Dziesmas ceļš. ImKa

"Pilsētā, kurā piedzimst vējš", "Liepājas brāļi" un LSO, 2006. gads

Dziesmas ceļš. ImKa

"Svētku diena", "Turaidas Roze", 2016. gads

Dziesmas ceļš. ImKa. Pilsētā, kurā piedzimst vējš

Ar Liepāju sirdī – Imanta Kalniņa dziesma «Pilsētā, kurā piedzimst vējš»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Komponistam Imantam Kalniņam bija 23 gadi, kad viņš sāka strādāt Liepājas Emīļa Melngaiļa Mūzikas vidusskolā par pedagogu un izveidoja grupu “2xBBM”. Pēc desmit gadiem, 1973. gadā, tapa dziesma ar Māra Čaklā vārdiem “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”. Vēl pēc gada Kalniņš devās uz Rīgu, bet dzīvoja ar Liepāju sirdī.

“Dziesmas ceļš. ImKa”

Gaidot komponista Imanta Kalniņa 80. jubileju, LTV piedāvā stāstus par vienpadsmit iemīļotām komponista dziesmām. Atmiņās dalās, būtiskus notikumus un leģendas atklāj komponista ģimene, draugi un domubiedri.

Radīšanas akts

Māris Čaklais grāmatā “Imants Kalniņš laikā un telpā” apraksta kādu situāciju, kad 1968. gadā Liepājā pēc viņa autorvakara, kurā viesu rindās bija Imants Kalniņš, telefonists Jānis un zārcinieks Edvīns, visi nolēmuši doties pie zārcinieka Edvīna, lai turpinātu sarunas un pasēdēšanu. Imants sarunās nepiedalījies, tikai arvien uzstājīgāk sācis ar pirkstu galiem bungot pa kušetes stūri, līdz pieprasījis klavieres. Vienīgās klavieres bijušam pašam Imantam Klaipēdas ielas nelielajā dzīvoklīti, uz kuru tad visi arī devušies, lai ImKa varētu pierakstīt notis un nospēlēt to, kas radies viņa radošajā prātā. Māris Čaklais raksta: “Ir noticis augstākais – radīšanas akts!”

Dzejolis tapa apmēram tajā laikā, vismaz tā laika iespaidā. Publicēts tas tika vēlāk, 1971. gadā, žurnālā “Zvaigzne”.

“Dzejolī ir atainoti patiesi notikumi un reāli personāži,” apstiprina Māra Čaklā dēls Ingmārs Čaklais, “Lai saprastu, kā tapa šis dzejolis, ir jāzina tēta tā laika sajūtas un dzīvesveids.

Viņam ļoti patika pavadīt dienu Liepājas pludmalē, viņš parasti atrada sev tīkamu vietu otrajās kāpās un rakstīja, tur tapa viņa dzejoļi. Viņš bija laimīgs!

Vēl lielāka laimes sajūta viņam bija ikviena sadarbība ar Imantu Kalniņu, katra šāda sadarbība tik nozīmīga kā jauna dzejoļu grāmata!”

1973. gadā, kad tapa šī dziesma, Imants Kalniņš jau bija sarakstījis mūziku Paula Putniņa lugai “Muļķis un pletētāji”, mūziku spēlfilmai “Pūt, vējiņi!”, Ceturto simfoniju, oratoriju “Dzejnieks un nāra” – tas bija ļoti ražīgs laiks komponista biogrāfijā.

Pilsētas himna

Pirmā šīs dziesmas izpildītāja 1975. gadā bija Austra Pumpure, to atskaņojot savos daudzskaitlīgajos koncertos. Liepājas teātra aktrise Aina Karele atceras: “Austrasbērni sākumā bijām mēs visi, Liepājas teātra aktieri, jo daudzajos vasaras izbraukumos, atgriežoties pēc izrādēm mājās, mēs, Austras aicināti, autobusā dziedājām un, protams, dziedājām dziesmu “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”.

Pamazām sapratām, ka Liepājā tā skan vienmēr un visur, un tā 1999. gadā sākās diskusijas, ka tā varētu kļūt par Liepājas himnu.”

Ap 1991. gadu dziesmu savā repertuārā iekļāva “Liepājas brāļi”. Viņu popularitāte un izpildījums vairoja šīs dziesmas pretenziju uz himnas statusu. Pilsētā bijušas diskusijas, vai dziesma ar šādu tekstu par vārnu, telefonistu, zārcinieku varot būt himna, bet pēdējā divrinde “Pieplok pie zemes cilvēku mežs,/ Saknes jau vējš neizplēš!” ir palīdzējusi izlemt un piešķirt dziesmai “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” oficiālu himnas statusu. Tiesa, lēmumam ir arī kritiķi. Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins (Liepājas partija) atzīstas, ka ir viens no tiem: “Man piemērotāka himnai šķita cita Imanta Kalniņa dziesma – “Liedagā”!”

2010. gadā Kūrmājas prospektā Liepājā uzstādīja dziesmā atainoto personāžu skulptūru grupu, ko veido piecas skulptūras — Laivinieks, Vārna, Dzintara latvieši, Telefonists un Cilvēku mežs. Šo vides objektu autori ir tēlnieki Ģirts Burvis, Gaidis Burvis un Kārlis Īle.

"Esmu redzējusi, ka liepājnieki, ejot garām, vārnai noglauda knābi, tas uz laimi,” saka aktrise Aina Karele. “Atzīšos, es arī tā daru!”

Imants Kalniņš, pieminot Liepājas himnu, saka: “Es joprojām Liepājas ielās satieku telefonistu, jā tā ir.

Bet man patīk mūsu sarunā radusies frāze, ka es dzīvoju pilsētā, kurai pats esmu sarakstījis himnu, nebiju to tā iedomājies, skaisti!

Un par to mūziku, to atnācina dzejnieka teksts, nu tā tas notika arī šajā reizē!”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti