīcijas spēļu iespējas Latvijā.
"Kādā no šādiem kopīgajiem erudīcijas vakariem arī nolēmām izveidot komandu un pieteikt dalību "V.I.P." spēlē, " turpina Rolands. "Mūsuprāt, tā ir vēl viena interesanta vieta, kur izmēģināt savus spēkus un veiksmi, kā arī noteikti uzzināt ko jaunu un pavadīt saturīgi stundu sava brīvā laika!"
Trijnieka satikšanās, visticamāk, notikusi vēl pirms erudīcijas projektiem, jo Rolands agrāk strādājis kopā ar komandas biedru Herbertu Bucenieku – abi ir juristi –, bet šobrīd viņa kolēģis ir Aigars Naglis.
Šis trijnieks ir izcils piemērs tam, kā domāt par jautājumu, kādus prāta līkločus iziet, lai nonāktu pie pareizās atbildes.
Viņu spēles formātā noteiktās 30 domāšanas sekundes tiek piepildītas ar lielisku diskusiju. Rolanda komanda spēlē viegli, lai gan pirms ieraksta taisnojas, ka tik vienkārši par dalību izlemt nemaz nav bijis: "Mēs pieteikumu nosūtījām sen, vairākkārt saņēmām uzaicinājumu, bet man nebija skaidras sajūtas, ka es to vēlos. Zināju, ka Aigars jau ir spēlējis un kādreiz ļoti sen arī Herberts piedalījies. Laikam vairs nebija argumentu atteikt, un nu esam te!"
Otras komandas kapteinis Ernests Važa savu komandu komplektējis, par pamatu ņemot bijušos klasesbiedrus. Agrita Kudlāne ir klases biedrene, bet Romāns Nordens kāda klasesbiedra tēvs.
"Man ir laba sajūta!" pirms ieraksta saka Ernests, visticamāk, arī tālab, ka izdevies pielauzt Romānu.
"Jā, nu man ir riktīgi bail, viņi teica, ka bez manis nenāks, bet man ir bail, un es zinu, man būs "lampu drudzis"," atzīst Romāns.
Citos erudīcijas pasākumos Ernesta komandai ir nosaukums "Auksts QI". "Erudīcijas spēles spēlējam vairākus gadus, esam piedalījušies "Prāta spēlēs", "Domā līdzi", "Cietie rieksti", "BrainBank"," savu pieredzi atklāj kapteinis.
"Patīk izaicināt atmiņu, sacensties ar citiem, aizraujoši pavadīt laiku ar draugiem.
Covid-19 laikā, kad publiskie pasākumi bija atcelti vai ierobežoti, organizējām spēles paši – viens tika izraudzīts kā spēles vadītājs, sagatavoja jautājumus, un pārējie izspēlēja ar video konferences un aplikācijas palīdzību. Noderīgi, lietderīgi, jautri!"
Pusfināla laikā Romāns ir liels palīgs kapteinim, ik pa laikam gan saka, ka uz viņu paļauties nevar, jo ir traki sabijies, bet parasti tieši Romānam nez no kurienes atnāk pareizā atbilde. Viņš esot pagājušo laiku advokāts un jauno laiku būvtēlnieks, kam darbs ir hobijs, tad varbūt, savienojot advokāta pragmatismu ar būvtēlnieka radošumu, arī domāšana izspēlē joku un kritiskā brīdi atrod pareizo atbildi.
"Paļaujies uz Romānu, klausi Romānu!" tā pēc kārtējās pieņemtās atbildes Ernestam saka spēles vadītājs Uģis Joksts.
Ernests spēles otrajā pusē tā aizraujas ar uzticēšanos Romānam, ka jautājumā par dziesmu "Lūgums" tomēr nesadzird Agitas pareizo atbildi: tas ir Ārijas Elksnes dzejolis.
Gan Ernests, gan Agita abi ir sportiski jaunieši, nodarbojas ar orientēšanās sportu un pratuši to papildināt ar erudīciju.
"Esam iepinuši erudīcijas elementus arī pašorganizētās orientēšanās sacensībās, kur ejot, skrienot vai braucot jātiek galā ne vien ar karti, bet arī ar uzdevumiem, jautājumiem, mīklām un citiem pavedieniem," stāsta Ernests. "Bet tiem, kuri nav mēģinājuši roku erudīcijas spēlēs vai nedaudz kautrējas, viennozīmīgi ieteiktu iet un izmēģināt. Vien tā iemesla dēļ, lai fiziski satiktu savus draugus, domubiedrus šajā e-laikmetā, uzzinātu ko jaunu un kopā pasmietos par sen aizmirstām patiesībām."
Par šo pusfinālu var teikt, ka abas komandas pirms tā ir bijušas domīgas, bet pēc 20 Uģa uzdotajiem jautājumiem, smaidīgas un ar lielu pārliecību, ka uz vipiņu nāks atkal. Pie pēdējā jautājuma ar nožēlu tiek konstatēts, ka tas ir pēdējais, un komanda, kurai situācija ļauj paspēlēties, izlemj ņemt visas papildiespējas, tā pagarinot spēles prieku!
