«Piparmētru čajs ar medu». Atskats uz tirgusdienu Kārsavā

Mana pirmā asociācija par tirgu ir bļodas turēšana, vecmammai cieši līdzās stāvot, pie upeņu krūma. Man bija jāredz un jājūt omas roku kustības, lai bļoda būtu ērti pa rokai, jo kundēm vajadzēja veselas un nesaspiestas ogas nākamās dienas tirgus reizei. Nu apnicīgs un garlaicīgs darbs, tomēr morāle, ka tirgū visam jābūt labam un vēl labākam palikusi uz visu mūžu.

Arī šodien ir pārliecība, ka tur iegādātais būs labākas kvalitātes, ekoloģiski tīrāks un dabiskāks, vismaz, ja runājam par novadu tirdziņiem.

Šādas pārliecības vadīti, Latvijas Televīzijas projekta “Cytaidi latviskais” Latgales un Rīgas radošie spēki, sākām meklēt rudens tirgus vietas, jo ir zināms, ka tirgusdiena tajā pusē tiek gaidīta, tai gatavojas, un tā tiek iecelta novada godu sarakstā.

Kārsavai par labu ‘’strādāja’’ vairāki argumenti – tajā pusē pēdējos divus gadus nebijām bijuši, konkrētajā tirgusdienā tika prognozēts saulains laiks, un tuvojas Miķeļdiena, kad viss no dārza tiek novākts un var tirgoties. Tā ir arī raidījuma vadītāja mūziķa Arņa Slobožaņina dzimtā puse, un viņš atcerējās, kā no Bozovas ar riteni braucis uz tirgu, un īpašā notikuma sajūtu joprojām tur prātā, un vēl  – 1934. gada augustā pats  Kārlis Ulmanis, apbraucot Latgales pilsētas, bijis Kārsavas tirguslaukumā un uzrunājis pilsētniekus.

Tirgusdiena Kārsavā ir katra mēneša trešajā svētdienā, kad tirgum un tirgošanās baudām tiek nodota visa Telegrāfa iela, tā ir vismaz kilometru gara, un tirgoties drīkst arī pieguļošajās šķērsieliņās. Vietas tiek aizņemtas jau iepriekšējā vakarā, iezīmētas ar stabiņiem vai arī tās vienkārši jau sen ir zināmas regulārajiem tirgotājiem, un “svešie’’ tā vienkārši netiek pie labākajām vietām.

Sestdienas vakarā izbraucām Telegrāfa ielu, redzējām ielas nosaukumam atbilstošus, bet ne tajā nozīmē savilktus striķus starp stabiņiem, pamanījām dažus dusmīgus tirgotājus, kas riktējās uz naktsguļu turpat ielas malā.

Tā bija sestdienas izskaņa, bet sestdien pa dienu apciemojām dažus mājražotājus un zemniekus, kas Kārsavas tirgū savu preci pārdod ierasti. Tikai dažus kilometrus pirms Kārsavas ir Mērdzene, par kuru līdz šim nezināju neko, bet tagad zinu, ka tur aug gardākās rudens avenes un bites z/s ‘Kramiņi” saimniekiem sanes visgardāko medu. Vispirms par avenēm.

“Aveņkalni” nav kalni, bet ir milzīgs aveņu lauks, kurā vietējās nozīmes ceļa malā rudens pusē rosās saimnieki Ruta un Vilnis, un viņu trīs bērni – vecumā no diviem līdz deviņiem gadiem. Man šis skats lika padomāt par sirsnību, ģimeniskumu, savas zemes mīlestību un jauku darbaudzināšanu arī. Divu litru ogu spainīši pildījās ātri, neviens nekurnēja, darbiņš bija saskaņots, vecākais brālis gāja pa priekšu, Ruta ar Vilni katrs savā aveņu rindas pusē un mazākās meitenes savas odziņas lasīja vēderā.

Tāds ir rudens, jāpaspēj ogas nolasīt, aizvest uz tirgu vai sagatavot pircējiem, kas paši piebrauc pie ģimenes, jāskatās prognozes, lai salnas neatnāk, pirms ogas nogatavojušās.

Tad notiek kā itāļu kino, kad lauks tiek dūmots, lai nenosalst vīnogas, Latvijā – avenes. Turpat lauka malā jau piestāj pircēji, kas arī grib ogas. Avenes lielas un sulīgas, tīras un smaržo pēc rudens saules, tās nepaspēj aprast ar situāciju, ka atdalītas no krūma, kad jau Polniju ģimenes mājā tiek fasētas kastītēs, atkal strādā visi, jo rīt tirgusdiena.

“Kramiņu” bites neganās “Aveņkalnos”, jo  bioloģiskajam medum jābūt ievāktam tālu no apdzīvotām vietām, tāpēc 40km attālo dravu nemaz neredzējām, redzējām tikai, kā medus no mucām dzeltenā, lipīgi biezā mēlē salokās burkās, ar etiķeti iegūst konkrētu identitāti un tad jau  gaida savu tējas krūzi vai rudzu maizes šķēli.

Leontīne un Rolands Zeļči jau sen tirgo medu, no uzdāvināta stropiņa sākuši, tagad savu ikdienu bez rūpēm par bitēm nespēj iedomāties. Arī tirgošanās sākusies dabiski, jo Leontīnes vecāki savulaik tirgoties braukuši uz Ļeņingradu (tagad Pēterburgu). Krievu pircējs vienmēr gaidījis labu latviešu mantu, novērtējis mūsu čaklumu, bet Leontīnes vecmāmiņa bijusi dziedātāja Šaļapina istabmeita. Tagad tiek tirgotas arī vaska sveces, divu krāsu medus un eksotisku piparmētru stādi. Arnis teic, ka

viņa repertuārā ir dziesma “Piparmētru čajs ar medu”, ko sola pircēju piesaistīšanai tirgū pie “Kramiņu” produkcijas galda nodziedāt.

Trešā pieturvieta ir Kārsavas pievārtē pie Tamāras Cvetkovas iespaidīgajām siltumnīcām. Ak, tu, tētīt, tik skaisti tomāti – aveņu tomātu šķirnes ar saviem smalkajiem japāņu nosaukumiem tik labi jūtas Tamāras siltumnīcās pašā septembra izskaņā! Kā sarkanas milzu pērles tie slēpjas veselīgo lapu labirintā. Strādājot kopā ar dēlu Raivi, tomātu spaiņi abiem pildās ātri, un mēs ar saviem jautājumiem pat netraucējam ierastajām roku kustībām viegli atrast kārtējo gatavo augli. Tamāras tēva zeme nu siltumnīcām pieblīvēta, un ģimene sezonā raujas nopietni, kā Tamāra saka – “ziemā izgulēsies! “

Tamāras preci vietējie zin un labprāt pērk, rītdienai vairākas kastes arī jau pasūtītas, tomāti tiks lasīti, līdz rudens izslēgs gaismu Cvetkovu siltumnīcās.

Pati tirgus svētdiena atnāk vēsa un miglaina, jau pirms septiņiem no rīta mūsu busiņš Telegrāfa ielu caurbraukt nevar. Operatori Raivo un Uvis ņem savas kameras un nolemjam dalīties divās komandās – vienam operatoram līdzi režisore Zita, otram es, un dodamies katrs uz savu Telegrāfa ielas pusi izpētīt tirgu. Teikšu tā – no galošām līdz krellēm un no izkapts līdz pannai, viss tur ir. Kamēr apjautām kopējo tirgus saturu, Arnis jau atradis vietējo novadpētnieku Nikolaju Ņikuļinu, kurš stāsta, ka Ulmaņlaikos tirgū sortiments bija vēl plašāks – no adatas līdz zirgam, un no nostāstiem esot jāspriež, ka tā laika tirgus tomēr bija simpātiskāks.

Novadpētnieks Nikolajs Ņikuļins

Tas atradās citā vietā, protams, pie baznīcas, zemnieki ar pajūgiem sabrauca, tirgoja gan to, ko dārzos, gan kūtiņās izaudzējuši. Tirgoja turpat no ratiem, ziemā kamanām. Vispār Latgalē tirgošanās notikusi gandrīz pie katras baznīcas, bet Kārsavā liela nozīme bijusi arī dzelzceļam un lielceļam Sanktpēterburga–Varšava, kas tika izbūvēts 1836. gadā. Gadsimtu vēlāk Kārsavu apciemojis Kārlis Ulmanis kopā ar ģenerāli Jāni Balodi, iedzīvotāji sagaidījuši tirgus laukumā ar ovācijām, Ulmanis runājis krieviski un latviski, atsaucies kādam kārsavietim, kurš gribējis ar prezidentu personīgi parunāt, un izmainījis kārtību Kārsavā.

“Svētdiena pieder Dievam, tāpēc jātirgojas citā dienā!” tā Ulmanis.

Ticis pieņemts lēmums tirgu organizēt ceturtdienās, un tā tas bijis līdz karam.

Telegrāfa ielā prezidenta nebija, bet par pilsētas galveno apmeklējuma vietu gan tā todien pārtop.

Tirgus kopiespaidu pabojā apavu, saimniecības preču, dažādu lupatu tirgotāji ar Baltkrievijas, Lietuvas, Polijas precēm, galvenokārt tāpēc, ka nav vienkopus, bet izsvaidīti pa visu garo ielu, tā nepamanīts varēja palikt kāds mājražotājs ar savām smalkmaizītēm, sieru vai adījumiem.

Nepamanīti nepaliek Nagļu zivju pārdevēji, kūpinājumu sajūtam jau 50 metrus no Ringolda un Ineses karpu kastēm. Tur rinda, un arī mēs ķeram pēc makiem.

‘’Te nav nekāda noslēpuma, karpai nav jābūt noslīkušai, bet no ķērāja rokas galu dabūjušai, tad viss ir labi! Vakar vēl peldēja, šodien jūsu galdā!” tā Ringolds.

Karpas kūpinot tiek guldītas uz niedrēm, un tādas ar visām niedrēm, ja pircējs vēlas, tiek saiņotas, treknas un apetītlīgas. Saimnieki stāsta, ka viņu karpām reiz pircējs pakaļ no Valkas braucis, lai pēcpusdienā atdotu dakterim Rīgā. Nu tāds nekaitīgs barters, manuprāt! Un barters ir arī tirgū, palaikam tirgotāji pamainās ar preci vai viens otram ko aizrunā un atstāj, lai tirgusdienas beigās ne tikai ar pilnu maku, bet arī ar kaut ko gardu var braukt mājās.

Tirgus izskaņā ‘’Aveņkalnu’’saimniekus vairs neatrodam, acīmredzot avenes bija atradušas ēdājus, ieraugām arī Tamāras tukšās tomātu kastes, bet Arnis atgādina par solījumus nodziedāt pie ‘Kramiņu”” medus galda. Sanāca tāds Telegrāfa ielas daļas lustīgs kopkorītis un vēl nepārdotās burciņas, nu laikam arī barterā, dabū Arnis un TV komanda.

LTV komanda Kārsavā 2020.gada rudenī

Raidījums par Kārsavas tirgu LTV1 “Cytaidi latviskais. Latgales godi.” – 5. decembrī.

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti