Sadaļas Sadaļas

Dziesmas ceļš. ImKa

“Smilšu rausis", «Menuets», 1996. gads

Dziesmas ceļš. ImKa

«Dziesma dūdieviņam». Nora Bumbiere, 1971. gads

Dziesmas ceļš. ImKa. Dūdieviņš

Pa kluso naktī ierakstīta – leģendas par Imanta Kalniņa «Dziesmu dūdieviņam»

Imanta Kalniņa “Dziesma dūdieviņam” ar Vizmas Belševicas vārdiem gan pati kļuvusi leģendāra, gan stāsti ap to ir leģendu pilni.

“Dziesmas ceļš. ImKa”

Gaidot komponista Imanta Kalniņa 80. jubileju, LTV piedāvā stāstus par vienpadsmit iemīļotām komponista dziesmām. Atmiņās dalās, būtiskus notikumus un leģendas atklāj komponista ģimene, draugi un domubiedri.

Ieraksts pa kluso naktī

“Tas notika Latvijas Radio 1. ierakstu studijā, kad tur štatā esošais Latvijas Radio un TV estrādes, un vieglās mūzikas orķestris ar Uldi Stabulnieku pie klavierēm ierakstīja Kalniņa “Dziesmu dūdieviņam” un to iedziedāja Nora Bumbiere,” stāsta Rīgas skaņu ierakstu studijas direktors Aldis Ermanbriks. “Es zinu, ka tas notika “pa kluso” naktī, un es domāju, ka skaņu režisors, kurš to visu saorganizēja, bija Juris Karlsons, vēlāk komponists, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors. Uzreiz pēc šī ieraksta es dziesmu atskaņoju savā radioraidījumā “Varavīksne”, TV “Varavīksne” bija vēlāk, un es domāju, tas bija 1971. gads.”

“Kas to vairs var atcerēties, pagājuši piecdesmit gadi,” tā šo vēlāk komentē pats Juris Karlsons, “zinu, ka Noru esmu ierakstījis, bet vai “Dūdieviņu” … galvenais taču, ka palicis labs darbs, patiesībā neatkārtojams!”

Pats komponists Noras Bumbieres samtaino, dziļdomīgo, gluži buramdziesmas izpildījumu, ko diktē Vizmas Belševicas teksts, min kā etalonu šai dziesmai. “Es pats 1970.–1971. gadu mijā notis iedevu Norai Bumbierei,” stāsta Imants Kalniņš. “Mani fascinēja Noras balss.

Es biju klāt tajā notikumā, ierakstā Latvijas Radio 1. studijā, un arī man šķiet, ka skaņu režisors bija Juris Karlsons.”

Pirmatskaņojums dzīvajā – “Menueta” izpildījumā

Grupas “Menuets” dalībnieki uzskata, ka dziesmas stāsts ir vēl senāks. Te arī cita leģenda.

Kad 1970. gadā aizliedza Imanta Kalniņa pirmo grupu “2xBBM”, puikas no Jūrmalas Pumpura vidusskolas, ko vēlāk pazīstam kā “Menuetu”, iemācījās visu aizliegto repertuāru. Daudzi no viņiem toreiz mācījās Jūrmalas Mūzikas skolā, un viņu vadītājs toreiz bija Latvijas Televīzijas skaņu režisors Jānis Blūms, kurš, protams, pārzināja norises mūzikā un panāca, ka “Menueta” pirmās dziesmiņas tika atskaņotas arī valsts radio.

Mūziķis Juris Sējāns stāsta: “Imants Kalniņš bija dzirdējis mūs pa radio un uzaicināja pie sevis. Mēs toreiz ar Albertu Bartaševiču aizgājām uz Zvaigžņu ielu, mums ceļi trīcēja, jo mūsu elks mūs aicina pie sevis.

Imants sagaidīja mūs, bijām nobijušies kā apšu lapas, trīcējām, bet saruna iegrozījās ļoti produktīva, un Imants Kalniņš uzticēja mums pirmajiem nospēlēt “Dziesmu dūdieviņam”.

Viņš iedeva notis, un tajā pašā vakarā (mums toreiz bija daudz koncertu skolās, žetonu vakaros) mēs nospēlējām “Dziesmu dūdieviņam”. Mums tā skanēja ļoti roķīgi, noteikti smagāk, kā to pazīstam šodien, jo grupā tolaik bijām seši puiši. Dziesmas metamorfozes notika pēc tam, bet mēs bijām pirmie, kas šo dziesmu atskaņoja!”

Visticamāk, dziesma tajā laikā “Menueta” izpildījumā piedzīvoja tikai dzīvu koncertatskaņojumu, bet pirmais ieraksts ir un paliek ar Noras Bumbieres vārdu 1971. gadā.

Buramdziesma

Vēlāk, 70. gadu sākumā, Jānis Blūms “Menuetam” piesaistīja jauno dziedātāju Ilonu Bāliņu, un te ir vēl kāds stāsts, kas datēts ar 1972. gadu.

“Tā bija nakts, tukša studija, tikai viens prožektors, un man uz ierakstītas “Menueta” fonogrammas bija jādzied “Dziesma dūdieviņam”,” stāsta Ilona Dreģe, tā pati Ilona Bāliņa, kuras elegantajā stāvā un smaidā nekļūdīgi var atpazīt smalko piecpadsmitgadīgo meiteni telefilmas “Viss ir labs, kas labi beidzas” (1972) melnbaltajos kadros. “Biju nobijusies, Jānis Blūms mani atveda uz TV studiju, un bija jāiedzied šī dziesma. Vēlāk filmas ierakstā satiku arī pašu Imantu, bet nekāda saruna mums toreiz nesanāca. Saruna sanāca ļoti daudzus gadus vēlāk, kad es strādāju Saeimā, bet Imants Kalniņš bija deputāts.”

Dziesmas ceļā atzīmējams arī fakts, ka 2018. gadā amerikāņu zinātniskās fantastikas filmā “Prospect” izskanēja dziesmas fragments Ilonas Bāliņas izpildījumā.

Ilonas Bāliņas meitenīgo, ļoti niansēto un seno ierakstu par savu iedvesmas avotu nosauc aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa: “Ilona Bāliņa šo dziesmu dzied ļoti mierīgi un suģestējoši. Tā ir dziesma, ko es lieku Latvijas dziesmu kanonā.

Imants Kalniņš un Vizma Belševica ir radījuši buramdziesmu, tā ir piesaukšanas dziesma.

Vizma Belšvica ir radījusi tekstu ar fonētisku ritmu – “dūdieviņ, dūdieviņ, ūdeņu dūdiniek, sadūdo lietu” – tas ir kods, ko Imants Kalniņš ar savu mūziku ir atvēris! Manuprāt, šī dziesma strādā tādā metafiziskā līmenī. Un varat iedomāties, šeit savās lauku mājās es vienīgo reizi arī esmu redzējusi dūdieviņu jeb tārtiņu, – kur veda viņa ceļi, nezinu, bet viņš te laukus pārstaigāja, tas bija brīnumains mirklis!”

Latvijas Televīzijas arhīvā ir grupas “Cosmos” interpretācija, šo dziesmu, dzied arī Aigars Grāvers, Jānis Stībelis, Andris Ērglis un Goran Gora.

Jānis Holšteins-Upmanis jeb Goran Gora stāsta par savu sadarbību ar Imantu Kalniņu: “Tikai nonākot Imantdienās, es pēkšņi sajutu, ka jūtos tā kā olimpiskajās spēlēs, ka notiek kaut kas ļoti liels un nozīmīgs. Tas ir kā apstiprinājums tam, ka no manis kaut kas ir sanācis. Šajās savās pirmajās Imantdienās dziedāju “Dziesmu dūdieviņam”. Un jau leģendārs ir stāsts par to, ka Imantam pašam ne vienmēr patīk, kā viņa dziesmas interpretē. Pat esot bijis kāds gadījums, kad kāda grupa nospēlēja dziesmu, pēc tam jautā meistaram, kā patika, bet ImKa saka: “Vai tad tā bija mana dziesma…”

Es toreiz eju nost no skatuves, redzu, stāv Imants klasiskajā stilā, sakrustojis rokas, viņš tā paskatās un saka: “Ļoti interesanta manas dziesmas interpretācija!””

Jānis Holšteins-Upmanis atzīstas, ka iepriekš bija dzirdējis tikai Aigara Grāvera izpildījumu, bet, kad reiz izdzirdējis Noras Bumbieres balsi “Dziesmā dūdieviņam”, bijis tik ļoti pārsteigts par skanējumu, ka brīdi domājis, vai nekļūdās, vai tiešām Nora Bumbiere, jo izpildījums tik mūsdienīgs, tik moderns un laicīgs, ka neticami – tas datēts ar 1971. gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt