"Šobrīd 25% [aptaujāto], saka, ka viņi pārsvarā iegādājas vai cenšas iegādāties Latvijā ražotas preces. Piecu gadu laikā tas ir samazinājums par 7%. Respektīvi, būtiski mazāk cilvēku saka, ka viņi cenšas izvēlēties Latvijas preci, ka viņi pievērš uzmanību produkta ražošanas valstij tādā izpratnē, ka ir jāpērk savējais," to pētījumā atklājis Arnis Kaktiņš no SKDS.
Retāk nekā pirms pieciem gadiem arī izmēģinām jaunumus.
"Un arī izskatās, ka šīs bio, eko lietas lēnām, pamazām iet ārā no modes. (..)
Pirms pieciem gadiem par 5% punktiem vairāk [pircēju] teica, ka pārsvarā izvēlas [vietējo], [tam] pievērš uzmanību, tas ir ļoti svarīgi. Šobrīd tas ir sarucis vairs tikai līdz aptuveni 7%–8% no visiem iedzīvotājiem," atzina Kaktiņš.
Arī lielveikalu tīklā "Maxima" šī tendence manīta, atzina uzņēmuma Biznesa analītikas nodaļas vadītāja Jeļēna Popjonoka: "Ja iepriekš redzējām, ka pieprasījums pēc bio un ekoloģiskās pārtikas aug, tad pēdējā gada laikā redzam sarukumu par 7%".
Bet kritums nav pilnīgi visai ekoloģiskās pārtikas kategorijai.
"Atsevišķās kategorijās [pieprasījums] aug. Piemēram, ekoloģiskās garšvielas kļūst vairāk pieprasītas, un arī ekoloģiskie dārzeņi vairāk tiek pirkti pēdējā gada laikā."
Kādēļ šādas izmaiņas? Pagaidām visi plāta rokas. Kad jautā draugu un paziņu lokā, daži teica – vienkārši ir mazāk naudas, ko tērēt pārtikai. Citi atkal sacīja – ir citas prioritātes iepērkoties.
Interesanti, kā tas ietekmēs ar bioloģiskās un ekoloģiskās pārtikas ražošanu saistīto uzņēmējdarbību. Jo tas, ka pieprasījums pēc šīs grupas produktiem aug, brīžiem jau bija mantra, kuru neviens neuzdrošinājās apšaubīt. Iespējams, kritums ir tāda maza pandēmijas radīta anomālija un jau drīz viss bioloģiskajā un eko pārtikā atgriezīsies ierastajās pieauguma sliedēs.
