Panorāma

Panorāma

Panorāma

Covid-19 dēļ gatavojas vērienīgiem iepirkumiem

Pieaug tikai tēriņi pārtikai un būvniecības precēm

«Swedbank» pētījums: Tēriņi pieaug tikai pārtikai un būvniecības precēm

Līdz šīs dienas pēcpusdienai dīkstāves pabalsti izmaksāti gandrīz 28 tūkstošiem darbinieku, un kopumā strādājošie, kuru uzņēmumi Covid-19 dēļ samazinājuši vai neturpina darbu, saņēmuši 8,8 miljonus eiro. Taču Covid-19 mainījis arī iedzīvotāju patēriņa ieradumus. Nelielu ieskatu var gūt no anonimizētiem datiem par banku kontiem.

“Swedbank” – banka ar lielāko privātpersonu klientu skaitu Latvijā – apkopojusi datus par klientu kopējiem tēriņiem. Tie ir gan karšu darījumi, gan bankomātos izņemtās naudas apjomi. Skaidri iezīmējas – nedēļā, kad tika izsludināts ārkārtējais stāvoklis, ir 11% pieaugums salīdzinājumā ar šo pašu nedēļu pirms gada.  Cilvēki steidza iepirkties un, visticamāk, veidot krājumus. Bet pēc tam – krietns patēriņa kritums. 

Dati pierāda arī to, ka iedzīvotāji cenšas mazāk lietot skaidru naudu. Karšu pirkumi ir samazinājušies par 14%, bet bankomātos skaidra nauda izņemta par 20% mazāk. 

Vissliktākā situācija arī pēc Latvijas patērētāju veiktajiem pirkumiem ir viesnīcām un avio lidojumiem. Šīm nozarēm ir ne tikai pats dziļākais kritums – mīnus 93%, ja salīdzina ar šo pašu nedēļu pirms gada, bet arī kritums, kas sākās agrāk nekā citām nozarēm. Tas notika gandrīz vienlaikus ar Ārlietu ministrijas izsludināto brīdinājumu par ceļojumiem uz Lombardijas reģionu Itālijā. 

Kritums par vairāk nekā pusi ir gan ēdināšanai, gan apģērbam, šīm kategorijām attiecīgi pēdējā nedēļā, par kuru pieejami dati, samazinoties par 57% un 56%. 

Kritums ir arī tēriņiem transportam un skaistumkopšanai. To, ka mazāk tērējam transportam, nosaka ne tikai darbs no mājām vai atteikšanās no dažādiem izklaides braucieniem. Lētāka kļuvusi arī nafta un tai līdzi – degviela. Tādējādi kopumā ir mazāki tēriņi. 

Ir gan divas patēriņa kategorijas, kurās ir pieaugums. Mērens kāpums ir būvniecības un mājas interjera precēm, bet ievērojams – pārtikai, kur pārnākusi arī daļa no tās naudas, ko iepriekš tērēja, piemēram, lai ēstu restorānos un kafejnīcās. 

“Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece stāstīja, ka izmaiņas patēriņā ir atkarīgas no tā, kā Covid-19 izplatīsies – vai būs viens vai vairāki viļņi.

“Ja tiekam galā šajā vilnī, tad dziļākam kritumam nav pamata. Ja ir vairāki viļņi, kas ir ļoti ticams scenārijs, iespējams, būs jāsadzīvo pat vairāk nekā gadu. Un tādā gadījumā tas ir saistīts ar iedzīvotāju ienākumu līmeni. Zaudējot darbu vai samazinoties tā apjomam, rūk arī ienākumu līmenis. Un ir jādomā, kā mainīt patēriņu, no kā atteikties, ne tikai tāpēc, ka ir ierobežojumi un mēs nevaram tērēt, bet tāpēc, ka tās naudas ir mazāk. Šeit arī atkarīgs no valdības pasākumiem. Ienākumi kritīsies jebkurā gadījumā, jo pabalsti neaizstāj algu. Bet jautājums ir, cik mēs droši jutīsimies turpmākajos mēnešos un pielāgosim savus izdevumus,” stāstīja Buceniece.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti