“Dziesmas ceļš. ImKa”
Gaidot komponista Imanta Kalniņa 80. jubileju, LTV piedāvā stāstus par vienpadsmit iemīļotām komponista dziesmām. Atmiņās dalās, būtiskus notikumus un leģendas atklāj komponista ģimene, draugi un domubiedri.
Kur zaļa zāle, tumša nakts
Filma tapa 1985. gadā kā Rīgas kinostudijas un Čehoslovākijas studijas “Burandov” kopražojums. Tā ir apbalvota ar zelta medaļu 1987. gada starptautiskajā bērnu filmu festivālā Itālijā un 1988. gadā starptautiskajā bērnu un jaunatnes filmu festivālā Argentīnā.
Imants Kalniņš komponēja mūziku astoņām dziesmām ar Māras Zālītes vārdiem. Vaicāts par dziesmu “Piena ceļš”, komponists stāsta: “Nu, protams, ka tas izriet no teksta, no Māras Zālītes dzejoļa par šī mazā zēna meklējumiem, došanos pasaulē un atgriešanos mājās.
Tā ir Annas Brigaderes ideja, kas ielikta vienā skaistā dzejolī.”
Māra Zālīte filmas fināldziesmā izmantotajam dzejolim bija izvēlējusies nosaukumu „Kur zaļa zāle, tumša nakts”, ietverot populārās latviešu tautasdziesmas rindas par tumšu nakti, zaļu zāli, bet dziesmā tas kļuva par “Piena ceļu”.
Māra Zālīte savās lauku mājās, simboliski stāvot apkaimes visaugstākajā vietā, kur apvārsnis un ceļš uz mājām ir pārredzami, stāsta par dziesmām, ko radījusi kopā ar Imantu Kalniņu: “Esmu ļoti pateicīga Imantam Kalniņam par šo skaisto mūziku, un jā, arī man tieši “Piena ceļš” ir visdārgākā no filmas melodijām. Tā ir mana jaunība, un tas bija mans pirmais “adījums”, kad man pirmo reizi piedāvāja rakstīt filmai. Nu, es darīju, ko varēju, un tās divas četrrindītes ar Imanta mūziku tā skan, tā skan…”
Pacelties virs zemes
Dziesma “Piena ceļš” tūlīt pēc filmas pirmizrādes 1986. gadā kā vienīgā no astoņām dziesmām papildināja koru repertuārus, tā tika dziedāta skolēnu dziesmu svētkos, dažādos koru koncertos, lielkoncertos, līdz režisors Uģis Brikmanis to iekļāva XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku koncerta “Zvaigžņu ceļš” noslēgumā.
“Kā daudzas Imanta Kalniņa dziesmas, arī šī jau ir folklorizējusies, kļuvusi par senu paziņu,” saka dziesmu svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns. Viņš atceras, ka pēc sarunas ar Uģi Brikmani piezvanījis Rihardam Dubram, lai vienotos par dziesmas pārveidi dziesmu svētkiem; pastaigājoties gar Liepājas jūrmalu, Dubra esot atzinies: “Jā, arī man kopš bērnības tā ir mīļākā tēma.” Mārtiņš Klišāns neslēpj: "Mēģinājumu process lielkoncertam bija garš un grūts, bet tas bija neiedomājami skaisti, aizkustinoši, un vēl Ivetas Apkalnas ērģeles!”
Iveta Apkalna "Zoom" sarunā atzīst: “Izrādās, ka vistrauslākie sapņi piepildās. Būt Mežaparka estrādē ar ērģelēm, tas bija mans sapnis, un vienlaicīgi es arī pirmo reizi profesionālā līmenī tikos ar komponistu Imantu Kalniņu.
Esmu pārliecināta, ka mēs visi šīs dziesmas izpildījuma laikā pacēlāmies virs zemes, mēs bijām spēks, kaut kas fenomenāls, neizskaidrojams pasaulē starp pasaulēm!
Jā, tāda dīvaina gravitācija starp šejieni un turieni!”
“Manuprāt, vēl mierīgi jāpadzīvo kaut kādi gadi savā dzīvē, lai līdz galam saprastu un apjēgtu tā brīža sajūtu,“ par pārdzīvoto Mežaparka estrādē saka Mārtiņš Klišāns, “tu redzi tos tūkstošus acu pāru, kas ir neaizmirstami un spēcīgi, un vienlaicīgi
tu esi tā virpuļa centrā un saproti, ka tas ir lielākais miera stāvoklis, kādu jebkad esi piedzīvojis.
Es novēlētu katram šādas sajūtas.”
“Tu pat nekad iedomāties nevari, ka no šīs mazās dziesmiņas, ko tu jaunos gados esi uzrakstījusi, var sanākt tik grandiozs darbs. Es jau cenšos publiski neraudāt, bet toreiz tās emocijas tomēr apvaldīt bija grūti. Liels paldies Imantam par šo dziesmu!” teic Māra Zālīte.
Iveta Apkalna pēc šīs satikšanās ar Imanta Kalniņa mūziku izteica vienlaicīgi gandarījumu un arī skumjas, ka komponists nav iekļāvis ērģeles savos skaņdarbos: “Es pārliecinājos, ka ērģeles dziesmai “Piena ceļš” iedeva pulsējumu, tādus sirdspukstus, kas vainagojās mierīgā, drošā turpinājumā. Instruments kopā ar Jāņa Porieša trompeti materializējās vadošajā instrumentā, un kopā ar daudzbalsīgo kori tā bija koncerta kulminācija,
tas mums katram bija ceļš uz mājām!”
“Protams, ka tas ir saviļņojoši, redzēt un dzirdēt šos tūkstošus, kas vienlaicīgi izpilda dziesmu,” stāstu par dziesmu “Piena ceļš” noslēdz komponists Imants Kalniņš, “tā sajūta kļūst par zeltu! Zelts ir tradīcija, un mēs visi tajā brīdī! Paldies Mārai!”
Imants Kalniņš filmai "Sprīdītis" uzrakstīja arī citus skaņdarbus, piemēram, dziesmas „Sīkstulis un kalpone”, „Sprīdītis dodas pasaulē”, „Zeltītes dziesma”, „Vecmāmiņas dziesma”, „Meža māte paskaidro sprungulīša spēku” un „Velna dziesmu”, bet tikai „Fināla dziesma” ar nosaukumu "Piena ceļš" turpināja dzīvot koncertos un ieskaņojumos, kā arī 1996. gadā tika iekļauta skaņu filmā "Kino simtgadei".
