“Dziesmas ceļš. ImKa”
Gaidot komponista Imanta Kalniņa 80. jubileju, LTV piedāvā stāstus par vienpadsmit iemīļotām komponista dziesmām. Atmiņās dalās, būtiskus notikumus un leģendas atklāj komponista ģimene, draugi un domubiedri.
Sešas dziesmas – sešās stundās
1971. gadā Ferenca Molināra lugu “Lilioms” iestudēja režisors Alfrēds Jaunušans, bet dziesmu tekstus radīja dzejnieks Māris Čaklais. Abi esot apspriedušies, kam uzticēt mūzikas komponēšanu, un izvēle kritusi uz Imantu Kalniņu.
“Es tās dziesmiņas uzrakstīju Liepājā, tās bija sešas dziesmiņas, un es sešu stundu laikā vienu pēc otras uzrakstīju,” stāsta Imants Kalniņš
Aktieris Uldis Dumpis atklāj – Alfrēds Jaunušans ilgi nav varējis izdomāt, kā dziesmas iekļaut izrādē: “Nu, parasti dziesmas ir ainas sākumā vai beigās, bet kaut kā nevarēja tās sadalīt, jo
likās, ka tām jāskan visām kopā, ka tās it kā veido nedalāmu buķeti, ka to nedrīkst jaukt, un mēs visas tās dziesmas nodziedājām izrādes sākumā, visas kopā!”
Vienā elpā uzrakstītās dziesmas tieši tā – kopā nodziedamas – arī palika leģendārajā izrādē.
Uldis Dumpis atceras, ka šīs izrādes iestudēšana kopumā režisoram nedevās rokā: “Divi lieli sastāvi, aizņemta gandrīz visa trupa, un tad vienā brīdī izrāde "aizgāja", un mums ļoti patika to spēlēt. Es vēsturiski esmu un palieku kā pirmais Lilioms, Ģirts Jakovļevs spēlēja otrajā sastāvā, lai arī mēs, protams, kopā mēģinājām. Man jau tā dziedāšana nav diezin kāda, bet kad biju ASV pie latviešu sabiedrības, tad arī vienmēr bija jādzied "Lilioma dziesma".”
Imants Kalniņš izrādes iestudēšanas laikā bieži bijis teātrī. "Viņš gāja uz kafejnīcu parunāties ar aktieriem. Mēs sakām –ienāc zālē, paskaties, kā mēģinām! Viņš atsaucas – lugu esot lasījis, gan jau pirmizrādē redzēs!” stāsta Uldis Dumpis.
Cita radošā dimensija
Māris Čaklais bijis teātra cilvēks, sekojis teātra dzīvei. Viņam arī patikusi draudzība ar aktieriem Uldi Dumpi, Ģirtu Jakovļevu, ar komponistu Imantu Kalniņu.
Dzejnieka dēls Ingmārs Čaklais atklāj:
“Tētim ļoti paveicās, jo sadarbība ar Imantu Kalniņu nozīmēja radoši līdzīgu cilvēku satikšanos.
Viņi abi, viens tekstā, otrs mūzikā nekad saturu un vēstījumu neielika vienā plānā, tur vienmēr bija dziļums un cita dimensija. Nu, ieklausieties "Lilioma" tekstos, ko tik tur mēs nesaklausām…”
“Lilioma dziesma” LTV arhīvā ir viena no visvairāk izpildītajām ImKas dziesmām – solisti, dueti, kori un kopkori, tā skan draiski un laimīgi, sniedzot milzīgu pozitīvo lādiņu un lielu prieka devu, tā kļuvusi par Nacionālā teātra himnu. Uldis Dumpis gan saka, ka štempelis par šo nav likts, bet pilnīgi oficiāli tā visi to uzskatot.
Latvijas Nacionālā teātra aktieri arī neatceras konkrētu datumu, kad tā kļuvusi par himnu, himnas sajūta it kā atnākusi pati caur biežo dziedāšanu, varbūt tas noticis ap 1995. gadu.
“Mans tētis izbaudīja panākumus gan savus, gan citu – par to esmu drošs,” stāsta Ingmārs Čaklais, “viņam bija raksturīgs tāds smīns, viņš bija smīnētājs, un tad, kad Nacionālais teātris dziedāja ‘’Lilioma dziesmu”, viņš vienmēr tā lepni smīnēja, jo bija uzrakstījis vārdus teātra himnai!”
