Palēnām arī automašīnas sāk tirgot tiešsaistē

Pieprasījums pēc automašīnām Covid-19 krīzes laikā ir samazinājies. Bankas arī ir ļoti kūtras kredītu došanā. Vienlaikus auto tirgotāji sāk nodarboties arī ar attālinātu automašīnu tirdzniecību.

ĪSUMĀ:

  • Covid-19 krīzes laikā mazinājies pieprasījums pēc automašīnu iegādes.
  • Vienlaikus cilvēki iegādājas auto, jo tas šķiet drošāk par sabiedrisko transportu.
  • Audzis arī pieprasījums pēc atsevišķiem komerctransporta segmentiem.
  • Bankas neizsniedz pietiekami daudz kredītu.
  • Auto tirgotāji gan zina, ka bija apstājusies automašīnu ražošana, kas nozīmē, ka tirgū tik daudz jaunu auto nebūs.
  • Auto tirdzniecība kļūst virtuāla un attālināta.

Auto nav pirmās nepieciešamības prece

"Te ikviens politiķis, ekonomists, finansists vai guru ir bezjēdzīgs. Tante ar kristāla bumbu varbūt pat trāpīs labāk. Ar to gribu teikt, ka neviens nevar paredzēt, kurš no scenārijiem izpildīsies galā," par nākotni sacīja Andris Kulbergs, Auto asociācijas prezidents. Bet par nozares tagadni dažas lietas ir skaidrākas. Pirmkārt, pieprasījums ir krities. 

"Cilvēki ļoti ieraujas sevī, nostrādā aizsardzības mehānisms, katrs domā par saviem resursiem, aktīviem, savu ādu. Tas nozīmē, ka lietas, kas nav pirmās nepieciešamības, var tikt atliktas, un cilvēki to arī dara. Auto, tāpat kā nekustamais īpašums, ir viena no ekskluzīvām lietām, no kuras uz kādu laiku var atteikties," sacīja Kulbergs.

Par apjomu kritumu asociācijas vadītājam piekrīt arī nozares uzņēmumu pārstāvji. Piemēram, Edgars Cērps, akciju sabiedrības "Longo Latvia" valdes priekšsēdētājs, kopējo intereses kritumu raksturo ar piemēru no kaimiņiem:

"Piemēram, Lietuvā ir statistika, un tirgi ir salīdzināmi. Viens no portāliem "autopluss" - viņu skatījumu skaits krities par 30%."

Un kritums par trešdaļu ir tikai interesei par auto. Darījumu pusē tas ir vēl iespaidīgāks. 

"Latvijā, pēc maniem datiem, jaunu auto kritums ir praktiski 90 - 95%, lietotu auto tirgū kritums ir 65 - 70%," pastāstīja Cērps.

Otrkārt, interese par auto iegādi gan ir saglabājusies. Bīstoties no inficēšanās ar Covid-19, daudzi izvēlas privāto auto. Bet savā izvēlē cilvēki ir ļoti piesardzīgi, jo pircējiem vēl visai spilgtā atmiņā ir 2008. gada finanšu krīze un tās sekas. 

Treškārt - audzis pieprasījums pēc atsevišķiem komerctransporta segmentiem. To saskatījis auto tirgošanas uzņēmums "Norde", un, kā skaidro tā līdzīpašnieks Dainis Bremze, interese ir tieši par uzņēmumu vidū populārām markām, piemēram "Renault". 

"Tie, kam ir veikalu ķēdes, vai gaļas, zivju, dārzeņu, jebkādi piegādātāji - tiem varbūt samazinās eksports. Preces ir vairāk iespēju piegādāt Latvijā, un viņi, attīstot Latvijas tirgu, iegādājas šo transportu," stāstīja Bremze. 

Viena no būtiskākajām problēmām gan lietotu, gan jaunu auto tirgū - banku attieksme. Kā skaidroja Andris Kulbergs, jau pirms Covid-19 krīzes bankas bijušas visai skopas ar kredītu izsniegšanu 

"Bankas bija un ir ieslēgušas ļoti drastisku filtrācijas režīmu, kur pēc valsts uzdevuma - ''Moneywal'', terorisma apkarošana, pelēkās naudas apkarošanas plāni - uzlikti daudzie filtri. Tiem izkrīt cauri tikai kristāldzidri klienti," stāstīja Kulbergs.

Bet tagad situācija kļuvusi vēl sliktāka, un, pēc viņa novērojumiem, bankas pat atrunājot klientus no kredītu ņemšanas. Līdzīgu situāciju saredz Dainis Bremze. 

"Šobrīd bankas un līzinga kompānijas nevis iedziļinās un krīzes laikā nāk pretī, bet iedala cilvēkus pa kategorijām - ā, tu tūrisms vai ēdināšana, tam bizness apstājies…

Mēs esam redzējuši atteikumus, kur divus mēnešus atpakaļ cilvēki līzingu būtu mierīgi nokārtojuši," sacīja Bremze.

Automašīnu tirgus nākotne

Pašiem uzņēmumiem jāsaprot - ko darīt ar krājumiem. Pavasaris auto tirgū ir pļaujas laiks, kad pircēju ir visvairāk. Un tam gatavojoties, uzņēmumos ir izveidoti mašīnu krājumi. Bet pircēju interese šogad - stipri zemāka… 

"Kur ir problēma? Šobrīd auto krājumi ir lielāki, nekā vajadzētu būt. Un tirgotājiem tie krājumi maksā, jo tā ir bankas nauda. Teorētiski vajadzētu no krājumiem atbrīvoties. Bet ir otra dilemma - ir aizvērušās rūpnīcas ciet. Uz mēnesi, diviem. Bet tas ir cikls, un pēc kvartāla nebūs iespējams iegūt mašīnas. Nebūs piedāvājuma, jo ražotāji vienkārši bija dīkstāvē. Ražotāji, komponenšu ražotāji, loģistikas ķēdes - tur, ja izslēdz, pēc tam ir grūti iedarbināt. Pārrāvums var radīt deficītu. Nevar izprast - šobrīd risināt krājumu problēmu vai paturēt, lai būtu, ko tirgot vēlāk," norādīja Kulbergs.

Tam, ka automašīnu krājumi Latvijā tik drīz nepapildināsies, piekrīt arī Edgars Cērps no "Longo Latvia". Aprēķins esot vienkāršs - vidēji gadā Latvijā pārdod ap 140 tūkstoš auto. No tiem - 120 tūkstoš lietotas, 20 tūkstošus jaunas.   

"No lietotām mašīnām apmēram puse ir iekšējais tirgus - kāds nopirka jaunu auto un pārdod veco tālāk. Un puse ir importēti lietoti auto. Imports ir pilnībā apstājies - gan jaunām, gan lietotām mašīnām. Latvijas tirgū cilvēki nepērk tik daudz auto, lai tiem, kas grib nopirkt lietotu auto, būtu ko piedāvāt. Piedāvājums tirgū ir stipri nokrities.

Tas, kas tagad ir tirgū, arī paliks. Bet, pat ja tirgus krītas, tik un tā pirks jaunas mašīnas," norādīja Cērps.

Vai jau iezīmējas, kuras izmaiņas auto tirdzniecībā saglabāsies arī pēc krīzes beigām? Protams - un šeit pārsteiguma moments izpaliks. Arī auto tirdzniecība kļūst virtuāla un attālināta. "Longo Latvia", piemēram, sācis pārdot lietotas automašīnas attālināti.

"Mēs esam pārdevuši vairāk par 10 auto tiešsaistē. Cilvēks, pat neredzot automašīnu, to ir iegādājies no mums. Mēs atvedām pie mājām un atstājām. Tas ir grandiozi, un to varēja izdarīt,  pateicoties reputācijai, ka cilvēki noticēja, ka ar auto viss ir kārtībā. Mēs labi nokomunicējām, arī ar videozvanu," stāstīja uzņēmuma vadītājs Edgars Cērps

Bet jauno auto segmentā - tieši dienā, kad Latvijas Radio runāja ar Daini Bremzi no "Nordes", viņiem bija tik tikko beigusies virtuālā auto izstāde, kurā "Facebook" tiešraidē prezentēja jaunos modeļus. Esot labi izdevies, atzina Bremze. 

"Šī krīze paātrināja daudzkārtīgi lēmumu pieņemšanu, ātrāk attīstīt virtuālos risinājumus. Jo nav jau citu variantu. Ja uzņēmums šajā virzienā neattīstās, bizness bremzējas un stāv, tad nekas nebūs. Šim uzņēmumam lielo perspektīvu neredzu. Faktiski šobrīd virtuālajā vidē strādājam nevis šodienai, bet mēs strādājam rītdienai un parītdienai," stāstīja Bremze.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti