Lieldienu pēcgarša, 1. aprīlis, smēķēšana un citas medicīniskas kolīzijas – tas viss iekļaujas nedēļas aktualitātēs un ir tvītotāju apspriestākie notikumi sociālajā tīklā "Twitter".
Autora ziņas
Pēc terora aktiem Briseles lidostā un metro skaļākas kļuvušas diskusijas par drošību Eiropā un kā to panākt. Tajā skaitā – kā padarīt drošākas Eiropas lidostas.
Vēl sākts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā, bioloģiskās lauksaimniecības regulējums šobrīd ir iestrēdzis. Diskusijas, kas varētu atsākties otrdien, 22.martā, ir smagas, bet tikmēr Eiropā pieprasījums pēc bioloģisko lauksaimnieku ražotā aug straujāk nekā piedāvājums.
Rīgas domes pilsētas attīstības komitejā deputāti 21. martā lems par vairāku projektu anulēšanu un finansējuma piešķiršanu citiem projektiem. Piemēram, paredzēts atteikties no ģeoradara iegādes, jo tas šobrīd neesot prioritāte. Vairāk nekā 400 tūkstoši eiro no Rīgas infrastruktūras attīstības līdzekļiem paredzēti vairākiem projektiem
Šī nedēļa bijusi darbīga – ne tikai gaidīts pavasaris un pavadīta it kā liekā 29.februāra diena, bet arī veidots Valsts ieņēmumu dienesta melnais saraksts un bez licences palikusi kāda banka, un par to visu cilvēki arī sprieda tviterī.
Bezdarbs ir viena no nopietnākajām problēmām Eiropā – bez darba šobrīd ir apmēram 20 miljoni eiropiešu. Tajā pašā laikā darbaspēka mobilitāte Eiropā ir zema. Atvieglojot darba meklēšanu aiz savas valsts robežām, Eiropas Parlaments (EP) cer nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu: gan mazināt bezdarbu, gan palīdzēt uzņēmējiem atrast labākos darbiniekus.
Šajā nedēļā iekrita viens visai pretrunīgs datums – 23. februāris. Dažu acīs – Vīriešu diena, citu – Padomju armijas svētki. Pirmajiem tviterī bija iespēja izmantot dažnedažādos īpašos piedāvājumus un iepriecināt savus vīriešus ar, piemēram, peintbola spēli, otrajiem – iespēja kritizēt pirmos.
Rezistentas infekcijas, kuru ārstēšanā antibiotikas nepalīdz, ir viens no lielākajiem riskiem mūsdienu pasaulē. Rezistenci veicina ne tikai cilvēki, kas pārāk daudz vai nepareizi lieto antibiotikas, bet arī lauksaimniecība, kur antibiotikas bieži lieto plašai profilaksei. Tomēr lauksaimniekiem jārēķinās, ka jau pēc pāris gadiem antibiotiku lietošana lopkopībā varētu tikt ierobežota.
No 1. februāra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pārņem Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) funkcijas un tiesības.
Aizejošajā nedēļā vienam valdībveidošanas jaunumam izdevās uzšķilt jaunrades dzirksti mikroblogošanas plašumos. Otrs aktuālais temats - pēkšņais atkusnis.
Eiropas infrastruktūra, šķiet, ir viegls mērķis kiberuzbrukumiem, jo katra valsts sarga sevi pati un nav kopējas stratēģijas. Tajā pašā laikā noziedzniekiem pārrobežu sadarbība ir ikdiena. Lai šo problēmu risinātu, tapusi Kiberdrošības direktīva.
Beidzoties 2015. gadam, beigsies arī Eiropas gads attīstībai, kas būs pēdējais Eiropas Savienības (ES) tematiskais gads, jo nākamo gadu izlemts neveltīt vardarbības pret sievietēm apkarošanai, kā bija plānots sākotnēji.
Šī nav revolūcija, šī ir modernizēšana – tā par izmaiņām Eiropas preču zīmju sistēmā teic ziņotāja Cecīlija Vilkstroma, Eiropas Parlamenta deputāte no Zviedrijas. Tomēr modernizācija nes līdzi vairākas izmaiņas Eiropas preču zīmju aizsardzības sistēmā – reģistrācija solās būt lētāka, uzņēmumiem būs iespēja reģistrēt skaņas un smaržas kā preču zīmes, un plānots, ka likumu izmaiņas ļaus labāk apkarot viltojumus.
Rakstīt uz sienām nav tikai mūsdienu kaite – savu ikdienu uz klintīm gravējuši un kaluši arī pirms tūkstošiem gadu dzīvojošie cilvēki. Azerbaidžānā šādiem gravējumiem – petroglifiem - veltīts vesels muzejs. Turklāt to iekārtojuši Latvijas uzņēmēji „DD Studio”, kas pie iespējas iekārtot Gobustānas muzeju tikuši, uzvarot plašā konkursā.
Trešdaļai iedzīvotāju ar invaliditāti Eiropā ir nabadzības un sociālās neiekļaušanas risks, un šis rādītājs ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Daļa problēmu cilvēkiem ar invaliditāti rodas tieši vides pieejamības dēļ, un tieši šo problēmu risināt mēģinās, nosakot vienus vides pieejamības noteikumus precēm un pakalpojumiem visā Eiropas Savienībā.
Vai jums kādreiz ir gadījies, ka šķietami vienkārša situācija gluži kā sniegapika, veļoties no kalna, kļūst nevaldāma un dramatiska? Daudziem tvitera lietotājiem šāda iespēja radās pirms dažām dienām un par to – tviterapskata sākumā, pirms pievēršamies tādām jau tradicionālām tēmām kā "airBaltic" un politiķi vai sirdi sildošākiem jautājumiem par to, kā valsts svētkus svinēja vīterotāji.
..kad gulbji aizlaižas, /Tad trešā dienā snigs. Bet grūtākās mums būs šīs dienas trīs / Bez sniega un bez gulbjiem debesīs.
— Alina Kozlovska (@AKozlovska) November 2, 2015
Pirmdien, 19.oktobrī, Vācijas pilsētā Bonnā sākas pēdējā sarunu kārta pirms ANO Parīzes klimata konferences. Sarunu mērķis ir sagatavot globālās vienošanās projektu par siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu. Šo projektu apstiprinātu Parīzes klimata konferencē šā gada nogalē, bet pirms tam par Eiropas Savienības un valstu pozīciju sprieda Eiroparlamentā.
Klāt ir ne tikai aukstums, bet arī arvien jaunas idejas un notikumi, par kuriem sociālo tīklu lietotājiem ir, ko teikt.
Ieviešot reģionālo reformu, kas samazinātu pašvaldību skaitu vai arī liktu pašvaldībām sadarboties ciešāk, samazināsies izdevumi pašvaldību pārvaldīšanai, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Kaspars Gerhards.
Prognozes liecina, ka nākošo 10 gadu laikā pasaulē pieprasījums pēc pārtikas augs par 60 %. Kā nākotnē pabarot izsalkušos un kā nodrošināt, lai Eiropas Savienībā nokļuvušie pārtikas jauninājumi nekaitētu iedzīvotāju veselībai? Par to galvas lauza gan politiķi, gan pavāri.
Jau šoruden Jelgavas iedzīvotāji varētu tikt pie jauna parka - plānots, ka tajā sadzīvotu gan pilsētnieku vajadzības, gan zinātnieku intereses.
Ja tviterapskatam šonedēļ būtu jāizvēlās moto, tad tas laikam būtu “Kā sauc, tā atskan”. Ūjināja krietna daļa tvitera lietotāju, paužot attieksmi un trinot mēles ap “Vienotības” līderes Solvitas Āboltiņas rīcību pensionāru piketa pie Saeimas laikā.
Magoņa bēgšanas detaļas, Imantas pedofīls un lidošana dzērumā – šīs un vēl daudzas citas lietas nodarbinājušas tvitera lietotāju prātus.
Pēc tam, kad Horvātija pēc noklausīšanās skandāla nolēma izstāties no starptautiskās šķīrējtiesas, nav skaidrs, kā risināt robežstrīdu starp Horvātiju un Slovēniju – valstis jau gandrīz 20 gadus nespēj vienoties, kurai pieder aptuveni 13 kvadrātkilometru liela jūras piekrastes teritorija, kas dod iespēju pretendēt uz ievērojamu daļu Adrijas jūras.
Trešdien Horvātijas parlaments lems par izstāšanos no šķīrējtiesas, kura jau vairākus gadus mēģina atrisināt robežstrīdu starp Horvātiju un Slovēniju. Valstis strīdas par mazapdzīvotu teritoriju Piranas līča krastā, un savulaik šis strīds bija nopietns šķērslis Horvātijas ceļā uz Eiropas Savienību (ES).
Pat jūlija beigās, kad šķiet - visiem būtu jadodas baudīt skopo Latvijas vasaru, tviteris neapklust.
Mēdz teikt, ka ar labiem nodomiem bruģēts ceļš uz elli. Tā gandrīz sanāca Eiropas Parlamenta deputātei no Vācijas Pirātu partijas Jūlijai Rēdai un viņas lolotajai autortiesību reformai Eiropas Savienībā. Deputāte ziņojumā par autortiesībām piedāvāja visā Eiropā ieviest tā dēvēto panorāmas brīvību jeb tiesības fotografēt un filmēt publiskā telpā esošus mākslas darbus, ēkas, arhitektūras pieminekļus. Rēdas priekšlikums Eiropas Komisijas juridiskajā komitejā tika pagriezts par 180 grādiem un rosināts aizliegt izmantot filmās un fotogrāfijās arhitektūras objektus bez to autoru atļaujas.
To, ka ar 140 zīmēm, kas ir ieraksta garuma limits, pietiek tam, lai priecātos, skumtu, jokotu vai strīdētos, ir pierādījuši mikroblogu vietnes "Twitter" panākumi. Turklāt ir reizes, kad tieši šie īsie ieraksti notikumus parāda jaunā gaismā. Aizejošās nedēļas tviterapskatā par Jāņiem, par Porziņģa draftu un Grieķijas nedienām.
Ungārijas lēmums celt gar tās robežu mūri, lai labāk cīnītos pret ceļotājiem, kas robežu šķērso bez dokumentiem, jau izpelnījies kritiku. Kritizētāji gan ar labākiem risinājumiem klajā nākt nesteidzas.
G7 – pasaules ekonomikas līderu samits plānots jau šajā nedēļas nogalē, tikšanās notiks svētdien un pirmdien. Paredzams, ka arī šogad G7 samitā fokusā būs Ukrainas krīze, pasaules ekonomikas problēmām, kā arī iespējas mazināt bēgļu plūsmu no Āfrikas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
