Cytaidi latviskais

"Cytaidi latviskais". Latgales godi. Pēterdiena

Cytaidi latviskais

"Cytaidi latviskais". Annas diena

Citādi latviskais (Cytaidi latviskais). Latgales godi. Pēterdiena

Atskats uz Pēterdienu Rogovkā. Lielas personības un cerēšanās laika beigas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Šogad pavasarī Latvijas Televīzijas (LTV) pozitīvo stāstu īsā cikla raidījuma “Cytaidi latviskais” radošā komanda sanāca uz ārkārtas tikšanos, lai domātu, kā pandēmijas apstākļos mainīt plānoto raidījumu saturu, jo bija skaidrs, ka gleznākie un greznākie godi - Līgo svētki - šajos apstākļos pat Latgalē nebūs. Raidījuma režisore Zita Kaminska ierosināja Jāņu dienu nomainīt ar Pēterdienu!

Kurš gan nav dzirdējis par Pēterdienas svinībām Rogovkā, ja arī nav, tad ļoti ceru, ka pelēkajā rudenī ar prieku šo vasaras pilnbriedā notikušo latgaliešu godu ievērtēs, noskatoties kārtējo “Cytaidi latviskais” sēriju. Kā zināms, Pētera vārda diena latviešu kalendārā ierakstīta 29. jūnijā un šogad tā bija pirmdiena, saprotams, ka svinībām jānotiek īstajā dienā, par ko liecināja arī no Latgales jau laicīgi atsūtīta dzeltenas afišas fotokopija.

Jau pēc pirmās telefonsarunas ar Līviju Pļavinsku, Rēzeknes novada pašvaldību iestādes ''Nautrēnu pagastu apvienība'' vadītāju, sapratu, ka notikums nav saistīts tikai ar latviešu ticējumiem bagātās Pēterdienas iezīmēšanu novada kultūrvēsturiskajā kalendārā, bet ar nopietnu tradīciju, kurai, respektējot šī pavasara vispasaules dranķa klātbūtni, tomēr ir jānotiek un jānotiek jau 16. reizi Rogovkā. Tātad kopš 2004. gada, kad mūžībā aizgāja novada patriots dzejnieks Pēteris Jurciņš, Nautrēnu pagastā ir pasākums “Pīterdīna Rogovkā”.

Izrādās, ka Pēteriem lemts būt lielām personībām Latgalē, atstāt nozīmīgas pēdas  un spilgtas atmiņas ļaužu sirdīs. Vienmēr tiek pieminēts keramiķis Pēteris Gailums, dzejnieks un latgaliešu nacionālās pašapziņas iedvesmotājs Pīters Miglinīks un neatkārtojamās “Vālodzītes” autors Pēteris Jurciņš, nu viņi visi atdusas Desetnieku kapos. Tur arī piemiņas brīdis, bet, atļaušos teikt visai lustīgs, skandējot Pētera Jurciņa dzeju, atceroties jautrus notikumus un dziedot dziesmas. Atgādinot, ka Rogovkā līdz ar citām ielāgojamām Pēterdienas paražām visiem obligāti jābūt pie rokas  Pētera Jurciņa dzeju grāmatai un kādam dzejolim prātā. Nautrēnu vidusskolas direktore Anita Ludborža savā atmiņu stāstā par Pēteri Jurciņu pieminēja reiz dzirdētu teicienu: “Troks voi nu Rogovkas!” Izrādās teiciena pamatā Pītera Miglinīka drosme cīnīties pret vācu muižkungiem 19. gadsimta vidū - viņš rakstīja lūgumrakstus cariskās Krievijas administrācijai uz Pēterpili, kurās ierosināja tiesas prāvas pret muižkungu, kuru gala beigās pat apcietināja, no tā arī radās teiciens, ka “Troks voi nu Rogovkas”, jo gala rezultāts bija tik neticams!

Kad runā par latviešu ticējumiem, tie palaikam šķiet arī neticami, jo kurš nu ies pārbaudīt, kā ir patiesībā, jo, lūk, Pēterdienā strādāt nedrīkst, īpaši jau sienu kraut zārdā, jo varot zibens nospert. Bet “Cytaidi latviskais” vadītājs mūziķis un vēsturnieks Arnis Slobožaņins tomēr Pētera Gutāna piemājas dārzā nošķina vienu sīpolloku, jo ticējums saka, ka to Pēterdienā darīt nevar, tad sīpols sapūšot. Nāks laiks, būs atbilde, jo zemnieku saimniecības ‘’Arājiņi” īpašnieks Pēteris Gutāns solīja savu sīpolu dobi uzraudzīt un ziņot. Jā, mums bija svarīgi apciemot arī šodien Rogovkā dzīvojošos Pēterus un pārliecināties, ka ir spēcīgā vārda cienīgi un turpina stipro Pēteru slavu Nautrēnu pagastā, kur esot 28 Pēteri. Pēteris Gutāns parādīja savus no horizonta līdz horizontam vasaras saulē mirdzošos kviešu laukus, kas šodien, klusējot ieskauj paša vairs neesošo tēva māju pamatus, varenās kaltes un tehniku, kas gaida pļaušanas laiku. Arnis atgādināja, ka Pēterdiena ir arī pērkona diena, to pieminot debesu pamale atdzīvojās un lauks dabūja to, ko 10 dienas bija gaidījis - pērkona dienas lietus veldzi. Pēteris Gutāns saskaitīja trīs Pēterus savā dzimtā, bet zemnieku saimniecības līdzīpašnieks un dēls Salvis Gutāns gandrīz Arnim apsolīja - kad Adrijai dzims brālītis, būs Pēteris!

Pie Pētera Gutāna 2020.gada Pēterdienā
Pie Pētera Gutāna 2020.gada Pēterdienā

Vēl jau līdz Pēterdienai ir jāapēd vai no pagrabiem jāizvāc visi vecie kartupeļi, lai jaunie nāk mājās. Pilnos ziedos buļbas, kā saka Latgalē, redzējām Pētera Beļinska dārzā. Tur apliecinājums Pēterdienas briedumam un ziedu nomaiņām uz augļiem arī leknajos ogu krūmos un ķiršu kokos redzams, bet runīgais gaviļnieks pie temata par briedumu atgādināja, ka arī cilvēku pasaulē Pēterdiena noslēdz cerēšanās laiku, tā ir nedēļa no Jāņiem līdz Pēteriem, kad visām precību gados esošām meitām jātiek pie izredzētā, to ir pieredzējis un zina, jo kopš sava septiņu gadu vecuma ir kāzu muzikants.

“Nu, šodienas kāzas netiek līdzi godiem, kuros muzicēju pirms 60 gadiem,” tā mums stāsta Pēteris Beļinskis, “tad rāvām vaļā divas nedēļas un uz abiem galiem!”

Pie Pētera Beļinska 2020.gada Pēterdienā
Pie Pētera Beļinska 2020.gada Pēterdienā

Pat Arnis, būdams muzikants, nezināja, kas ir uz abiem galiem - izrādās, vienā nedēļas nogalē kāzas svinēja pie sievas vecākiem, otrā pie vīra vecākiem. Pētera kungs savu pirmo akordeonu rokās paņēmis četru gadu vecumā, to apliecina arī sens foto, šodien viņa kolekcijā, pieci instrumenti un milzum daudz medniekstāstu, gan par īstām medību gaitām, gan instrumentiem - cits izglābts no ugunsgrēka, cits no iznīcības pamestā māja, vēl kāds nokļuvis Pētera mājā ar trofejas statusu, un visi ir ņemami un uzreiz spēlējami. Ne mirkli mūziku nemācījies, tikai ar savu absolūto dzirdi  un intuīciju apveltīts, Pēteris var lepoties ar Goda rakstu mapi, kas iegūti dažādos muzikālos pasākumos, festivālos. Kādreiz muzicējis kopā ar Andri Vējānu, Pēteri Jurciņu, šoreiz ar Arni Slobožaņinu. Arnis ņēma ģitāru, Pēteris mainīja akordeonus un abi spēlēja un dziedāja.

Arnis atzina, ka ir noilgojies pēc koncertiem un publikas, tāpēc bija priecīgi samulsis, kad Pēterdienas pasākumā pie ugunskura Rogovkā tika uzaicināts dziedāt uz godiem sanākušajiem, viņš pievienojās jauniešu rokgrupai “Vysu vai nadaudz”, mūziķiem Guntim Rasimam, Vinsentam un Rihardam Kūkojiem. Skanēja dziesmas ar Pētera Jurciņa, Antona Kūkoja vārdiem un pašu izpildītāju melodijas, koncerta finālā protams nepārspējamā Jurciņa “Vālodzīte” skaistā klātesošo kopkorī.

Ziniet, LTV vidē ir tāds būtisks rādītājs, kas apliecina to, ir raidījums izdevies vai ne, - tā ir skatītāju, bet galvenais, raidījumu varoņu attieksme pret radošo grupu pēc tam, kad raidījums jau bijis ēterā. Pļaviņā pie Pīterdienas ugunskura bija mūsu raidījumu viesi un varoņi  Guntis Rasims, Ingars Gusāns, Vinsents Kūkojs - cilvēki, kas veido šodienas Latgales muzikālo gaumi, turpina tradīcijas. Sildīja Vinsenta teikums:

“Patīk jūsu raidījumi, jo jūs jau nestāstāt par švakiem cilvēkiem,” tas protams skanēja Vinsenta samtainajā baritonā un brīnīgajā latgaliešu dialektā.

Savukārt Ingars ieteica, par ko vēl mums noteikti vajadzētu pastāstīt un parādīt visai Latvijai, - ņemsim vērā!

Pie ugunskura tika sumināti klātesošie Pēteri un atgādināts par Pēterdienas tradīcijām. No Jāņiem līdz Pēteriem ir atpūtas laiks, kad jāatver skapji, jāizvēdina deķi, jāpārskata trauki, ja kāds ieplīsis, jāmet ārā, jāatver durvis un jāatver logi - jāizvēdina viss. Bet jūs taču saprotat, par ko šis ticējums? Ne jau par lietām, bet par mums pašiem… Piestāt, atvērt prātu un sirdi, ļauties mieram un saņemties nākamajam - auglības posmam dabā un jauniem darbiem savā ikdienā!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ārpus ētera

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti