Salaspils 1. vidusskolā ar Covid-19 saslimuši divi skolēni. Pašizolācija noteikta 23 skolēniem un 11 pedagogiem. Pirmais no saslimušajiem skolēniem bija atgriezies no sporta nometnes Spānijā.
Autora ziņas
Dezinfekcijas līdzekļu ražotāji palielina jaudas un atzīst, ka prioritāte ir publiskais sektors – mediķi, policija, bērnudārzi. Tomēr dezinfekcijas līdzekļi palikšot arī pircējiem. Un viņi ir gatavi gaidīt garās rindās, lai tiktu pie dezinfekcijas līdzekļiem. Viena no tādām ir pie uzņēmuma “Spodrība” firmas veikala Dobelē.
Viens no drošības ieteikumiem saistībā ar "Covid-19" izplatību ir iespēju robežās strādāt no mājām - gan lai neinficētos pats, gan lai neinficētu citus. Ir nozares, piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) joma, kur attālinātais darbs ir nevis krīzes risinājums, bet ikdiena. Atsevišķiem darbiniekiem darbs no mājām vairo produktivitāti, kā arī var padarīt vieglāku viņu ikdienu.
Kā 2. pensiju līmeņa mantošana vai atstāšana valstij ietekmēs apgādnieka zaudējuma pensiju?
Martā darbu pārtrauks sešas pirms 10 gadiem krīzes laikā atvērtās silta ēdiena dalīšanas vietas Rīgā. Līdz šim tajās, izmantojot personalizēto etalonu, trūcīgie un maznodrošinātie varēja saņemt siltu maltīti, bet nu Rīgas pašvaldība piedāvās citus palīdzības veidus.
Preiļos pēc pašvaldību reformas izteiktus ieguvējus nav ko meklēt – ja balstās uz iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu datiem, iegūst saskaldītu pašvaldības domi un daudzus jo daudzus politiskos spēkus, kas paliek aiz borta.
Bija gandrīz 281, paliks 151 pašvaldību deputāts. Tāds pagaidām ir plāns, ko novadu reforma piedāvā Latgales pašvaldībām. Procentos izteikts, tas ir 46 % samazinājums.
Kopējais deputātu vietu skaits Kurzemē līdz ar novadu reformu varētu sarukt no 250 līdz 118 jeb par 53%.
Ļoti sadrumstalota pašvaldības dome – tādu rezultātu reformas rezultātā potenciāli topošajam Talsu novadam sola iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu rezultāti. Protams, ja vēlētāju izvēles nemainītos.
Vairāk politisko spēku paliek aiz borta, nekā tiek iekšā – tādu nākotni pēc reformas var iezīmēt jaunajam Piejūras novadam.
Daudzi politiskie spēki paliek aiz borta un nepārvar 5% barjeru – to rāda aplēse, pieņemot, ka jaunajos novados iedzīvotāji balsotu tāpat kā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās.
Apvienošanās ies secen, bet deputātu skaits varētu pieaugt – tāda ir situācija Liepājas pilsētā, reģionālo reformu gaidot.
Deputātu vietas katram politiskajam spēkam, vairākums nevienam – to Saldus novadam sola iepriekšējo vēlēšanu dati, ja tos attiecina uz novadu pēc reformas.
5% barjeru pārvar visi, “Latvijai un Ventspilij” iegūst par vienu mandātu vairāk un vairākumu novadā – tāda varētu būt situācija Ventspils novadā pēc reģionālās reformas, ja iedzīvotāji balsotu tāpat kā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Zemgalē deputātu skaits varētu samazināties no 342 līdz 118 jeb par 65,5%.
Starp nacionālā līmeņa partijām Tukuma novadā pēc reformas, ja balstās uz iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, ielauzties ar četriem mandātiem izdodas “Tukuma pilsētai un novadam”.
Pēc novadu reformas jaunajās pašvaldībās saruks deputātu skaits, aplēses par mandātu sadalījumu Aizkrauklē liecina - ja lielākais deputātu skaits vienam politiskajam spēkam ir tikai 5 no 19, tad ir skaidrs, ka vienoties un sadalīt varu novadā varētu būt visai grūti.
Ja 19 vietas pēcreformas pašvaldībā sadala 7 saraksti, tad koalīcijas veidošana varētu kļūt visai aizraujoša – šādu situāciju var modelēt jaunajā Jēkabpils novadā.
Septiņi mandāti Zaļo un zemnieku savienībai un vēl trīs tās sastāvā ietilpstošajai Latvijas Zemnieku savienībai – tādu situāciju aplēses sola pēc reformas Jelgavā, ja par pamatu ņem iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu datus.
Pēc reģionālās reformas iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu rezultāti labāko pozīciju jaunajā Bauskas novadā sola Nacionālajai apvienībai, lai gan konkurenti nekur tālu neatpaliek.
Dobeles novads pēc novadu reformas ir viena no retajām pašvaldībām, kur reformas rezultātā nebūs partiju, kas paliks aiz 5% barjeras.
Pēc novadu reformas sešos Pierīgas novados ievēlamo deputātu skaits saruks no 197 līdz 106 jeb par 46%.
Līdz ar plānoto administratīvi teritoriālo reformu Vidzemē mandātu skaits varētu sarukt no 469 uz 178 jeb par 62,5 %.
Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) publiskoto plānu pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām varētu pazust vairāk nekā puse pašvaldību deputātu vietu. Eksperti brīdina, ka reforma veicinās partiju spēka centralizāciju.
Astoņi politiskie spēki dala 19 pieejamās deputātu vietas – un rezultāts ir likumsakarīgs – vairākuma nav nevienam, bet potenciālā koalīcija – raiba kā dzeņa vēders.
Pie deputāta vietas tiks visi, kas iepriekš. Tiesa, dažiem, kopējam deputātu skaitam samazinoties no 32 līdz 19, iegūto vietu skaits saruks. Tāda ir situācija jaunajā Mārupes novadā, piemērojot iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu datus.
Reģionālajā reformā plānotajā Ulbrokas novadā, ja piemēro iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu rezultātus, īsti uzvarētāju nav. Lielāko mandātu skaitu – piecus no 19 kopā – iegūst Latvijas Zemnieku savienība.
Piemērojot iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu datus plānotajiem novadiem, Ķekavā deputātu mandātus iegūtu septiņi dažādi politiskie spēki. Vairākuma nebūtu nevienam.
Divus no Pierīgas novadiem – Olaini un Salaspili – nav plānots apvienot ar kādu citu pašvaldību. Bet tas nenozīmē, ka šos novadus reforma neskars. Šeit samazināsies deputātu skaits.
Vidzemē divas pašvaldības paliek esošajās robežās – Gulbenes un Alūksnes novadi. Tomēr Gulbenē līdz ar reformu pašvaldības deputātu skaits samazināsies.
Pēc reģionālās reformas Smiltenē notikumu attīstību izšķirs tas, vai vietējie politiskie spēki spēs apvienoties, vai arī viņu vēlētāji savas balsis atdos kādai no lielākajām partijām.
Lai izveidotu koalīciju, Limbažos pēc novadu reformas vajadzēs vismaz trīs partijas. Vismaz tā var secināt, attiecinot iepriekšējo vēlēšanu datus uz novadu reformas plānotajām teritorijām.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
