Ne tikai Latvijas Banka, bet kopumā gan ražotāju, gan patērētāju gaidas pēc cenu kāpuma ir augstākās kopš pandēmijas sākuma – un, kā zināms, jo vairāk kaut ko gaida un daži pat uz to cer, tad neizbēgami tā arī notiek, arī ekonomikā.
Autora ziņas
Sertifikāti, vakcinācija un drošības pasākumi sāpina galvu ne tikai epidemiologiem bet arī darba devējiem. Bez tā, ka jāievēro noteikumi un visiem jābūt drošiem, ir arī atvērts jautājums – kā to visu izdarīt, nepārkāpjot datu aizsardzības nosacījumus?
Tehnoloģiskās lietas, piemēram, kasi, kurā paši sevi apkalpojam, vai skeneri, ar kuru paši saskenējam sava iepirkuma groza saturu, pieņemam labprātāk nekā iepriekš, arī attālināti iepērkamies vairāk. Un pārsteidz divas tendences patērētāju uzvedībā – pircēji retāk izvēlas Latvijas preces un ekoloģiskos produktus.
Rīga ir 35. investoriem un investīcijām pievilcīgākā pilsēta Eiropā, aplēsis uzņēmums "EY". Šo vietu Latvijas galvaspilsēta dala ar Bratislavu, Lodzu, Porto, Marseļu un Viļņu. Bet pati pievilcīgākā vieta Eiropā ir Londona.
Klasiskais melnais vienmēr ir bijis modē, uzņēmējdarbībā jaunā modes krāsa ir zaļā. Globālā sasilšana, piesārņotie okeāni, atkritumu daudzuma pieaugums pasaulē vairs nav tikai problēmas, par kurām uztraucas un strīdas zinātnieki. Ne tikai politiskajā dienaskārtībā, bet arī mūsu ikdienas dzīvē aizvien pārliecinošāk ienāk tādi jēdzieni kā ilgtspēja, otrreizēja pārstrāde, atjaunojamie resursi, dabai draudzīgs dzīvesveids.
Jaunās pašvaldības sākušas darbu jaunās robežās. Administratīvi teritoriālās reformas viens no mērķiem bija samazināt nevienlīdzību starp novadiem. Salīdzinājumā ar Latvijas karti pirms 1. jūlija, jaunais novadu iedalījums to ir mazinājis. Arvien vairāk pašvaldības kļūst pašpietiekamas, liecina Latvijas Universitātes (LU) un “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) veiktā iedzīvotāju uzvedības analīze. Kāda bijusi iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte pirms reformas, kāda tā prognozēta tai stājoties spēkā, un kādas pozitīvas izmaiņas novados ieviesusi Covid-19 pandēmija?
"Finanšu pote" 1,82 miljardu eiro apmērā, ko Latvija saņems no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma, ir desmitā daļa no turpmākajos 7 līdz 8 gados tautsaimniecībai pieejamajiem kopumā apmēram 18 miljardiem eiro. Kā šī nauda tiks ieguldīta, to kopā ar ekspertiem analizē Latvijas Televīzijas Ziņu dienests. Kādi ir gaidāmie ieguvumi, neizmantotās iespējas un būtiskākie riski, kas jāņem vērā, realizējot plānotās ieceres?
Ar pēdējā brīža uzrāvienu raidījuma "Pievienotā vērtība" veidotāju akciju portfeļu sacensībā uzvarētāja laurus plūc ilgtermiņa līderis Jānis Ramāns, bet Rudīte Spakovska – atpaliek vien par pārdesmit centiem.
Iekarot visas pasaules tirgu vai vismaz nelielu siltu nišiņu kādā lielā, bagātā tirgū ārpus Latvijas robežām – šādi un līdzīgi plāni ir daudziem Latvijas uzņēmējiem. Viens no ceļiem – pasaules lielie interneta tirgošanās milži. Piemēram, "Amazon", kur šobrīd par 47,99 dolāriem ASV tirgū var iegādāties grāmatu "Mittens of Latvia", kas latviski izdota kā "Latviešu cimdi". Un tieši ar šo grāmatu sākās uzņēmuma "Senās klēts" ceļš "Amazon" tirdzniecības platformā. Izrādījās, ka latviski izdoto grāmatu pērk visā pasaulē.
Raibs kā lupatdeķis – tā var teikt par karti, ja saliek kopā pašvaldību vēlēšanu rezultātus. Bet daudzus no šiem novadiem turpinās vadīt līdzšinējie vietvaras turētāji. Kuras partijas iekļuva vai neiekļuva domēs tajās pašvaldībās, kur tās startēja, un cik daudz deputātu tām būs, var izpētīt LTV kartēs.
1. maijs šogad bija ne tikai darba svētki. Pēc visai ilgā tapšanas ceļa, spēkā stājās jaunais īres likums. Un tas nozīmē nelielu revolūciju īres tirgū. Eksperti spriež, ka jaunais likums var atdzīvināt īres tirgu Rīgā.
Covid-19 krīze nav atstājusi būtisku iespaidu uz darba tirgu – tāds, no vienas puses, pārsteidzošs secinājums radās Latvijas Bankas rīkotajā ekspertu diskusijā par darba tirgus nākotni pēc pandēmijas. Bet nu no otras puses – šur tur tomēr būtiskais iespaids ir.
Jaunākie dati par Covid-19 izplatību rāda, ka pozitīvi bijuši 6,8 % no vakar veiktajiem testiem - no 5386 testiem inficēšanās atklāta 368 gadījumos, un pirmo reizi kopš novembra beigām nav reģistrēts neviens ar Covid-19 saistīts nāves gadījums. Bet kāda ir situācija dažādos Latvijas novados?
Bruņutransportieru tērauda motortelpas sienas taps Latvijā – tās ražot sācis Ķekavas uzņēmums "EMJ Metāls". Detaļas piegādās Somijas uzņēmumam "Patria", kas auto saliks kopā.
Šīs pašvaldību vēlēšanas iezīmēsies ne tikai ar lielāku konkurenci par vietvaru deputātu amatiem. Šogad, pēc reģionālās reformas, pašvaldības ir lielākas un tas nozīmē – par varu tajās vairāk konkurēs nosacīti "lielās" politiskās partijas.
Prast rīkoties ar naudu, to māca jau skolās, bet līdzīgi kā ar sinusiem, kosinusiem – ne visi šīs iemaņas profesionāli pielieto ikdienā. Vai, piemēram, kādas ir sekas tam, ja sociālismā skolotus cilvēkus iemet atmodas kapitālismā ar visai draņķīgiem likumiem – redzējām 2008. gada krīzē. Valstī tapusi jaunā finanšu pratības stratēģija 2021.–2027.gadam. Ko tā paredz?
Covid-19 ir ne tikai veselības nozares problēma, bet arī pamatīgs ekonomikas grāvējs – vismaz vairākām nozarēm. Attiecīgi uzņēmumiem šobrīd ir īpaši svarīgi sekot, vai tepat aiz stūra jau nedraud maksātnespējas problēmas. Turklāt daudzos Latvijas mazajos un vidējos uzņēmumos pats īpašnieks ir cilvēks-orķestris, kas ne tikai vada ikdienas darbu, bet arī seko līdzi finanšu rādītājiem. Darot visu, brīdinājuma signālus var arī palaist garām.
Finanšu kapitāla tirgus komisija (FKTK) nākusi klajā ar 10 soļu programmu, kā aktivizēt Eiropas līmenī panīkušo Latvijas kapitāla tirgu. Cita starpā tiek rosināts biržā kotēt arī valsts un pašvaldību uzņēmumu akcijas, kur vairāk būtu jāiegulda valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa līdzekļi.
Ir pagājuši trīs mēneši, kopš raidījums "Pievienotā vērtība" uzsāka praktisku eksperimentu – ieguldīšanu Baltijas uzņēmuma akcijās, lai mācītos no savām kļūdām, saprastu, kā un kas tas ir. Un protams, lai noskaidrotu – kuram no abiem – Jānim Ramānam vai Rudītei Spakovskai tas izdosies labāk. Noteikumi vienkārši – katrs atvēl 300 eiro personīgās naudas, lai veidotu savus akciju portfeļus. Abi drīkst pirkt un pārdot Latvijas biržā kotētu uzņēmumu akcijas, bet tomēr, lai interesantāk, Jānis pērk Igaunijas uzņēmumu akcijas, Rudīte – Lietuvas.
Mācīties darot un mesties akciju tirgū, turklāt izstāstot, kā tas ir – pirkt akcijas un sekot līdzi notikumiem biržā, un arī sacensties, kuram tad portfeli izdosies vairāk pieaudzēt (vai vismaz – mazāk zaudēt). Tāds ir raidījuma "Pievienotā vērtība" komandas plāns.
Mēdz teikt - nauda neaug kokos, bet vasaras un rudens sezonā nauda aug Latvijas mežos un ir pieejama ikvienam, kurš vien grib un var to uzlasīt. Runa ir par meža veltēm – sēnēm un ogām. Uzņēmumi, kas iepērk meža veltes, atklāj, ka šogad lasītāju netrūkst, bet cenas ir nedaudz zemākas.
2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.
Jūnijā populārākas partijas statusu saglabāja opozīcijā esošā “Saskaņa”, savukārt lielāko vēlētāju atbalstu gada laikā ieguva Zaļo un Zemnieku savienība, bet premjera partijai “Jaunajai Vienotībai” reitings ir zemākais šogad, liecina partiju reitingi jūnijā.
Šā gada aprīlis bijis Covid-19 krīzes drūmākais mēnesis – arī ekonomikā. To apliecina jaunākie dati par Latvijas rūpniecību.
Latvijā sabremzējās jaundibināto uzņēmumu skaits, un tas bija vērojams īpaši aprīlī, atzīst “Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa. Iepriekš vidēji dienā tika reģistrēti 35-40 jauni uzņēmumi, tad šā gada marta beigās, aprīli dienā vairs tika dibināti tikai aptuveni 25 uzņēmumi. Bet labā ziņa ir tā, ka šī tendence nav saglabājusies ilgtermiņā.
Līdz šīs dienas pēcpusdienai dīkstāves pabalsti izmaksāti gandrīz 28 tūkstošiem darbinieku, un kopumā strādājošie, kuru uzņēmumi Covid-19 dēļ samazinājuši vai neturpina darbu, saņēmuši 8,8 miljonus eiro. Taču Covid-19 mainījis arī iedzīvotāju patēriņa ieradumus. Nelielu ieskatu var gūt no anonimizētiem datiem par banku kontiem.
Pieprasījums pēc automašīnām Covid-19 krīzes laikā ir samazinājies. Bankas arī ir ļoti kūtras kredītu došanā. Vienlaikus auto tirgotāji sāk nodarboties arī ar attālinātu automašīnu tirdzniecību.
2020. gada martā, salīdzinot ar 2019. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 0,9 % un pakalpojumiem – par 2,7%.
Kādas ilgtermiņa sekas Covid-19 krīze varētu atstāt uz uzņēmumiem? Pirmais ir samērā acīmredzams – darbs, iepirkšanās, saziņa attālināti. Bet kopumā tas var mainīt paradumus un arī ļaut izmantot krīzes dotās iespējas.
“Pirmā mūsu reakcija bija – mēs nolēmām vieni no pirmajiem aizvērt veikalus, jo jutām, ka pieprasījums pēc galda spēlēm - kas nav griķi vai tualetes papīrs -, būtiski pieauga un [veikalā] pieauga cilvēku apjoms,” Latvijas Radio stāstīja “Brain Games publishing” vadītājs Egils Grasmanis.
Ar koronavīrusu Covid-19 saslimušais Oskars Cukmačs no lidostas uz mājām laukos pie Rēzeknes devies ar sabiedrisko transportu. Lai gan tobrīd viņš nezināja par inficēšanos, tagad pauž nožēlu par to.
Hakatonā, kur meklēja veidus, kā cīnīties ar Covid-19, uzvarēja komanda, kas piedāvāja ražot sejas vairogus. Un šis ir stāsts par preci, kuras ātras saražošanas iespējas izdomāja vien pirms pāris dienām, bet potenciālie lietotāji – mediķi, veikalu apkalpojošais personāls un ikviens, kurš šajā laikā turpina darbu, grib saņemt jau šodien.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
